Stingrāk uzraudzīs dzīvesvietas deklarēšanu un informēs īpašniekus
Šā gada 16. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz četras būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā un vienu tehnisku precizējumu:
- ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu pēdējo trīs gadu laikā būs anulētas, jo nav bijušas patiesas, tad persona varēs deklarēt dzīvesvietu tikai klātienē;
- nekustamā īpašuma īpašnieku informēs par personu, kura ir deklarējusies viņa nekustamajā īpašumā;
- ieviesīs jaunu regulējumu par reģistrētās dzīvesvietas izbeigšanu;
- diplomātiskā un konsulārā personāla dzīvesvietu deklarēs Ārlietu ministrija;
- vārdus “Iedzīvotāju reģistrs” visā likumā aizstās ar vārdiem “Fizisko personu reģistrs”.
Stingrāks regulējums personām, kuras negodprātīgi deklarē dzīvesvietu
Likumprojekts paredz, ka personām, kuru deklarētā dzīvesvieta pēdējo trīs gadu laikā būs anulēta nepatiesu ziņu dēļ, turpmāk dzīvesvietu varēs deklarēt tikai klātienē, iesniedzot dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu dzīvošanai konkrētajā adresē.
Kā skaidrots anotācijā, šāds mehānisms ieviests, lai mazinātu negodprātīgu deklarēšanos un nodrošinātu patiesu iedzīvotāju uzskaiti.
Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka pēc trīs gadu termiņa persona, kuras deklarētā dzīvesvieta anulēta nepatiesu ziņu dēļ, varēs izmantot e-pakalpojumu.
“Tas nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp kontroles mehānismu un iespēju atjaunot personas uzticību.”
Saskaņā ar likumprojektā ietverto pārejas noteikumu minētais trīs gadu termiņš būs piemērojams no 2023. gada 1. septembra.
Automātiska informācijas nosūtīšana īpašniekiem uz e-adresi
Likumprojektā noteikts, ka pēc dzīvesvietas deklarēšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) fiziskajai personai un juridiskajai personai, kura saskaņā ar valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem ir nekustamā īpašuma īpašnieks, uz oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ja tāda būs aktivizēta, nosūtīs informāciju par deklarēto nekustamā īpašuma adresi un personas vārdu un uzvārdu, kura ir deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā nekustamajā īpašumā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lai attiecīgais nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš ir fiziska persona, saņemtu minēto paziņojumu uz e-adresi, jābūt izpildītiem vienlaikus trīs nosacījumiem:
- nekustamajam īpašumam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā;
- personai ir jābūt identificējamai Fizisko personu reģistrā;
- personai jābūt aktivizētai e-adresei.
Savukārt, lai attiecīgais nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš ir juridiska persona (balstoties uz zemesgrāmaas aktuālo informāciju), saņemtu minēto notifikāciju uz e-adresi, vienlaikus jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem:
- nekustamajam īpašumam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā;
- juridiskajai personai jābūt aktivizētai e-adresei.
Reģistrētās dzīvesvietas izbeigšana
Šobrīd spēkā esošais Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10. pants “Dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas” paredz, ka ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā viņa pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.
Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.
Vienlaikus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā šobrīd nav noteikta iestādes turpmākā rīcība, ja tiek konstatēts, ka persona vairs nedzīvo reģistrētajā dzīvesvietā. Līdz ar to Dzīvesvietas deklarēšanas likumā plānots noteikt reģistrētās dzīvesvietas izbeigšanas tiesisko pamatu.
“Ja iestāde konstatēs, ka reģistrētajā dzīvesvietā persona faktiski nedzīvo, iestāde izbeigs attiecīgās personas dzīvesvietas reģistrāciju, aktualizējot ziņas Fizisko personu reģistrā par personas reģistrēto dzīvesvietu,” paskaidrots anotācijā.
Tāpat anotācijā uzsvērts, ka dzīvesvietas deklarēšanas jēga ir nodrošināt, lai valstij būtu zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību: “Reģistrētajām ziņām par personas dzīvesvietu maksimāli jāatbilst reālajai situācijai”.
Diplomātiskā personāla dzīvesvietu deklarēs Ārlietu ministrija
Saskaņā ar likumprojektu turpmāk dzīvesvietu deklarēs un papildu adresi norādīs Ārlietu ministrija, ja:
- personas apliecības turētājs ir Latvijā akreditētā ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta un konsulārās iestādes darbinieks;
- šāda darbinieka ģimenes loceklis;
- šāda darbinieka privātais mājkalpotājs.
Domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka padomniekiem plānots noteikt valsts amatpersonas statusu
2025. gada 16. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas paredz, ka arī pašvaldības domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka padomnieki, kā arī izpilddirektora biroja vadītāji un padomnieki tiks uzskatīti par valsts amatpersonām.
Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti: Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Antoņina Ņenaševa, Līga Rasnača, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Selma Teodora Levrence.
Šobrīd likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldību līmenī valsts amatpersonas ir:
- pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks;
- pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;
- pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā;
- pašvaldības domes deputāts.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašvaldību domes priekšsēdētāju, viņu vietnieku un izpilddirektoru padomniekiem un biroja vadītājiem var būt deleģēti plaša spektra uzdevumi ar būtisku ietekmi pašvaldībā, kas sniedz apjomīgas iespējas piedalīties pašvaldības darbā, tostarp var būt nozīmīga ietekme uz pašvaldību priekšsēdētāju, to vietnieku un izpilddirektoru viedokli, pieņemtajiem lēmumiem, pašvaldības attīstības un darba jautājumiem.
“Padomnieki, biroja vadītāji ir eksperti, kas savu profesionālo pieredzi mēdz būt uzkrājuši, darbojoties arī privāto tiesību jomā, nereti kādā šaurā specializācijā, kas var radīt interešu konflikta riskus vai šaubas sabiedrībā par to, vai padomnieks un biroja vadītājs, kas pieņemts amatā konsultēšanai, informēšanai, ieteikumu sniegšanai, rīkojas atbilstoši publiskās pārvaldes principiem un pašvaldības labā.”
Nosakot amatpersonu statusu minētajiem nodarbinātajiem, uz tiem turpmāk tiks attiecinātas būtiskas vispārējas likuma prasības, piemēram, pienākums iesniegt amatpersonas deklarāciju, nekavējoties rakstveidā sniegt informāciju augstākai amatpersonai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi u. tml., skaidrots anotācijā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka pašvaldību domes priekšsēdētāju, viņu vietnieku un izpilddirektoru padomniekiem un biroja vadītājiem rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniegs tā valsts amatpersona (Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, īpašu uzdevumu ministrs, ministrs, pašvaldības domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai pašvaldības izpilddirektors), kura viņu iecēlusi amatā, vai šīs amatpersonas pilnvarota persona.
Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. martā, vienlaikus nosakot, ka priekšsēdētāju, viņu vietnieku un izpilddirektoru padomniekiem un biroja vadītājiem, kas savienos amatus laikā, kad stāsies spēkā minētās izmaiņas attiecībā uz valsts amatpersonas statusu un amatu savienošanas ierobežojumiem, būs pienākums līdz 2026. gada 1. maijam saņemt atļaujas amatu savienošanai.
Papildus anotācijā uzsvērts, ka plānotās izmaiņas nav attiecināmas uz ārštata padomniekiem, proti, tiem, kas nesaņem atalgojumu.
Steidzamības kārtā pieņemti būtiski grozījumi atlīdzības regulējumā valsts un pašvaldību amatpersonām
2025. gada 16. oktobrī Saeima par steidzamu atzina likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas tika izskatīts uzreiz divos lasījumos.
Izmaiņu mērķis ir precizēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, lai:
- novērstu dažādības normas piemērošanā ārstniecības personu darba samaksas noteikšanai un stiprinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pamatfunkciju veikšanu un gatavību neatliekamām un ārkārtas krīzes situācijām;
- pilnveidotu regulējumu, kas nosaka militārajiem darbiniekiem un karavīriem pienākošos atlīdzību un tās piešķiršanas nosacījumus;
- nodrošinātu tiesisko skaidrību saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi ar 2026. gada 1. janvāri;
- izslēgtu regulējumu, kas paredz Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto vai līdzfinansēto projektu īstenošanā iesaistītajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm iespēju saņemt samaksu par virsstundu darbu, ja samaksu veic no šo projektu īstenošanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem;
- paredzētu atlaišanas pabalstu izpilddirektoriem, atstājot tiem amatu sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos;
- noteiktu lielāku piemaksu tām diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), kā arī karavīriem, kurus dienesta vietā apdraud karadarbības, vardarbības, nemieru vai dabas katastrofu risks;
- pilnveidotu regulējumu, kas paredz ceļa izdevumu kompensēšanas nosacījumus amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda dienesta (darba) pienākumus ārvalstīs;
- paplašinātu saglabājamos atlīdzības veidus tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, kura izglītību iegūst, pārtraucot amata pienākumu izpildi;
- noteiktu, ka turpmāk tiek apdrošināta NMPD darbinieku, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, veselība.
Paredzēts, ka minētās izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Sīkāk ar tām iespējams iepazīties šeit.
|
|
Rosina paplašināt Zemessardzē dienējošo personu loku, kā arī ieviest Zemessardzes atbalstītāja statusu
Šā gada 16. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, kas paredz:
- paplašināt personu loku, kam ir tiesības dienēt Zemessardzē;
- pienākumu darba devējam un mācību iestādei atbrīvot zemessargu arī uz pirmsmisijas apmācību laiku;
- iespēju Zemessardzes štatu sarakstā iekļaut valsts aizsardzības dienesta un rezerves karavīrus (aktīvā dienesta ietvaros tiks iecelti attiecīgajos amatos Zemessardzes vienībās mācību laikā);
- noteiktu termiņu Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) atzinumam par personas uzņemšanas vai turpmākā dienesta Zemessardzē atbilstību vai neatbilstību nacionālās drošības interesēm, lai mazinātu administratīvo slogu un sadrumstalotību;
- ierobežojumus uzņemšanai dienestā Zemessardzē arī pilsoņiem ar dubulto pilsonību (uzskaitot izņēmumus);
- mazināt slogu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim zemessargu iecelšanā virsnieka amatā (virsnieku amatā varēs iecelt ne tikai NBS komandieris, bet arī viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks));
- noregulēt jautājumu par zemessarga piekomandēšanu citas vienības komandiera (priekšnieka) rīcībā;
- noteikt vienlīdzīgus pabalsta nosacījumus zemessargu un karavīru mantiniekiem;
- zemessarga kandidāta zvēresta došanu karavīra formastērpā (šobrīd Zemessardzes kandidāti dod zvērestu civilajā apģērbā);
- ieviest Zemessardzes atbalstītāja statusu pilsoņiem, kuri veselības vai sava vecuma dēļ vairs nevar aktīvi dienēt, bet vēlas sniegt atbalstu.
Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti: Andris Šuvajevs, Agnese Krasta, Harijs Rokpelnis, Selma Teodora Levrence, Gatis Liepiņš, Uldis Augulis, Antoņina Ņenaševa, Jana Simanovska, Leila Rasima, Skaidrīte Ābrama.
|
|
Sociālajiem uzņēmumiem būs iespēja dalīt peļņu
2025. gada 16. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”, kas paredz, ka turpmāk Labklājības ministrija (LM) sagatavos iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību ne retāk kā reizi trijos gados, tostarp pilnveidot tiesisko regulējumu sociālās uzņēmējdarbības jomā.
Šobrīd LM jāsagatavo informatīvais ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību reizi divos gados. Lai nodrošinātu pilnvērtīgāku izvērtējumu, likumprojekts paredz, ka turpmāk ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību būs jāgatavo reizi trijos gados.
Tāpat plānots noteikt, ka sociālais uzņēmums pārskata gadā varēs sadalīt dividendēs ne vairāk kā 50% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, ja par pēdējiem trīs gadiem ir iesniegti gada pārskati un par šo laikposmu uzņēmums nav saņēmis sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu granta veidā. Kā norādīts anotācijā, šobrīd spēkā esošā Sociālā uzņēmuma likuma 9. pantā noteikts, ka sociālais uzņēmums peļņu (jebkurā pārskata gadā gūto) nesadala dividendēs un nav tiesīgs veikt dividenžu izmaksas vai izmaksas pamatkapitāla samazināšanas gadījumā, kā arī citas izmaksas Komerclikuma 182. panta izpratnē.
Kā skaidrots anotācijā, atļauja daļēji sadalīt peļņu var sniegt lielākas iespējas piesaistīt investīcijas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai nekā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi.
Šobrīd sociālajiem uzņēmumiem ir noteikti atbalsta instrumenti, t. sk. UIN atvieglojumi, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka sociālie uzņēmumi praktiski neizmanto UIN atvieglojumus.
Ņemot vērā, ka atbalsts UIN atvieglojumu veidā nav plaši izmantojams, likumprojekts paredz atteikties no UIN atvieglojumiem, kas noteikti Sociālā uzņēmuma likuma 8. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā, saglabājot tikai 5. punktā noteikto atvieglojumu.
Proti, arī turpmāk sociālais uzņēmums neietvers ar UIN apliekamajā bāzē ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijai tādiem mērķiem, kuri atbilst sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajiem mērķiem, ja ziedojuma saņēmējs līdz pārskata gada beigām ziedotājam ir sniedzis informāciju par ziedojuma izlietojumu.
Tāpat anotācijā norādīts: pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, pieaug arī LM Sociālo uzņēmumu komisijai radītais administratīvais slogs un izmaksas par tās darbu. Tādējādi likumprojekts paredz, ka turpmāk tiks vērtēti nevis visi sociālo uzņēmumu gada darbības pārskati un sniegti par tiem atzinumi, bet gan tikai tie, par kuriem konstatēta neatbilstība vai iespējama neatbilstība.
Likumprojekts paredz arī to, ka sociālais uzņēmums, kurš savu darbību ir veicis vismaz trīs gadus vai kuru ir dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija, kas vismaz pēdējos trīs darbības gadus ir sniegusi labumu personām ar invaliditāti, varēs sniegt darbinieku ar invaliditāti darbiekārtošanas pakalpojumu, neievērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības un Darba likumā darba devējam noteiktās prasības par darba samaksu dīkstāves laikā.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.
CVK priekšsēdētājs varēs iesaistīt Valsts digitālās attīstības aģentūras speciālistus vēlēšanu tehnoloģiju nodrošināšanā
2025. gada 16. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, kura mērķis ir stiprināt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) sadarbību, īpaši vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanas intensīvajā posmā.
Atbilstoši anotācijā norādītajam vēlēšanu sagatavošanas intensīvais posms sākas mēnesi pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas un turpinās mēnesi pēc vēlēšanu dienas.
Likumprojekts paredz papildināt likuma 16. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā pēc CVK priekšsēdētāja ierosinājuma VDAA direktors uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus kalendārajā gadā, norīko VDAA ierēdņus un darbiniekus, kuri nodrošina ar vēlēšanu organizēšanas un norises procesu īstenošanu saistītā tehnoloģiskā risinājuma darbības uzturēšanu un attīstību, amata pienākumu izpildei CVK.
Kā norādīts anotācijā, CVK jau šobrīd vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā var iesaistīt jebkuru valsts amatpersonu, taču šīs tiesību normas regulējums ir pārāk vispārīgs, neparedzot konkrētu mehānismu tā iedzīvināšanai.
Tādējādi ar likumprojektu tiek paplašinātas CVK priekšsēdētāja tiesības dot rīkojumus un uzdevumus VDAA ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī gūt aktuālu un pilnīgu informāciju par vēlēšanu procesa organizēšanā paveikto.
Likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Saeimas 16. oktobra sēdē, atzīstot to par steidzamu.
* Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
