Brīvprātīgs izlīgums kriminālprocesā

Valsts probācijas dienesta likuma 13. pants nosaka: lai mazinātu noziedzīga nodarījuma radīto kaitējumu, Valsts probācijas dienests (VPD) nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīguma procesā. 

“Mēs tās saucam par dziedinošām sarunām ar mērķi atjaunot taisnīgumu, kas bieži ir ļoti svarīgas tieši cietušajam, viņa tuviniekiem un citām atbalsta personām. Šīs sarunas var būt dziedinošas abām izlīguma procesā iesaistītajām pusēm. Tās dod iespēju, runājot un uzdodot jautājumus, vairāk saprast notikušo, pieņemt pagātni un dzīvot tālāk,” tā ilggadēja Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa raksturo izlīguma procesu, piebilstot, ka ne vienmēr uzsāktais izlīguma process noslēdzas ar izlīguma sagatavošanu un noslēgšanu. 

Diāna Ziediņa VPD strādā kopš 2005. gada un ir piedalījusies izlīguma procedūras izstrādē, ieviešanā un arvien rūpējas par tā nodrošināšanu Valsts probācijas dienestā.

Piedalīšanās izlīguma procesā ir brīvprātīga izvēle

Iesaistīšanās izlīguma procesā ir pušu – noziedzīga nodarījuma izdarītāja un cietušā, kā arī viņa tuvinieku un citu abu pušu atbalsta personu – brīvprātīga izvēle. Šo soli var spert visās kriminālprocesa stadijās.

Izlīguma procesu var uzsākt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Tostarp, ja notikusi slepkavība vai pastrādāts dzimumnoziegums.

Cietušais var būt fiziska vai juridiska persona.

D. Ziediņa stāsta, ka izlīguma procesu noteiktā kārtībā organizē VPD apmācīts starpnieks – amatpersona vai sertificēts brīvprātīgā darba veicējs.

“Lai piedalītos izlīguma procesā ir svarīgi, ka persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, atzīst notikušā faktus un uzņemas par to atbildību. Tikpat svarīga ir cietušā piekrišana piedalīties izlīguma procesā. Ja cietušas piekrīt, tad izlīguma process var sākties,” norāda D. Ziediņa.

Izlīguma procesa pamatā ir sarunas

Izlīgumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 381. pantam var rosināt Valsts policija, prokuratūra un tiesa.

Ja lietā ir iesaistīts nepilngadīgais, tad procesa virzītājam ir obligāti jānosūta pieprasījums izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, izņemot gadījumu, kad izlīgums jau ir panākts.

Izlīguma procesu var ierosināt arī persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušais, kā arī tiesnesis, izskatot lietu saskaņā ar likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

Nepilngadīgo lietās dalībai izlīguma procesā var tikt pieaicināti speciālisti, kuri var sniegt nepilngadīgajiem atbalstu arī pēc notikušā.

Valsts probācijas dienests izlīguma procesu uzsāk pēc tam, kad no iesaistītajām pusēm ir saņemts rakstveida iesniegums vai apliecinājums. Pēc tam Valsts probācijas dienesta amatpersona – starpnieks – uzsāk sagatavošanās procesu.

Neraugoties uz to, ka viena puse rosina izlīguma procesu, otrai pusei ir tiesības no tā atteikties.

D. Ziediņa min, ka parasti atteikumu izsaka cietušais, retāk – persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. “Smagos noziedzīgos nodarījumos cietušie nav vienmēr gatavi runāt ar savu pāridarītāju. Iespējams, ir jāpaiet kādam laikam,” secina Valsts probācijas dienesta pārstāve.

Izlīguma sarunu norisi viņa raksturo kā iespēju iesaistītajām pusēm brīvi izrunāties starpnieka klātbūtnē. Jāatzīmē, ka izlīgums nekādā gadījumā nav pierādījumu vākšana tiesvedības procesam.

Izlīguma procesa sarunas netiek ne protokolētas, ne ierakstītas. 

Sarunas izlīguma procesā var tikt organizētas arī attālināti.

Sākumā katrs dalībnieks ar izlīguma procesa vadītāju (starpnieku) sarunājas atsevišķi. D. Ziediņa norāda, ka ļoti būtiski ir sagatavoties izlīguma sarunai, izskaidrot iesaistītajām pusēm izlīguma procesa būtību un norisi. Tālāk katram ir iespēja izstāstīt savu stāstu – kā tas notika, ko tajā brīdī domāja, ko juta. Vēlāk, ja iesaistītās puses atzīst par iespējamu, tad notikušais tiek savstarpēji pārrunāts, tiek uzdoti jautājumi, kā arī tiek kopīgi meklēts risinājums. Ja tādu atrod, tad ir iespēja panākt izlīgumu. “Ja cilvēkiem ir vēlēšanās, tad saruna starp iesaistītajām pusēm vienmēr ir iespējama. Saprotams, ka tas nav vienkārši, īpaši smagu noziedzīgu nodarījumu gadījumos. Citreiz radinieki vēlas zināt līdz pēdējam sīkumam, kā noziegums noticis.”

Valsts probācijas dienesta speciāliste atzīst, ka vienošanās par izlīguma noslēgšanu ne vienmēr ir izlīguma procesa rezultāts, jo izlīguma procesa mērķis nav obligāti sagatavot dokumentu. To, ka izlīguma process ir bijis uzsākts, taču izlīgums nav noslēgts, apliecina arī statistika.

Izlīguma procesu organizācija Valsts probācijas dienestā

Avots: VPD informācija.

VPD pieredze liecina: ja puses tiekas uz sarunu un spēj ieklausīties otrā, tad aptuveni 70% gadījumu ir iespējams vienoties par izlīgumu.

Izlīguma saturs var būt dažāds

Reizēm pietiek ar atvainošanos, taču visbiežāk puses vienojas par kompensāciju.

Diāna Ziediņa uzsver: “Kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma gadījumos pēc noslēgtā izlīguma kriminālprocess var tikt izbeigts, taču smagos gadījumos izlīgumu tiesa var ņemt vērā pie soda noteikšanas kā atbildību mīkstinošu apstākli.”