Vainas atzīšana neatbrīvo no kriminālatbildības, kā arī kriminālprocesa uzsākšana vēl nenozīmē, ka persona tiks notiesāta, jo neviens netiek uzskatīts par vainīgu, kamēr tā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā kārtībā. 

Vienlaikus savas vainas atzīšana var būt pamats to atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 47. pantu.

Atbilstoši KL 46. pantam:

• sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus; 

• nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību; 

• nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. 

KL 260. pantā paredzēta kriminālatbildība par ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu: 

• par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu (mazāk smags noziegums); 

• par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem (smags noziegums); 

• par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz septiņiem gadiem (sevišķi smags noziegums). 

Ņemot vērā, ka uzsākts kriminālprocess, jādomā, ka cietušajam pēc ceļu satiksmes negadījuma konstatēts vismaz vidēja smaguma miesas bojājums. 

Saskaņā ar KPL 7. pantu par KL 260. pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kriminālprocesu uzsāk bez cietušā iesnieguma. Proti, ja KPL nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar KPL 97.¹ panta pirmās daļas 4. punktu cietušajam ir tiesības izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām. 

Atbilstoši KPL 379. pantam izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi KL noteiktajos gadījumos. 

Saskaņā ar KL 58. panta otro daļu personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi un persona pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, noslēdzot izlīgumu, un pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu. 

Savukārt KL 58.¹ pants paredz: 

• personu, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī pret kuru pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var atbrīvot no kriminālatbildības nosacīti, ja, ņemot vērā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūta pārliecība, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus; 

• nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nolemj neturpināt personas kriminālvajāšanu par šo nodarījumu, ja pārbaudes laikā tā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpildīs uzliktos pienākumus, kā arī gadījumā, ja noslēgts izlīgums un izpildīs tā nosacījumus; 

• nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem. Pārbaudes laiks sākas ar prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienu; 

• ja persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai neizpilda uzliktos pienākumus vai izlīguma nosacījumus, tās kriminālvajāšana tiek turpināta.  

KPL 381. pants noteic, ka izlīguma gadījumā cietušā un personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta (VPD) apmācīts starpnieks. 

Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt VPD. 

Turpretī atbilstoši KL 538. pantam, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu jau tiesā, bet līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu. 

Papildu informācija pieejama LV portālā >> 

• Brīvprātīgs izlīgums kriminālprocesā 

• Kad un kā tiek uzsākts kriminālprocess