FOTO: Zane Bitere, LETA.
Saeima 5. jūnijā pirmajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Satversmes tiesas likumā, kas paredz prokuroriem, kuri apstiprināti par Satversmes tiesas tiesnešiem, nodrošināt tiesības pēc pilnvaru beigām atgriezties prokurora amatā un tiesības uz izdienas pensiju. Tāpat grozījumi paredz mainīt kārtību, kādā tiesnesim jāsniedz atsevišķās domas, precizēt tiesnešu disciplināratbildības regulējumu un citas izmaiņas.
Likumprojekts satur vairākus tehniskus grozījumus un precizējumus, kā arī nozīmīgas līdzšinējā regulējuma izmaiņas, kuras turpinājumā apskatīsim.
Likumprojekts paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri iepriekš bijuši prokurora amatā, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, kā arī tiesības saņemt prokurora izdienas pensiju. Pašreizējais regulējums šādas tiesības neparedz.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts: Prokuratūras likuma 38.1 panta pirmā daļa noteic, ka prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums ir 65 gadi, tādējādi var rasties situācija, kad pēc 10 gadu termiņa nostrādāšanas Satversmes tiesas tiesneša amatā prokurors būs pārsniedzis prokurora amata ieņemšanai noteikto maksimālo vecumu, līdz ar to uz viņu nebūs attiecināma iespēja atgriezties prokurora amatā un ar to saistītā iespēja pieprasīt prokurora izdienas pensiju.
Šāda situācija nemotivē ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, jo prokurori, pieņemot tiesneša amatu Satversmes tiesā, riskē ar savas karjeras nepārtrauktību un prokurora amatā uzkrātajām sociālajām garantijām.
Likumprojekts piedāvā papildināt Satversmes tiesas likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā: “Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu bija iecelta prokurora amatā, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās prokuratūra nodrošina tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, ja tā nav sasniegusi amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu. Šādai personai ir tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ja tās izdienas stāžs saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likumu nav mazāks par 20 gadiem. Ja šāda persona prokurora izdienas pensijā dodas, pirms pagājuši pieci gadi pēc atgriešanās prokurora amatā, tad izdienas pensijas aprēķinā par pēdējiem pieciem gadiem ņem vērā personas vidējo mēneša darba samaksu pēc atgriešanās prokurora amatā – prokurora vidējo mēneša darba samaksu, bet par atlikušo laiku – vidējo mēneša darba samaksu Satversmes tiesas tiesneša amatā.”
Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Šobrīd Satversmes tiesas likumā ir noteikts, ka, izskatot konstitucionālo sūdzību, var atteikties ierosināt lietu, ja sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Taču citu pieteikuma iesniedzēju gadījumā, piemēram, tiesas, Ministru kabineta, Saeimas u. c. (pilnu uzskaitījumu skatīt Satversmes tiesas likuma 17. pantā), kad pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesas kolēģija nav tiesīga uz šāda pamata atteikties ierosināt lietu.
Lai šis atteikuma pamats būtu attiecināms arī uz citiem pieteikuma veidiem, ne tikai konstitucionālo sūdzību, likumprojekts paredz papildināt Satversmes tiesas likuma 20. pantu, nosakot tiesības atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums acīmredzami nav pietiekams prasījuma apmierināšanai (piemēram, par attiecīgo jautājumu ir jau izveidojusies plaša Satversmes tiesas judikatūra, kuru pieteikuma iesniedzējs, gatavojot pieteikumu, nav ņēmis vērā).
Satversmes tiesas likuma 20. panta septītā daļa pašreizējā redakcijā noteic, ka lēmumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka nepieciešamība pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu var rasties arī citu apsvērumu dēļ, kas nav saistīti ar pieteikuma sarežģītību (piemēram, lai lemtu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu, ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, taču tā mēneša termiņā nav saņemta). Tādēļ likumprojekts paredz atteikties no kritērija “sarežģītās lietās”, paredzot, ka termiņu varēs pagarināt, pieņemot motivētu lēmumu.
Savukārt Satversmes tiesas likuma 30. panta ceturtā daļa noteic, ka Satversmes tiesa spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc tiesas sēdes, neparedzot iespēju pagarināt sprieduma taisīšanas termiņu. Atbilstoši likumprojektam spriedums joprojām būs jāpieņem 30 dienu laikā, taču, ja sprieduma sagatavošanai vajadzēs ilgāku laiku, tad Satversmes tiesa termiņu varēs pagarināt par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Satversmes tiesas praksē vairākkārt ir bijis nepieciešams pieprasīt informāciju no privātpersonām, kuras nav pieteikumu iesniedzējas, bet likums šādas tiesības neparedz. Tādēļ grozījumos piedāvāts papildināt Satversmes tiesas likuma 22. panta otro daļu, paredzot, ka lietas sagatavošanas laikā tiesnesis var pieprasīt informāciju no privātpersonas, ja tas ir vajadzīgs.
Satversmes tiesas likumā nav precīzi noteikti gadījumi, kad Satversmes tiesa tiesvedību lietā aptur, tādēļ likumprojekts paredz papildināt Satversmes tiesas likumu ar 26.1 pantu, kas paredzētu, ka Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā:
Apturēto tiesvedību varētu atjaunot pēc tam, kad ticis pieņemts starptautiskās tiesas konsultatīvais atzinums vai stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka Satversmes tiesa ir saskārusies ar dažādām praktiskām problēmām saistībā ar tiesvedības procesu:
Ar grozījumiem plānots minētās problēmas novērst:
Satversmes tiesas likums, atšķirībā no normatīvajiem aktiem, kas regulē tiesvedības procesu vispārējās jurisdikcijas un administratīvajās tiesās, neparedz kārtību, kādā jāatsāk lietas izskatīšana pēc būtības.
Taču likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka Satversmes tiesas praksē vairākkārt pierādījusies nepieciešamība atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, lai pārbaudītu lietas izspriešanā nozīmīgus jautājumus (piemēram, lietā Nr. 2021-18-01, kura tika skatīta rakstveida procesā, tiesa, taisot spriedumu apspriežu istabā, konstatēja, ka tai vajag pārbaudīt vairākus lietā būtiskus faktiskos apstākļus un juridiskus argumentus, kā arī noteikt vairākas pieaicinātās personas, kuru viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu, tādēļ nolemts atsākt lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos).
Šī iemesla dēļ likumprojektā iecerēts papildināt Satversmes tiesas likuma 30. pantu ar 1.1 daļu, kas paredzētu iespēju atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, ja tiesnešu apspriedes laikā tiesa atzītu par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus.
Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa noteic, ka tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, rakstveidā izsaka savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.
Likumprojektā paredzētas vairākas izmaiņas tiesneša atsevišķo domu sniegšanas regulējumā:
Lai praksē nodrošinātu Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, likumprojekts paredz izslēgt Satversmes tiesas likuma 25. panta piekto daļu, kas noteic, ka Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.
Satversmes tiesas likuma 36. panta septītā daļa noteic, ka Satversmes tiesas tiesnesim var piemērot šādus disciplinārsodus:
Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7. panta astotā daļa noteic, ka izņēmuma gadījumā tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu, bet Satversmes tiesas likumā šāda norma nav ietverta. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Satversmes tiesas likuma 36. pantu, nosakot, ka arī Satversmes tiesas tiesnešiem izņēmuma gadījumos varēs neuzlikt disciplinārsodu.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju