Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja lietas dalībnieks uzskata, ka tiesas nolēmums nav pareizs un pamatots, viņam ir iespēja šo tiesas nolēmumu - spriedumu vai lēmumu - pārsūdzēt augstākā instancē, kura savas normatīvajos aktos noteiktās kompetences robežās izskata sūdzību.
FOTO: Lita Krone/ LETA
Latvijā spēkā esošās trīs tiesu instanču sistēmas uzdevums cita starpā ir tiesvedībā sasniegt tiesību normām un vispārīgajiem tiesību principiem maksimāli atbilstošu rezultātu. Proti, ja lietas dalībnieks uzskata, ka tiesas nolēmums nav pareizs un pamatots, viņam ir iespēja šo tiesas nolēmumu - spriedumu vai lēmumu - pārsūdzēt augstākā instancē, kura savas normatīvajos aktos noteiktās kompetences robežās izskata sūdzību.
Izlemt – nolēmumu pārsūdzēt vai ne – ir paša lietas dalībnieka ziņā. Šādu lēmumu pieņemot, personai vispirms jāizvērtē, vai pārsūdzībai tiešām ir pamats. Sarežģītās lietās viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu nereti nespēj dot arī augsti kvalificēts jurists, un ne velti, izskatot lietu augstākās instancēs, tiesu skatījums uz noskaidrojamo jautājumu un izšķiramo strīdu mēdz būt ļoti atšķirīgs. Nereti gan jau sākotnēji ir skaidrs, ka spriedums vai lēmums ir pareizs un pārsūdzībai jēgas nav. Tomēr dažkārt arī šādā gadījumā lietas dalībnieki izmanto savas likumā noteiktās pārsūdzības tiesības, piemēram, nolūkā novilcināt procesa gaitu. Lai gan šādu rīcību nevar uzskatīt par tiesību izlietošanu labā ticībā, tiesisku šķēršļu tai nav.
Pārsūdzot tiesas nolēmumu, ir svarīgi ievērot visas Civilprocesa likumā noteiktās prasības attiecībā uz termiņiem, sūdzības iesniegšanas kārtību, sūdzības saturu un ar pārsūdzību saistītu maksājumu veikšanu. Šie noteikumi attiecībā uz apelācijas, kasācijas un blakus sūdzību ir atšķirīgi.
Apelācijas sūdzība
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 413.panta pirmo daļuu par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz. Nav pārsūdzami tiesas spriedumi:
Apelācijas sūdzība iesniedzama 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas, bet, ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas. Procesuālā termiņa sākums un beigas nosakāmi atbilstoši Civilprocesa likuma 47. un 48.panta noteikumiem, un to ievērošana ir ļoti būtiska – apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc noteiktā pārsūdzības termiņa, nepieņem un atdod tās iesniedzējam. Lietas dalībnieks gan var lūgt procesuālo termiņu pagarināt vai, ja tas jau nokavēts, atjaunot, taču šāda lūguma apmierināšanai ir nepieciešams nopietns pamats. Proti, termiņa nokavējuma iemesliem jābūt attaisnojošiem, nokavējums nedrīkst būt radies paša lietas dalībnieka vainas dēļ. Tā, piemēram, tiesa noteikti nevar atzīt par attaisnojošu apstākli to, ka lietas dalībnieks nepareizi aprēķinājis nolēmuma pārsūdzības termiņu.
Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai nav pamata arī diezgan bieži sastopamajos gadījumos, kad lietas dalībnieks viņam savlaicīgi nosūtītu spriedumu faktiski saņēmis pēc šā termiņa beigām, jo nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Tā kā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, tādējādi katram no mums ir pienākums pašam nodrošināt uz savu deklarēto dzīvesvietu nosūtītās korespondences savlaicīgu saņemšanu. Šāds princips attiecināms arī uz, piemēram, komercsabiedrības vai biedrības juridisko adresi.
Sastādot apelācijas sūdzību, jāievēro Civilprocesa likuma 416.panta prasības, proti, tajā jānorāda:
Sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis un iesniedz tajā tiesā, kas taisījusi pārsūdzēto spriedumu. Tiesā iesniedzamajai apelācijas sūdzībai jāpievieno sūdzības un pievienoto dokumentu noraksti tik eksemplāros, cik lietā ir dalībnieku. Tas nozīmē: ja lietā ir tikai prasītājs un atbildētājs, tad iesniedzami divi visu dokumentu eksemplāri: viens tiesai un viens – otrai pusei. Tā var darīt, ja dokumenti, piemēram, tiek nosūtīti tiesai pa pastu ierakstītā vēstulē. Taču, iesniedzot apelācijas sūdzību tiesas kancelejā personiski, ieteicams sagatavot vēl vienu sūdzības eksemplāru, uz kura kancelejas darbinieks izdara atzīmi par saņemšanu un pēc tam atdod dokumentu iesniedzējam.
Par apelācijas sūdzības iesniegšanu ir jāmaksā valsts nodeva, izņemot gadījumus, kad lietas dalībnieks ar likumu vai tiesas lēmumu ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Valsts nodevas apmērs atbilst par prasības pieteikumu vai pieteikumu maksājamās nodevas apmēram, bet mantiska rakstura strīdos - likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā. Maksājamās valsts nodevas apmērs cita starpā ir viens no aspektiem, kas lietas dalībniekiem varētu likt nopietni apsvērt nolēmuma pārsūdzēšanas lietderību.
Pēc sūdzības pieņemšanas atliek gatavoties lietas izskatīšanai. Apelācijas instance lietu izskata pēc būtības, un tās spriedums tiek taisīts atbilstoši normām, kas regulē sprieduma taisīšanu pirmajā tiesu instancē.
Kasācijas tiesvedība – lietas noslēgums vai turpinājums
Ja kāds lietas dalībnieks pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu (bet apelācijas sūdzību var iesniegt arī abas puses), tad jārēķinās ar to, ka lieta var turpināties arī trešajā – kasācijas instancē. Proti, ja sūdzība tiks noraidīta, tās iesniedzējs var censties panākt sev labvēlīgu rezultātu Augstākajā tiesā, bet, ja otrā instance apelācijas sūdzību apmierinās, kasācijas sūdzību var vēlēties iesniegt cits lietas dalībnieks.
Kasācijas sūdzības iesniegšanai lietas dalībniekiem Civilprocesa likumā paredzēts ilgāks termiņš – 30 dienas no sprieduma pasludināšanas dienas. Vienlaikus jāņem vērā – pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas instancē var būt tikai materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana vai iztulkošana, procesuālo tiesību normu pārkāpumi vai tiesas kompetences robežu pārkāpšana, izskatot lietu. Kasācijas instancē lieta netiek izskatīta pēc būtības, netiek noskaidroti lietas faktiskie apstākļi, pārbaudīti un vērtēti pierādījumi. Tiesa tikai pārbauda, vai, izskatot lietu, iepriekšējās instances tiesa ir ievērojusi materiālo un procesuālo normu prasības.
Arī sprieduma pārsūdzēšana Augstākajā tiesā ir saistīta ar vērā ņemamām izmaksām, taču to apmērs nav atkarīgs no prasības summas – par sūdzības iesniegšanu jāmaksā drošības nauda 284,57 eiro apmērā.
Kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi pārsūdzēto spriedumu. Taču, ja apelācijas instances tiesa saņemto kasācijas sūdzību nosūtījusi Augstākajai tiesai, tas vēl nenozīmē, ka tā tiks izskatīta kasācijas instancē. Proti, vispirms Augstākās tiesas senatoru kolēģija rīcības sēdē lemj, vai ierosināt kasācijas tiesvedību. Pamats negatīvam lēmumam var būt kasācijas sūdzības neatbilstība Civilprocesa likuma 450.-454.panta prasībām, proti, ja konstatēts, ka tā nav pamatota ar iespējamu materiālo vai procesuālo normu pārkāpumu, likuma prasībām neatbilst tās saturs, nav pievienoti visi noraksti vai drošības naudas samaksu apstiprinošs dokuments, vai nav ievērots kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš.
Jāpiebilst gan, ka formālo trūkumu konstatēšana pirmām kārtām ir apelācijas instances tiesas uzdevums – ja sūdzībai nav pievienots nepieciešamais norakstu skaits, tā nav parakstīta vai arī nav samaksāta drošības nauda, kasācijas sūdzība jāatstāj bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Ja Augstākā tiesa sūdzībā nekonstatē minētos trūkumus, tā var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī tad, ja apelācijas instances tiesas spriedums atbilst Augstākās tiesas judikatūrai līdzīgās lietās vai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu, un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
"Lietas dalībnieks gan var lūgt procesuālo termiņu pagarināt vai, ja tas jau nokavēts, atjaunot, taču šāda lūguma apmierināšanai ir nepieciešams nopietns pamats."
Ja senatoru kolēģija tomēr lēmusi par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, tā var noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā, bet, ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, - tiesas sēdē.
Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Taču tiesvedības beigas nozīmē tikai tad, ja tiesa nospriedusi atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt, atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, vai grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru. Savukārt, ja nospriests atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā, lietas izskatīšana turpinās, un nav izslēgta tās atkārtota nonākšana kasācijas instancē.
Papildus minētajam ņemams vērā, ka ne visu kategoriju lietas ir izskatāmas apelācijas vai kasācijas instancē. Tā, piemēram, tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām (prasības summa apmērā līdz 2100 eiro) var pārsūdzēt tikai apelācijas kārtībā, bet spriedums lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.
Tiesas lēmumu pārsūdzēšana
Civilprocesa likuma 229.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību, iesniedzot to tiesā, kas pārsūdzēto lēmumu pieņēmusi. Ja lēmumu pieņēmusi pirmās instances tiesa, blakus sūdzība adresējama apelācijas instances tiesai, bet, ja lietas dalībnieks vēlas pārsūdzēt apelācijas instances tiesas lēmumu, blakus sūdzība jāadresē kasācijas instances tiesai. Par blakus sūdzības iesniegšanu maksājama valsts nodeva 28,46 eiro apmērā, izņemot gadījumus, kad Augstākajā tiesā tiek pārsūdzēts par blakus sūdzību pieņemtais lēmums – šajā gadījumā sūdzības iesniedzējam jāmaksā drošības nauda 56,91 eiro apmērā.
Attiecībā uz spriedumiem pārsūdzība ir iespējama vienmēr, izņemot Civilprocesa likumā noteiktos gadījumus, bet lēmumiem ir citādi. Tie ir pārsūdzami tikai Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja tiesas lēmums kavē lietas virzību. Tā, piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma 141.panta pirmo daļu par prasības nodrošināšanas jautājumos pieņemtajiem lēmumiem var iesniegt blakus sūdzību, turpretim attiecībā uz tiesas lēmumu par ekspertīzes noteikšanu lietā pārsūdzības iespēja likumā nav paredzēta. Iebildumus par nepārsūdzamajiem tiesas lēmumiem lietas dalībnieks var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.
"Jebkura nolēmuma pārsūdzība prasa nopietnu nolēmuma, tiesību normu un judikatūras analīzi."
Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja Civilprocesa likumā nav noteikts citādi, bet par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts.
Parasti blakus sūdzību izskata rakstveida procesā, taču sūdzību par lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu izskata tiesas sēdē. Vairumā gadījumu par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot gadījumus, kas minēti Civilprocesa likuma 449. un 641.pantā.
Jāpiebilst, ka Civilprocesa likumā nav izvirzītas sevišķas prasības attiecībā uz blakus sūdzības saturu. Tomēr lietas dalībniekam, blakus sūdzību iesniedzot, tajā būtu arī argumentēti jānorāda, kāpēc pārsūdzētais lēmums tiek uzskatīts par nepareizu. Šā iemesla dēļ jebkura nolēmuma pārsūdzība prasa nopietnu nolēmuma, tiesību normu un judikatūras analīzi, tāpēc apelācijas sūdzības, kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības sastādīšanu ieteicams uzticēt juristam.
