Likumdošanas jaunumi: Precizēs operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas nodošanas nosacījumus citām institūcijām

Precizēs operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas nodošanas nosacījumus citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai

Saeima izskatīšanai Juridiskā komisijā 12. martā nodeva likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”, kas paredz precizēt kārtību, kādā iestādes drīkst izmantot operatīvās darbības laikā iegūto informāciju (piemēram, sarunu ierakstus, novērošanas rezultātus u. c.) citiem mērķiem, kas sākotnēji nebija paredzēti, ja tas nepieciešams būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai.

Rosināto izmaiņu pamats ir plaši apspriestais Senāta 2025. gada 23. decembra spriedums tā sauktajā Karteļu lietā, kurā Senāts secināja, ka spēkā esošā likuma 24. pants nav pietiekami skaidrs, lai ļautu operatīvā ceļā iegūtu informāciju nodot konkurences pārkāpumu izmeklēšanai.

Tādējādi likumprojekts paredz skaidri noteikt, ka:

• operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu”, Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām;
• operatīvās darbības pasākumu (arī sevišķajā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu) gaitā iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai, ciktāl attiecīgā informācija nepieciešama, lai nodrošinātu citu būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzību, un tās saturs un apjoms nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.

“Likumprojekts pilnveidos tiesisko regulējumu, precizējot operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas nodošanas nosacījumus samērīgas nepieciešamības gadījumos, vienlaikus veicinot tiesisko skaidrību un stiprinot būtisku valsts un sabiedrības interešu aizsardzību,” paskaidrots anotācijā.

Pagarinās aizliegumu ievest Latvijā lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas līdz 2027. gada 1. jūlijam

Šā gada 12. martā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kas paredz pagarināt aizliegumu Latvijā ievest (importēt) lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktus no citām trešajām valstīm.

Nacionālā importa aizlieguma darbības laiks sākotnēji tika paredzēts līdz 2025. gada 1. jūlijam. 2025. gada 3. aprīlī Saeima pieņēma lēmumu par nacionālā importa aizlieguma turpināšanu līdz 2026. gada 1. jūlijam. Ar likumprojektu aizliegums tiek pagarināts līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Aizliegto produktu saraksts pieejams Ministru kabineta noteikumos Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”.

Ievērojot starptautiskās saistības un to, ka ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence, nacionālais aizliegums neskar tranzītu un piegādes cauri Latvijai uz citām ES dalībvalstīm, paskaidrots anotācijā.

Rosina noteikt obligātu priekšapmaksas SIM karšu galalietotāja reģistrāciju

2026. gada 12. martā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kura mērķis ir ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju.

Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka Latvijā telefonkrāpšanas gadījumu skaits kopš 2020. gada ir būtiski pieaudzis:

“Katru gadu šis skaits turpina palielināties. Parasti personas, plānojot un veicot noziedzīgas darbības, izmanto SIM kartes, kuras katru dienu maina kopā ar mobilā tālruņa ierīcēm, bet dažkārt šāda SIM karšu maiņa notiek pat vairākas reizes dienā. Noziedzīgus nodarījumus var izdarīt arī izmantojot SIM kartes, kas paredzētas tikai interneta piekļuves pakalpojumu saņemšanai. Šāda situācija apgrūtina un kavē kriminālizlūkošanu un pirmstiesas izmeklēšanu.”

Valsts policijas rīcībā esošie dati liecina, ka 2024. gadā reģistrēti 4096 notikumi, kas saistīti ar krāpnieciskām darbībām, izkrāpjot kopsummā 16 miljonus eiro, savukārt 2025. gadā reģistrēts 8701 šāds notikums, izkrāpjot kopsummā 23,7 miljonus eiro.

Tāpat Valsts policija norādījusi, ka, piemēram, 2025. gadā nereģistrētu priekšapmaksas SIM karšu izmantošanas īpatsvars noziegumu izdarīšanā lēšams ap 40% no visiem reģistrētajiem notikumiem.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka turpmāk komersantam, kuram ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklu un sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu, būs šādi pienākumi:

• slēdzot elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu par priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, vai priekšapmaksas interneta piekļuves pakalpojumu, pieprasīt pakalpojuma galalietotājam tā identifikācijas datus (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un personas kodu, juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru);
• saglabāt identifikācijas datus par priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, galalietotāju, priekšapmaksas interneta piekļuves pakalpojuma galalietotāju un galalietotāja identifikācijas moduļa kartes pieslēguma numuru.

Likumprojekts nosaka, ka elektronisko sakaru komersantam nebūs tiesību sniegt priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, vai priekšapmaksas interneta piekļuves pakalpojumu nereģistrētam pakalpojuma galalietotājam.

Plānots, ka nepilngadīgas personas būs tiesīgas reģistrēt SIM karti lietošanai, bet tikai uz tā vecāka vai aizbildņa vārda, kurš piekrīt reģistrācijai.

Likumprojekts ievieš arī administratīvo atbildību gadījumos, ja elektronisko sakaru komersants priekšapmaksas SIM karti izsniegs bez reģistrācijas (brīdinājums vai naudas sods juridiskajai personai līdz 1000 eiro).

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Obligātā reģistrācijas prasība neattieksies uz priekšapmaksas līgumiem, kas noslēgti līdz 2026. gada 30. septembrim.

No likuma izslēgs speciālo dienestu tālruņa numurus “110”, “01”, “02”, “03” un “04”

Papildus likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” no Elektronisko sakaru likuma izslēdz Valsts policijas pārziņā esošo numuru “110”, ņemot vērā, ka jau šobrīd zvani uz numuru “110” tiek automātiski novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”. Tāpat plānots no likuma izslēgt arī tādus speciālā dienesta numurus kā “01”, “02”, “03” un “04”, jo tie ir zaudējuši savu aktualitāti.

Kā norādīts anotācijā, ja kāds mēģinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam zvanīt uz slēgto numuru “03”, persona tiks informēta par nepieciešamību zvanīt uz tālruni “112” vai “113”.

Precizēs PVN īpašā režīma piemērošanu praksē

2026. gada 12. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva divus ļoti līdzīgus Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu projektus:

• Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1251/Lp14);
• Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1253/Lp14).

Abiem likumprojektiem ir viens mērķis: paredzēt, ka nodokļa maksātājam, kurš līdz 2025. gada 1. jūlijam nav bijis reģistrēts PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā un no šā datuma reģistrējas īpašajā kārtībā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 139.² pantu, par laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus pirms reģistrācijas, ievērojot attiecīgajam kalendāra gadam noteikto PVN reģistrācijas slieksni, netiek piemērots pienākums aprēķināt un maksāt PVN par iekšzemē veiktajiem ar nodokli apliekamajiem darījumiem.

Proti, ar plānotajām izmaiņām vēlās noteikt, ka mazajiem uzņēmējiem, kuri līdz 2025. gada 1. jūlijam nebija PVN maksātāji un pēc tam reģistrējās īpašajā PVN režīmā, nav jāmaksā PVN par laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus pirms reģistrācijas, ja viņi tajos nav pārsnieguši PVN reģistrācijas slieksni.

Abu likumprojektu anotācijās norādīts, ka šobrīd praksē ir konstatētas atšķirīgas interpretācijas PVN piemērošanai par laikposmu pirms reģistrācijas īpašajā režīmā gadījumos, kad nodokļa maksātājs iepriekš nav bijis reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā un attiecīgajā periodā nav pārsniedzis PVN reģistrācijas slieksni:

“Izmaiņas nodrošinās skaidru pārejas regulējumu, samērīgu nodokļu piemērošanu un vienotu tiesību normu interpretāciju, vienlaikus saglabājot PVN likuma sistēmisko loģiku un PVN piemērošanas pamatprincipus.”

Likumprojekti atšķiras vien ar tajos noteikto termiņu, līdz kuram VID jāiesniedz paziņojums par īpašā režīma piemērošanu:

• likumprojektā (1251/Lp14) noteikts, ka īpašā kārtībā reģistrētam nodokļu maksātājam, atbilstoši PVN likuma 139.² pantam par trīs gadu periodu pirms 2025. gada 1. jūlija nepiemēro PVN nodokļa aprēķinu un maksājumus par šā nodokļa maksātāja iekšzemē veiktajiem ar nodokli apliekamajiem darījumiem, ja paziņojums par īpašā režīma piemērošanu VID iesniegts līdz 2026. gada 1. novembrim;
• likumprojektā (1253/Lp14) noteikts, ka īpašā kārtībā reģistrētam nodokļu maksātājam, atbilstoši PVN likuma 139.² pantam par trīs gadu periodu pirms 2025. gada 1. jūlija nepiemēro PVN nodokļa aprēķinu un maksājumus par šā nodokļa maksātāja iekšzemē veiktajiem ar nodokli apliekamajiem darījumiem, ja paziņojums par īpašā režīma piemērošanu VID iesniegts līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ja nepieciešama informācija par to, kā var pieteikties PVN īpašajai reģistrācijas kārtībai, aicinām ielūkoties LV portāla publikācijā “Mazajiem uzņēmējiem no 1. jūlija ir iespēja izvēlēties jauno īpašo PVN reģistrācijas kārtību”.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra būs fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde

Šā gada 12. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā”.

Kā paskaidrots anotācijā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 paredz, ka vadošajai iestādei ir jānodrošina, ka informācijas apmaiņa starp fondu finansējuma saņēmējiem un nacionālās programmas atbildīgajām iestādēm notiek, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka fondu administrēšanai tiks izmantota Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS), savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra būs atbildīgā iestāde par elektroniskas datu apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanu.

Tāpat anotācijā norādīts, ka iepriekš Iekšlietu ministrija, kas attiecīgā likuma izpratnē ir vadošā iestāde, plānoja piemeklēt fondu vajadzībām piemērotu risinājumu, izmantojot Mērķa finansējuma pārvaldības platformu (MAP), taču MAP pielāgošanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu ieguldījumi.

Savukārt KPVIS kopumā atbilst vadošās iestādes vajadzībām, taču arī šai sistēmai ir nepieciešami specifiski pielāgojumi.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju tika prognozēts, ka MAP pielāgošanas izmaksas kopumā varētu sasniegt apmēram 2 miljonus eiro, savukārt KPVIS pielāgošanas darbi fondu vajadzībām līdz 2029. gada 31. decembrim kopumā izmaksās līdz 689 558 eiro.

Lai Iekšlietu ministrija var izmantot KPVIS, ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde, kurai deleģēts vadošās iestādes pienākums – nodrošināt elektroniskas datu apmaiņas sistēmas darbību (kas šajā kontekstā ir KPVIS), izslēdzot šo pienākumu no vadošās iestādes pienākumiem.

* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.