Kā un vai var atteikties no kāda tiesneša? Mēs kā ģimene bijām pārticīgi, mēneša tēriņi ap 10 000 eiro. Tagad šķiramies. Vīrs paņēma visu, jo viss uz viņa vārda, mani atstāja tikai ar četriem bērniem. Pieprasīju uzturlīdzekļus katram no mūsu bērniem 1500 eiro apmērā (es nenopelnu neko, šis aprēķins veikts, ievērojot manu obligāto 1/3 no minimālās algas par katru bērnu, kā arī vīra ienākumus un viņa dzīves līmeni (Abū Dabī, Dubaija, Šrilanka u. c. ceļojumi, zīmolu apģērbi, kažoki, somiņas jaunajai draudzenei, ar kuriem pats lielās sociālajos medijos)). Tiesā iesniegta uzturlīdzekļu prasība un pagaidu noregulējums.
Pagaidu uzturlīdzekļus tiesnese atteica, norādot, ka pārsimts eiro uz bērnu ir pietiekami. Bet mēs nekad neesam iztikuši ar tādu naudu! Pirmajā tiesas sēdē, kas tika atlikta (lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav uzsākta), tiesnese atklāti ņirgājās par mani (audio protokols). Viņa norādīja, ka man kā mātei pašai jāspēj savus bērnus uzturēt. Viņa uzsvēra, ka mana situācija ir mainījusies, jo vīrs no manis ir aizgājis. Viņa deva mājienu vīram norādīt, ka viņa ienākumi tagad esot samazinājušies. Kādi ir “parastās mātes” ieroči šādā klaji izsmejošā, apsmejošā, pazemojošā tiesas procesā? No advokāta saprotu, ka varam pieteikt noraidījumu, jo lietu vēl neizskata pēc būtības, taču noraidījumu izskata tā pati tiesnese. Loģiski, ka sevi nenoraidīs, turklāt viņu vēl vairāk noskaņošu pret sevi. Kur vēl varu sūdzēties par šādu izsmiešanu un pazemošanu, ja ir oficiāls tiesas sēdes audio protokols, kurā viņa ņirgājas par mani kā sievieti un bērnu māti? Tiesībsargs? Tieslietu ministrija? Prezidents?
Ja jums kā lietas dalībniekam ir šaubas par tiesneša objektivitāti, jums ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 19. un 20. pantu pieteikt tiesnesim noraidījumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 21. panta trešajai daļai lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis. Taču Satversmes tiesa (skat. lietu Nr. 2004-19-01), vērtējot šāda regulējuma atbilstību LR Satversmei, ir atzinusi, ka tas nav pretrunā LR Satversmes 92. pantā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, skaidrojot, ka šāds risinājums ir atbilstošs procesa ekonomijas principam un saskaņā ar Civilprocesa likumu apelācijas instance lietu izskata pēc būtības, tādēļ tā spēj labot ikvienu no pirmās instances tiesā pieļautajām kļūdām.
Līdz ar to, ja jūsu ieskatā pirmās instances tiesa, izskatot lietu, būs pieļāvusi pārkāpumu, kā rezultātā pieņēmusi nepamatotu spriedumu, jums būs iespēja to pārsūdzēt apelācijas kārtībā (cits tiesas sastāvs, un lieta tiks vērtēta pēc būtības).
Vienlaikus jānorāda, ka tiesnešiem savā darbībā jāievēro normatīvais regulējums, amata statusam noteiktās prasības un ētikas normas. Piemēram, Tiesnešu ētikas kodekss paredz, ka tiesnesis ciena un ievēro likumu, godprātīgi un ar cieņu attiecas pret savu amatu, amata pienākumiem, procesa dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā. Tiesnešu ētikas kodekss pilnā apjomā pieejams šeit.
Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmajai daļai tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:
Ja uzskatāt, ka tiesnesis izturas neatbilstoši ieņemamajam amatam, jums ir tiesības sūdzēties par tiesneša uzvedību.
Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta pirmajai daļai ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:
Ievērojot iepriekš minēto, par tiesnesi var ziņot jebkurai Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā norādītajai amatpersonai/institūcijai.
Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar savu juridiskās palīdzības sniedzēju.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
