FOTO: Freepik.
Minimālā darba alga normālā darba laika ietvaros šogad ir 740 eiro. Labklājības ministrija kā ik gadu aprēķinājusi četru veidu minimālās stundas tarifa likmes normālā darba laika ietvaros 2025. gada mēnešiem.
Minimālā alga 2025. gadā ir 740 eiro, kas ir par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn.
Minimālā alga šim gadam un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšana ir noteikta Ministru kabineta (MK) 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
Darba likuma 61. pantā paredzēts, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.
Minimālā stundas tarifa likme aprēķināma, ievērojot MK noteikumu Nr. 656 3. punktā ietverto formulu.
Minimālās stundas tarifa likmes ir atšķirīgas darbiniekiem ar dažādu darba nedēļas ilgumu. Likme ik mēnesi var mainīties, jo to ietekmē apmaksājamo darba stundu skaits konkrētajā mēnesī.
Labklājības ministrijas (LM) aprēķinātās minimālās tarifa likmes ir publicētas LM tīmekļvietnē, sadaļā “Minimālā darba alga”.
Minimālās stundas tarifa likmes 2025. gada mēnešiem četros darba laika režīmos:
Aprēķina tabulās 2025. gada mēnešiem redzams, kā likmes atšķiras dažādām nodarbināto grupām un kā minimālo stundas apmaksu ietekmē apmaksājamo darba stundu skaits mēnesī.
Piemēram, darbiniekiem, kuri strādā piecu darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, 2025. gadā lielākā minimālā stundas tarifa likme būs februārī un novembrī – 4,6250 eiro, bet mazākā būs janvārī, jūlijā, oktobrī un decembrī – 4,0217 eiro.
Augstākas minimālās stundas tarifa likmes ir pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un strādā piecu darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Šiem nodarbinātajiem lielākās likmes būs februārī un novembrī – 5,2857 eiro.
Darbiniekiem, kuriem noteikts nepilnais darba laiks, minimālo mēneša darba algu aprēķina proporcionāli noteiktajam un faktiski nostrādātajam darba laikam.
Kā iepriekš skaidrojusi Valsts darba inspekcija (VDI), piemēram, ja darbiniekam, kurš strādā normālo darba laiku, nolīgta mēnešalga un viņš ir nostrādājis visas kalendārā mēneša normālā darba laika stundas, ir izmaksājama nolīgtā mēnešalga, savukārt, ja konkrētais darbinieks kāda iemesla (darbnespējas, atvaļinājuma, citas attaisnotas prombūtnes) dēļ nav veicis darba pienākumus, mēnešalga izmaksājama proporcionāli faktiski nostrādātajam darba laikam.
Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu Darba likuma 159. pantā darba devējam paredzēta administratīvā atbildība.
Darba likumā definēts, kas ir normālais darba laiks. Respektīvi, saskaņā ar Darba likuma 131. panta pirmo daļu darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2023. gadā darba ņēmēju skaits, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija 131 584, kas ir 17% no darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem: privātajā sektorā 99 270 darba ņēmēju jeb 18,6% no tajā nodarbinātajiem, turpretī sabiedriskajā sektorā 29 012 darba ņēmēju jeb 12,6% tajā nodarbināto.
2024. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1703 eiro, liecina CSP dati. Statistiķi informācijā norādījuši, ka, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%.
