Nereti lasu, ka cilvēks no Latvijas uzvar valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tā atzīst, ka Latvija kaut ko ir darījusi nepareizi un kādam radījusi kaitējumu. Man ir jautājums: kas notiek tālāk?
1. Cilvēkam jāapmierinās ar to, ka Eiropa ir pakratījusi Latvijai ar pirkstu, vai cilvēkam pienākas arī kāds naudas maksājums no Latvijas (ja ECT spriedumā par naudas kompensāciju nekas nav minēts)? Kas izmaksā cilvēkam naudu? No kādas naudas kompensācijas/atlīdzības tiek maksātas?
2. Kāda ir vērtība šādiem spriedumiem? Vai Latvijai (iestādēm, tiesām, institūcijām utt.) jāmaina sava rīcība vai tikai jāpieņem zināšanai, ka kaut kad tā kaut ko ir izdarījusi nepareizi, bet nekas no tā nemainās?
3. Vai Latvijai ir jāmaksā Eiropai soda nauda par to, ka tā ir pārkāpusi LR pilsoņa tiesības? Vai tiek piemērotas sankcijas tiem ierēdņiem, amatpersonām, tiesnešiem, kuri veikuši darbības, kādas ECT atzinusi par nepareizām?
Jautājumi vērsti uz to, lai noskaidrotu, vai vispār ir jēga vērsties ECT. Ja es uzskatu, ka Latvija pārkāpj manas tiesības, vai man no tā, ka es potenciāli uzvarētu Latviju, būtu materiāls ieguvums? Vai es veidotu kaut kādu praksi (un tādējādi pasargātu citas personas)? Vai vismaz es gūtu prieku, ka mans pāridarītājs ir saņēmis sodu?
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piemēro Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Konvencija), un tās uzdevums ir nodrošināt, lai valstis ievērotu Konvencijā ietvertās tiesības un garantijas.
Ja ECT, pamatojoties uz iesniegto sūdzību, konstatē, ka dalībvalsts ir pārkāpusi vienu vai vairākas no attiecīgajām tiesībām un garantijām, tā pasludina spriedumu, kas ir saistošs konkrētajai valstij, un tai ir pienākums to izpildīt.
Jūs varat iesniegt sūdzību ECT, ja uzskatāt, ka jūs personīgi un tieši esat cietis no Konvencijā vai tās protokolos iekļauto tiesību un garantiju pārkāpuma, un šo pārkāpumu veikusi valsts, kam Konvencija ir saistoša.
Jūs nevarat iesniegt vispārīgu sūdzību, par kādu likumu vai aktu, kas, piemēram, jums šķiet netaisnīgs. Tāpat jūs nevarat iesniegt sūdzību citu personu vietā (izņemot gadījumus, ja šīs personas jūs ir iecēlušas par savu pilnvaroto pārstāvi).
Pirms vēršanās ECT jums jāizmanto visi valsts iekšējie tiesību aizsardzības līdzekļi, ar kuriem varētu atrisināt situāciju, par kuru jūs sūdzaties (atbilstoši situācijai vispirms jāvēršas savas valsts tiesu instancēs, t. sk. vēršoties konstitucionālajā jeb Satversmes tiesā). Sūdzība jāiesniedz ECT četru mēnešu laikā kopš galīgā lēmuma pieņemšanas attiecīgajā lietā.
Ja ECT konstatē Konvencijas pārkāpumu, tā var piešķirt jums “taisnīgu atlīdzību” – materiālo kompensāciju – par atsevišķiem nodarītajiem zaudējumiem. Tiesa var likt iesaistītajai valstij atmaksāt arī izdevumus, kas jums radušies saistībā ar lietas izskatīšanu.
Piemēram, 2023. gadā lietā “E. K. pret Latviju” ECT secināja, ka ir pieļauts iesniedzēja Konvencijas 8. pantā (tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību) garantēto tiesību pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērnu, izpildi. Iesniedzējs lūdza piespriest viņam kaitējuma kompensāciju 25 000 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 3400,40 eiro apmērā. Tiesa iesniedzēja prasību apmierināja daļēji, piešķirot kaitējuma kompensāciju 10 000 eiro apmērā un kompensējot tiesāšanās izdevumus 1060 eiro apmērā.
Ja ECT nekonstatē pārkāpumu, jums nebūs jāsedz papildu izdevumi (piemēram, tādi, kas radušies atbildētājvalstij).
Vienlaikus jāņem vērā, ka ECT nav tiesību atcelt valstu iekšējos lēmumus vai likumus. Turklāt ECT pati nekontrolē spriedumu izpildi. Tiklīdz tiek pasludināts spriedums, lietu nodod Eiropas Padomes Ministru komitejai (Ministru komiteja sastāv no dalībvalstu ārlietu ministriem vai viņu pārstāvjiem), kuras uzdevums ir uzraudzīt spriedumu izpildi un pārliecināties, ka tiek izmaksāta kompensācija. Eiropas Padomes Ministru komiteja apspriežas ar attiecīgo valsti un par sprieduma izpildi atbildīgo departamentu, lai lemtu par to, kā spriedums būtu jāizpilda un kā turpmāk novērst līdzīgus Konvencijas pārkāpumus. Tā rezultātā tiek veikti vispārēji pasākumi, it īpaši izmaiņas likumdošanā, kā arī individuāli pasākumi, kad tas ir nepieciešams.
Gadījumos, kad tiek konstatēts pārkāpums, konkrētajai valstij jācenšas novērst šādu pārkāpumu atkārtošanos. Pretējā gadījumā ECT pret attiecīgo valsti var pieņemt jaunus spriedumus. Atsevišķos gadījumos valstij jāgroza likumdošana, lai novērstu tās neatbilstību Konvencijai.
Vairāk atbilžu uz jautājumiem par ECT darbību un spriedumu izpildi varat atrast ECT sagatavotajos bukletos, kas pieejami šeit un šeit.
Latviešu valodā tulkotie ECT spriedumi un lēmumi, kā arī informatīvie kopsavilkumi par atsevišķiem nolēmumiem ir pieejami Augstākās tiesas tīmekļvietnē. Tāpat konsultācijas un informāciju par iespējām vērsties ECT ikviena persona bez maksas var saņemt Tiesībsarga birojā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!