Tiesneša stāja ir tikpat svarīga, kā taisnīgi spriest lietu

Kopš 2016. gada vidus esat ievēlēta Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā. Kad šāda komisija tika izveidota, un kāda ir tās loma tieslietu sistēmā?

Komisija tapa pirms 14 gadiem – 2008. gada 11. aprīlī. Tiesnešiem ir disciplinārkolēģija, kas vairāk skatās tiesnešu nolēmumu kvalitāti, ir kvalifikācijas kolēģija, kas vērtē tiesnešu prasmes un zināšanas. Ētikas komisijai piekrīt visi jautājumi, kas saistīti ar tiesnešu reputāciju, uzvedību tiesas sēžu zālē, nepieļaujamām attiecībām ar lietas dalībniekiem, komunikāciju un izturēšanos gan sociālajos tīklos, gan tiesas zālē. Ētikas principi ir vieni no būtiskākajiem tiesneša stājas nosacījumiem. Tāpat kā ir svarīgi pareizi spriest lietu, būtiska nozīme ir tiesneša uzvedībai un attieksmei. Valstij un visai tiesu sistēmai ir svarīgi, lai katrs tiesnesis rīkotos ētiski un atbildīgi.

2021. gadā Tieslietu padome ir apstiprinājusi jaunu Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu, lai pilnveidotu komisijas darbu un efektivitāti. Kas ir mainīts komisijas darbā?

Kad strādājām ar reglamentu, mums radās jautājumi, kā rīkoties gadījumos, kurus reglaments neregulēja. Būtiskākais pamats izmaiņām bija tas, ka ļoti bieži tika iesniegta sūdzība par tiesnesi, taču reglaments neparedzēja iespēju komisijai izvērtēt sūdzības apstākļus un izlemt, vai to pieņemt vai nepieņemt. Proti, iepriekšējais reglaments noteica –, ja ir iesniegta sūdzība, komisijai tā ir jāpieņem izskatīšanai, neatkarīgi, vai tā ir pamatota vai nav. Izmaiņas nosaka, ka komisija šobrīd drīkst izvērtēt, arī tiesnesim jautāt informāciju un izdarīt secinājumus, ka sūdzība nav pieņemama izskatīšanai.

Jāņem vērā, ka civillietās parasti ir puse, kura zaudē, un puse, kura uzvar. Tas, kas ir zaudējis, mēdz norādīt apstākļus, kuriem ir nepieciešama papildu pārbaude. Un atklājas, ka tomēr nav pamata ierosināt ētikas lietu, nav pārkāpumu. Ētikas komisijas reglamenta ietvaros tagad ir precizēts, ka sākotnēji komisijā paši varam izlemt, vai pieņemt izskatīšanai šādu sūdzību.

Vēl reglamentā veiktas izmaiņas, kuras rosinājis Covid-19 pandēmijas laiks, jo līdz šim nebija paredzēts jautājumus izskatīt rakstveidā. Komisijā esam desmit cilvēki, iepriekš vienmēr sasaucām sēdi, tagad ir paredzēta arī rakstveida jautājumu apspriešana dažādos formātos.

Izmaiņas attiecas arī uz komisijas darbu. Tiesnešu ētikas komisijas sēdes ir atklātas, un komisijai ir noteiktas tiesības izvēlēties personu loku, kas varētu piedalīties sēdē.

Cik saprotu, nereti mēdz būt tā, ka puse, kura ir zaudējusi, iesniegumu Tiesnešu ētikas komisijai izmanto, lai “iegrieztu” tiesnesim.

Jā, tā var gadīties, taču Ētikas komisijai tas nebūs noteicošais apstāklis – mēs izvērtēsim sūdzību jebkurā gadījumā.

Kādi ir biežākie ētikas pārkāpumi? Jau pieminējāt tiesnešu uzvedību tiesas zālē.

Tiesnešu uzvedība tiesas zālē ir Ētikas komisijā visbiežāk pārrunātais jautājums. Tiesnesis uzsāk konfrontāciju ar lietas dalībnieku, vārdu apmaiņu, bieži tiesnesis pauž savu personisko vērtējumu par lietas apstākļiem –, viņš tā nekad nedarītu, viņam ģimenē tā nav pieņemts utt.

Īpaši šādi gadījumi ir ģimenes strīdos, kurā notiek pāru attiecību kārtošana un ir iesaistīts arī bērns. Pārim pozīcija, uzvedība un atklātība par ģimenes dzīvi ir spilgtāka šeit, tiesas zālē, nekā tā ir mājās. Akcenti tiek likti uz savstarpējām attiecībām, un juridiskā puse, lietas izspriešana paliek otrajā plānā. Šie strīdi ir izsaukuši problēmas komunikācijā tiesas zālē.

Parasti tiesnesis komisijai paskaidro, ka lietas dalībnieki ir viņu nokaitinājuši, šādu attieksmi ir izsaukusi nepieklājīgā un izaicinošā uzvedība. Tiesneši atrunājas ar to, ka kopējā atmosfēra un strīda spriedze ir izsaukusi un radījusi stresa situāciju.

Ar tiesnešiem šos gadījumus pārrunājam, paskaidrojam, ka ir iespējams ņemt pārtraukumu, doties savā kabinetā un nomierināties.

Ja ir nekontrolējama procesa dalībnieku uzvedība, tiesneši pret viņiem var piemērot procesuālās sankcijas, kā arī izsaukt policiju, ja citādi neizdodas nodibināt kārtību tiesas zālē.

Tātad tiesnesim ir jābūt psiholoģiski noturīgam un ļoti savaldīgam.

Jā, tā ir. Tādēļ arī aicinām ņemt pārtraukumu, vēlreiz pārskatīt lietas materiālus, rūpīgāk pārdomāt, pirms izteikties, – tas ir darbs ar sevi un nāk ar pieredzi. Ir skaidrs, ka skaļa diskutēšana vai vārdu pārmaiņa pie rezultāta nenovedīs, darbs nebūs kvalitatīvs. Jādomā, kā sevi nomierināt, kā izbeigt šo situāciju, neļaujot tai attīstīties. Lai tas netraucētu taisnīgi izspriest lietu.

Kā pati rīkojaties, kad tiesas zālē ir “karstas” situācijas?

Nekad neatļaujos iesaistīties diskusijās. Ir bijuši gadījumi, kad nāk kungs ar zāļu pudelītēm un saka, ka ik pēc desmit minūtēm jālieto medikamenti. Ir arī gadījumi, kad jāsauc ātrā palīdzība, jo cilvēkam paliek slikti.

Protams, man nepatīk sakāpinātas situācijas, tās kaitina, bet vairāk vados pēc tā, ka aicinu procesa dalībnieku nomierināties, apjautājos, vai ir nepieciešams pārtraukums, vai viņš vēlas padzerties ūdeni. Varbūt ir emocionāli grūti un ir nepieciešams kādu minūti pabūt ārpus tiesas zāles. Vairāk sekojam līdzi procesa dalībnieku emocionālajam stāvoklim.

Varbūt tiesas sēdēs būtu jāpiedalās arī psihologam?

Mediators var iesaistīties tiesas procesā, ja puses ir noskaņotas meklēt mierīgu risinājumu. Tomēr dažkārt nebūtu slikti, ja tiesnesis saņemtu profesionālu psihologa konsultāciju, īpaši lietās, kurās ir iesaistīti bērni un kurās tiesnesis sajutis grūti pārvaramu spriedzi. Tiesnesim varētu noderēt konsultācija par to, kāda būtu vispareizākā rīcība ar agresīvi noskaņotiem strīdniekiem.

Ir gadījumi, kad kolēģes saka, ka procesa dalībnieks ir ļoti agresīvs. Lietas izskatīšanas laikā jābūt ļoti mierīgiem, lai neļautu procesu padarīt nekontrolējamu, agresīvu, kas ietekmētu nonākšanu pie taisnīga rezultāta.

Situācijas tiesā varam risināt supervīzijās, bet, domāju, ka svarīgākais, lai tiesnesis nejūtas pamests, lai viņš varētu saņemt atbalstu no vadības un kolēģiem, arī izaugsmei noderīgus atzinumus no tiesnešu pašpārvaldes institūcijām.

Pēc Latvijas Tiesu portālā pieejamās informācijas šogad ir bijuši divi Tiesnešu ētikas komisijas atzinumi – par tiesnešu atteikšanos uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī par tiesneša atstatīšanos no lietas izskatīšanas. Abos gadījumos komisija atzina, ka ir notikuši rupji tiesneša ētikas normu pārkāpumi, kas var būt iemesls tiesneša disciplinārlietas ierosināšanai. Kādu ietekmi šādi gadījumi atstāj uz sabiedrības priekšstatu par taisnīgu tiesu?

Tiesnešu ētikas komisija strādā rūpīgi un izvērtē pārkāpumus tiesnešu darbā. Skaidrs, ka ir beigušies tie laiki, kad runāja, ka sistēmā “roka roku mazgā”, proti, ka tiesnešu pašpārvalde cenšoties pasargāt kolēģus vai pat slēpt iespējamos pārkāpumus. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka pārkāpumi tiek izvērtēti, īpaši daudz diskutējām par Covid-19 ierobežojumiem un prasībām, situācija bija jauna un līdz šim nebijusi.

Iedzīvotāji redz, ka tiesneši ir tāda pati sabiedrības daļa kā citas, tā nebauda ārkārtējas privilēģijas vai īpašu izņēmuma statusu.

Vairāki Tiesnešu ētikas komisijas atzinumi ir bijuši arī par tiesneša komunikāciju sociālajos tīklos. Izteikumi sociālajos tīklos ir tikai sākuma posmā, tur komisijai vēl būs darbs, jo tehnoloģijas attīstās, un komunicēt gan privāti, gan publiski esam sākuši daudz intensīvāk.

No lietas sevi atstatījušais tiesnesis vienā gadījumā lemj tiesu pret personu A, bet otrā gadījumā, kad atkal ir iesaistīta tā pati persona, sevi no lietas atstata. Tas liek būt uzmanīgiem, vai tiek spriesta taisnīga un objektīva tiesa.

Jā, vienā lietā tiesnesis konkrētu personu A pazīst, bet otrā – nepazīst. Procesa dalībnieki vērsa uzmanību, un jautājums tika izvērtēts. Šādi pārkāpumi nav bieži. Tas ir svarīgi.

Varbūt ir dilemmas, neskaidrības –, kas ir ētikas pārkāpums? Kad Tiesnešu ētikas komisija saredz pārkāpumu, bet tiesnesis – ne?

Jā, ir gadījumi, kad tiesneši nesaredz pārkāpumu. Komisijā ļoti daudz diskutējam, pārrunājam, saņemot sūdzību. Tiesnesim ir savs skaidrojums, ka ir bijuši noteikti apstākļi, kāpēc viņš tā rīkojies. Pozitīvi, ka Tiesnešu ētikas komisija nav vērsta uz sodu, bet atkārtotu pārkāpumu nepieļaušanu, to izrunāšanu, mēs skaidrojam, kas ir bijis pamatā konkrētajai rīcībai. Komisija nav tādēļ, lai piemērotu sodu, tas ir darbs ar tiesnesi, lai viņš vairs tā nerīkotos.

Kādos gadījumos tiesneši neatzīst ētikas normu pārkāpumus?

Šie gadījumi ir saistīti ar atstatīšanos no lietas izskatīšanas, ar uzvedību tiesas zālē.

Likumā “Par tiesu varu” tiesnesim tiek prasīta nevainojama reputācija. Vai, būdama Ētikas komisijas locekle, saskaraties ar gadījumiem, kad nevar runāt par nevainojamu reputāciju?

Tiesnesim ir augstas amata prasības, uzvedībai ir jābūt kā paraugam sabiedrībai, komunikācijai jābūt korektai, laipnai, bez aizspriedumiem.

Ja tiesnesis necienīgi uzvedas, runā vai komentē, tas ir viens no nevainojamas reputācijas elementiem, kas ir pārkāpts.

Ko darīt tiesas procesa dalībniekam, kuram ir aizdomas, ka ir problēmas saistībā ar ētiku?

Vairumā gadījumu viņi zina, ko darīt, – raksta iesniegumu tiesas priekšsēdētājam vai tieslietu ministram, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Tiesnešu ētikas komisijai u. c.

Procesa dalībnieki diezgan bieži vēršas Ētikas komisijā, bet lielākajā daļā gadījumu tas notiek, skarot procesuālos jautājumus, kad lieta jau ir izskatīta pēc būtības, nevis par neobjektīvu tiesneša attieksmi vai uzvedību. Persona ir neapmierināta ar rezultātu, un kā viens no iespējamajiem sūdzēšanās veidiem ir vēršanās Tiesnešu ētikas komisijā.

Vai Ētikas komisija analizē kļūdas tiesnešu darbā? Vai pēc tam tiesneši par to tiek informēti, izglītoti?

Pirms vairākiem gadiem ir iznācis Tiesnešu ētikas komisijas atziņu krājums (2008–2016), kurā apkopoti visi skaidrojumi, atzinumi un lēmumi. Grāmata ir populāra tiesnešu un viņu palīgu darbā. Tagad gatavojam otro krājumu.

Par aktuāliem un svarīgiem jautājumiem tiesnešiem lasām lekcijas, notiek izbraukuma sēdes un mācības.

Tiesneši nereti paši vēršas komisijā –, vai ir pareizi izprasta attiecīgā situācija, vai bijusi pareiza uzvedība, vai ir iespējams skatīt konkrētu lietu, ja ir apstākļi, kas, iespējams, norāda uz ētikas pārkāpumu u. c.

Esat arī lektore Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Vai izjūtat, ka ir nepieciešama Tieslietu akadēmija tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas celšanai?

Esmu ļoti vērsta uz mācīšanos, man tas ir svarīgi. Tieslietu akadēmijas izveide būs noderīga, tiesnesim ir jāmācās visu amata laiku, jābūt aktīvam mācībās, likumdošanas izmaiņās, jāizprot jaunie likumi. Es sagaidu, ka akadēmijā būs spēcīgi, gudri un zinoši lektori. Tie laiki, kad esam viszinoši, ir mainījušies. Kopā ar kolēģiem esam aktīvi lektori, mācību dalībnieki un mentori jaunajiem tiesnešiem.

UZZIŅAI

Tiesneša ētikas jautājumus plānots pārrunāt arī sarunu festivālā LAMPA sestdien, 2. jūlijā, Temīdas teltī, Rīgas apgabaltiesas rīkotajā diskusijā “Tiesneša sirdsapziņa, prāts un mugurkauls”, kas sāksies plkst. 18.00.

Tiešraidi meklējiet šeit: