TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
14. februārī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
8
8

Pētījums par tiesībām uz atbrīvojumu no tiesas izdevumu samaksas civillietās

FOTO: Freepik

Ar mērķi veicināt vienotu tiesu praksi, kā arī skaidrot Civilprocesa likumā noteiktās prasības Rīgas apgabaltiesa ir izstrādājusi un publicējusi pētījumu par personu tiesībām uz atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas civillietās. Civilprocesa likums nenoteic, ka obligāti jābūt maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusam, lai saņemtu atbrīvojumu no tiesas izdevumu samaksas, – tas ir tikai viens no veidiem, kā pierādīt savu materiālo stāvokli.

īsumā
  • Pētījumam nav saistoša rakstura, taču to var izmantot kā palīglīdzekli, gan sagatavojot pieteikumus par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, gan izlemjot, vai šāds atbrīvojums ir piešķirams.
  • Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā valsts nodevas ir lielākas, un tas var radīt šaubas par tiesas pieejamību.
  • Tiesas iniciatīva pārbaudīt datus publiskajos reģistros var novērst nepamatotu personas atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas.
  • Vienīgais kritērijs personas daļējai vai pilnīgai atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir iesniedzēja mantiskais stāvoklis.
  • Valsts nodevas mērķis ir arī mazināt nepamatotu pieteikumu vai apelācijas sūdzību iesniegšanu.

Pētījumā tika analizēti Rīgas apgabaltiesas nolēmumi par pieteikumiem, kuros personas lūgušas atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas valsts ienākumos, jeb Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas, kā arī 444.1 panta trešās un 458. panta ceturtās daļas piemērošanas aktuālā tiesu prakse.

Pētījumā analizēti aptuveni pēdējo trīs gadu laikā pieņemtie 65 Rīgas apgabaltiesas nolēmumi un atbilstošie pirmās tiesu instances un Senāta nolēmumi, kā arī sniegts ieskats Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē. Nolēmumi atlasīti nejauši, pēc iespējas atklājot apstākļu, situāciju, vērtējuma un motīvu atšķirības.

Rīgas apgabaltiesā tiek izskatītas blakussūdzības par pirmās instances lēmumiem, ar kuriem izlemts lūgums atbrīvot no valsts nodevas un/vai drošības naudas samaksas, ja persona tiesā iesniegusi pieteikumu vai apelācijas sūdzību, vai blakussūdzību par pirmās instances tiesas nolēmumiem. Tiesa izskata arī lūgumus par atbrīvošanu no valsts nodevas un/vai drošības naudas samaksas, ja persona tiesā iesniegusi pieteikumu, kasācijas sūdzību vai blakussūdzību par apgabaltiesas nolēmumiem.

Tiesības uz tiesas pieejamību nav absolūtas, un tās var samērīgi ierobežot

Civilprocesa likums tiesas izdevumus, kas tiek maksāti valsts ienākumos, iedala trīs izdevumu pamatgrupās:

  • valsts nodeva;
  • kancelejas nodeva;
  • ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Šie tiesas izdevumi ir regulēti Civilprocesa likuma 34. pantā, kurā noteiktas valsts nodevu likmes, 38. pantā, kurā noteiktas kancelejas nodevas likmes, un 39. pantā, kurā sagrupēti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un paredzēta to noteikšanas kārtība.

Civilprocesa likuma 43. pantā uzskaitīti izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem par tiesas izdevumiem un noteiktas personas, kuras no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvotas.

No minētā panta izriet, ka tiesai vai tiesnesim ir tiesības pieņemt lēmumu:

  • par fiziskas personas pilnīgu atbrīvošanu no valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksas;
  • par fiziskas personas daļēju atbrīvošanu no valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksas;
  • par valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksas atlikšanu uz vēlāku laiku;
  • par valsts nodevas un citu tiesas izdevumu maksājumu sadalīšanu termiņos.

Drošības nauda pēc savas būtības ir pielīdzināma valsts nodevai, kas iemaksājama valsts ienākumos un tātad ir tiesas izdevumi. 

Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiesības uz tiesas pieejamību nav absolūtas un tās leģitīma mērķa sasniegšanai var samērīgi ierobežot, ciktāl šīs tiesības netiek atņemtas1.

Nolēmumi atklāj atšķirīgu izpratni

Rīgas apgabaltiesas prakses izpēte atklāj, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā valsts nodevu apmērs ir lielāks un tas var radīt šaubas par tiesas pieejamību.

Analizētie nolēmumi atklāj arī atšķirīgu izpratni par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu pietiekamību, mantiskā stāvokļa izvērtējumu un vienlīdzīgu attieksmi pret personām ar vienādi smagu materiālo stāvokli.

Pētījumā secināts, ka pietiekams pierādījumu kopums personas mantiskā stāvokļa novērtējumam (ja personai nav piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss) ietver:

  • dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību vai neesamību;
  • dokumentu, kas apliecina reģistrējamas kustamās mantas jeb transportlīdzekļa piederību vai neesamību;
  • dokumentu, kas apstiprina personas ienākumus;
  • dokumentus, kas pamato ikmēneša izdevumus (arī apgādībā esošo personu dzimšanas apliecības, izdevumus par mājokli, medicīnas izdevumus u. c.).

Rīgas apgabaltiesā nav izveidojusies vienota tiesu prakse par vispārzināmo faktu saturu un tiesu informatīvās sistēmas publiskajos reģistros pieejamās informācijas izmantošanu personas materiālā stāvokļa izvērtēšanai.

Tiesas ieskatīšanās publiskajos reģistros, lai pilnvērtīgāk apzinātu personas mantisko stāvokli, var ne tikai atvieglot lietas dalībnieka pierādīšanas pienākumu, bet arī kalpot par pamatu efektīvai valsts interešu aizsardzībai un pieteikuma iesniedzēja pārkāpumu konstatēšanai. Tiesas iniciatīva pārbaudīt datus publiskajos reģistros var novērst nepamatotu personas atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Kritērijs atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas – mantiskais stāvoklis

Pētījumā secināts, ka personas atbrīvošana (daļēja atbrīvošana) no tiesas izdevumu samaksas tiek īstenota atbilstoši tiesību normas mērķim: mehānismu izmanto personas, kurām maksājamā valsts nodeva ir šķērslis savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai tiesā.

Savukārt personas mantiskais stāvoklis var būt pielīdzināms maznodrošinātas personas vai personas ar maznodrošinātas ģimenes statusu mantiskajam stāvoklim arī bez konkrētas sociālā dienesta izziņas lietā. Vienīgais kritērijs personas daļējai vai pilnīgai atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir iesniedzēja mantiskais stāvoklis.

Pētījums “Personu atbrīvošana no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas valsts ienākumos civillietās” pieejams šeit.

1 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 131. lpp.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU