Ko paredz plānotie grozījumi Satversmes tiesas likumā

Likumprojekts satur vairākus tehniskus grozījumus un precizējumus, kā arī nozīmīgas līdzšinējā regulējuma izmaiņas, kuras turpinājumā apskatīsim.

Plānots, ka prokuroriem, kuri kļuvuši par Satversmes tiesas tiesnešiem, saglabāsies tiesības atgriezties prokurora amatā

Likumprojekts paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri iepriekš bijuši prokurora amatā, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, kā arī tiesības saņemt prokurora izdienas pensiju. Pašreizējais regulējums šādas tiesības neparedz.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts: Prokuratūras likuma 38.¹ panta pirmā daļa noteic, ka prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums ir 65 gadi, tādējādi var rasties situācija, kad pēc 10 gadu termiņa nostrādāšanas Satversmes tiesas tiesneša amatā prokurors būs pārsniedzis prokurora amata ieņemšanai noteikto maksimālo vecumu, līdz ar to uz viņu nebūs attiecināma iespēja atgriezties prokurora amatā un ar to saistītā iespēja pieprasīt prokurora izdienas pensiju.

Šāda situācija nemotivē ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, jo prokurori, pieņemot tiesneša amatu Satversmes tiesā, riskē ar savas karjeras nepārtrauktību un prokurora amatā uzkrātajām sociālajām garantijām.

Likumprojekts piedāvā papildināt Satversmes tiesas likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā: “Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu bija iecelta prokurora amatā, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās prokuratūra nodrošina tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, ja tā nav sasniegusi amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu. Šādai personai ir tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ja tās izdienas stāžs saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likumu nav mazāks par 20 gadiem. Ja šāda persona prokurora izdienas pensijā dodas, pirms pagājuši pieci gadi pēc atgriešanās prokurora amatā, tad izdienas pensijas aprēķinā par pēdējiem pieciem gadiem ņem vērā personas vidējo mēneša darba samaksu pēc atgriešanās prokurora amatā – prokurora vidējo mēneša darba samaksu, bet par atlikušo laiku – vidējo mēneša darba samaksu Satversmes tiesas tiesneša amatā.”

Paplašina tiesības atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums nav pietiekams

Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Šobrīd Satversmes tiesas likumā ir noteikts, ka, izskatot konstitucionālo sūdzību, var atteikties ierosināt lietu, ja sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Taču citu pieteikuma iesniedzēju gadījumā, piemēram, tiesas, Ministru kabineta, Saeimas u. c. (pilnu uzskaitījumu skatīt Satversmes tiesas likuma 17. pantā), kad pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesas kolēģija nav tiesīga uz šāda pamata atteikties ierosināt lietu.

Lai šis atteikuma pamats būtu attiecināms arī uz citiem pieteikuma veidiem, ne tikai konstitucionālo sūdzību, likumprojekts paredz papildināt Satversmes tiesas likuma 20. pantu, nosakot tiesības atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums acīmredzami nav pietiekams prasījuma apmierināšanai (piemēram, par attiecīgo jautājumu ir jau izveidojusies plaša Satversmes tiesas judikatūra, kuru pieteikuma iesniedzējs, gatavojot pieteikumu, nav ņēmis vērā).

Paredz iespēju pagarināt termiņu pieteikuma izskatīšanai un sprieduma taisīšanai

Satversmes tiesas likuma 20. panta septītā daļa pašreizējā redakcijā noteic, ka lēmumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka nepieciešamība pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu var rasties arī citu apsvērumu dēļ, kas nav saistīti ar pieteikuma sarežģītību (piemēram, lai lemtu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu, ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, taču tā mēneša termiņā nav saņemta). Tādēļ likumprojekts paredz atteikties no kritērija “sarežģītās lietās”, paredzot, ka termiņu varēs pagarināt, pieņemot motivētu lēmumu.

Savukārt Satversmes tiesas likuma 30. panta ceturtā daļa noteic, ka Satversmes tiesa spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc tiesas sēdes, neparedzot iespēju pagarināt sprieduma taisīšanas termiņu. Atbilstoši likumprojektam spriedums joprojām būs jāpieņem 30 dienu laikā, taču, ja sprieduma sagatavošanai vajadzēs ilgāku laiku, tad Satversmes tiesa termiņu varēs pagarināt par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem.

Dod iespēju tiesnešiem informāciju pieprasīt no privātpersonām

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Satversmes tiesas praksē vairākkārt ir bijis nepieciešams pieprasīt informāciju no privātpersonām, kuras nav pieteikumu iesniedzējas, bet likums šādas tiesības neparedz. Tādēļ grozījumos piedāvāts papildināt Satversmes tiesas likuma 22. panta otro daļu, paredzot, ka lietas sagatavošanas laikā tiesnesis var pieprasīt informāciju no privātpersonas, ja tas ir vajadzīgs.

Skaidri nosaka gadījumus, kad tiesvedība tiek apturēta

Satversmes tiesas likumā nav precīzi noteikti gadījumi, kad Satversmes tiesa tiesvedību lietā aptur, tādēļ likumprojekts paredz papildināt Satversmes tiesas likumu ar 26.¹ pantu, kas paredzētu, ka Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā:

• ja tā nolemj uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esamību vai interpretāciju vai lūgt konsultatīvu atzinumu starptautiskai tiesai;
• ja tā nav iespējama, iekams nav pieņemts starptautiskas tiesas konsultatīvais atzinums vai stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas vai starptautiskas tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā.

Apturēto tiesvedību varētu atjaunot pēc tam, kad ticis pieņemts starptautiskās tiesas konsultatīvais atzinums vai stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Precizēta tiesvedības procesa norises praktiskā puse

Likumprojekta anotācijā minēts, ka Satversmes tiesa ir saskārusies ar dažādām praktiskām problēmām saistībā ar tiesvedības procesu:

• nepieciešamību pirms tiesas sēdes izlemt ar tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus un apspriest tos ar lietas dalībniekiem (piemēram, ja ir vairāki pieteikuma iesniedzēji, – paskaidrojumu sniegšanas secību, ilgumu u. tml.);
• atsevišķos gadījumos lietas izskatīšanas gaitā rakstveida procesā var atklāties tādi apstākļi un fakti, kuru dēļ vajadzētu rīkot tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos;
• likumā nav paredzēta iespēja tiesas apspriedē piedalīties tiesas darbiniekiem un Satversmes tiesā norīkotiem citas tiesas tiesnešiem, bet praksē dažkārt šo darbinieku un tiesnešu (praktikantu) dalība tiesas apspriedē ir bijusi nepieciešama.

Ar grozījumiem plānots minētās problēmas novērst:

• paredzot iespēju sasaukt sagatavošanās sēdi kā citos tiesas procesos, lai izlemtu ar tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus;
• nosakot kritērijus pārejai no rakstveida procesa uz procesu ar lietas dalībnieku piedalīšanos;
• paredzot, ka ar tiesas sēdes vadītāja atļauju apspriedē var piedalīties tiesas darbinieki un darbā Satversmes tiesā norīkotie citas tiesas tiesneši, kuriem ir pienākums ievērot apspriedes noslēpumu.

Paredz kārtību, kādā jāatsāk lietas izskatīšana pēc būtības

Satversmes tiesas likums, atšķirībā no normatīvajiem aktiem, kas regulē tiesvedības procesu vispārējās jurisdikcijas un administratīvajās tiesās, neparedz kārtību, kādā jāatsāk lietas izskatīšana pēc būtības.

Taču likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka Satversmes tiesas praksē vairākkārt pierādījusies nepieciešamība atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, lai pārbaudītu lietas izspriešanā nozīmīgus jautājumus (piemēram, lietā Nr. 2021-18-01, kura tika skatīta rakstveida procesā, tiesa, taisot spriedumu apspriežu istabā, konstatēja, ka tai vajag pārbaudīt vairākus lietā būtiskus faktiskos apstākļus un juridiskus argumentus, kā arī noteikt vairākas pieaicinātās personas, kuru viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu, tādēļ nolemts atsākt lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos).

Šī iemesla dēļ likumprojektā iecerēts papildināt Satversmes tiesas likuma 30. pantu ar 1.¹ daļu, kas paredzētu iespēju atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, ja tiesnešu apspriedes laikā tiesa atzītu par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus.

Tiesnešiem nebūs pienākuma sniegt atsevišķās domas

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa noteic, ka tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, rakstveidā izsaka savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.

Likumprojektā paredzētas vairākas izmaiņas tiesneša atsevišķo domu sniegšanas regulējumā:

• ņemot vērā, ka saskaņā ar esošo regulējumu atsevišķo domu ir izteikšana ir pienākums, likumprojektā paredzēts atsevišķo domu izteikšanu noteikt par tiesneša tiesībām, tādējādi nodrošinot tiesneša neatkarību;
• atsevišķās domas būtu jāizsaka mēneša laikā (šobrīd saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta 145. punktu tiesnesim tas jāizdara divu nedēļu laikā);
• noteikt, ka tiesneša atsevišķās domas publicējamas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas (šobrīd – ne vēlāk kā divu mēnešu laikā).

Satversmes tiesas tiesnešiem varēs pieteikt noraidījumu

Lai praksē nodrošinātu Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, likumprojekts paredz izslēgt Satversmes tiesas likuma 25. panta piekto daļu, kas noteic, ka Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

Izņēmuma gadījumos tiesnesim varētu nepiemērot disciplinārsodu

Satversmes tiesas likuma 36. panta septītā daļa noteic, ka Satversmes tiesas tiesnesim var piemērot šādus disciplinārsodus:

• piezīme;
• rājiens;
• mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20% no amatalgas;
• atlaišana no amata atbilstoši šā likuma 10. panta trešajai daļai.

Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7. panta astotā daļa noteic, ka izņēmuma gadījumā tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu, bet Satversmes tiesas likumā šāda norma nav ietverta. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Satversmes tiesas likuma 36. pantu, nosakot, ka arī Satversmes tiesas tiesnešiem izņēmuma gadījumos varēs neuzlikt disciplinārsodu.