Plāno ieviest jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru augstākajā izglītībā un zinātniskajā darbībā
Šā gada 16. aprīlī Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura mērķis ir nodrošināt vienotu akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu augstākajā izglītībā. Ar grozījumiem plānots noteikt akadēmiskās karjeras posmus un tiem atbilstošos akadēmiskā personāla amatus, kā arī vienotus akadēmiskā personāla atlases, nodarbinātības un darba snieguma novērtēšanas principus, lai veicinātu akadēmiskā personāla profesionālo izaugsmi, kvalitāti, prognozējamu nodarbinātību un noturēšanu augstākās izglītības sistēmā.
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “akadēmiskā karjera” – sistēma, kuras ietvaros akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbu un kuru veido četri secīgi profesionālās attīstības posmi:
- jaunākais akadēmiskais personāls – lektori, asistenti (zinātniskie asistenti, asistenti studiju darbā);
- kvalificēts akadēmiskais personāls – docenti, pētnieki;
- augsti kvalificēts akadēmiskais personāls – asociētie profesori, vadošie pētnieki;
- vadošais akadēmiskais personāls – profesori.
Tāpat ar likumprojektu plānots ieviest tenūru, kas ir prognozējamas nodarbinātības modelis akadēmiskajā karjerā, kas sniedz augstskolām iespēju piesaistīt labāko akadēmisko personālu un aizsargā akadēmisko brīvību.
Ar tenūras ieviešanu likumprojektā ietverti vēl divi jauni termini:
- tenūrgaitas amats – tenūras ietvaros kvalificēta akadēmiskā personāla, augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz noteiktu laiku ar mērķi iegūt tenūramatu;
- tenūramats – tenūras ietvaros augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz nenoteiktu laiku pēc noteiktu darba snieguma kritēriju izpildes.
Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju tenūras ieviešana augstskolās būs brīvprātīga un tiks īstenota, ņemot vērā augstskolas cilvēkresursu attīstības politiku un pieejamos resursus.
Kā norādīts anotācijā, šobrīd Augstskolu likums neparedz iespēju veidot tenūru.
Papildus augstāk jau minētajiem amatiem plānots, ka augstskola varēs veidot akadēmiskā personāla amatus jomas praktiķiem visos akadēmiskās karjeras posmos, kā arī šādus akadēmiskā personāla amatus:
- pēcdoktorantūras pētnieks, vecākais lektors – kā kvalificēta akadēmiskā personāla amatu;
- izcilības profesors – kā vadošā akadēmiskā personāla amatu.
Likumprojektā ieviests arī skaidrojums Augstskolu likumā jau lietotam terminam “docētājs”, nosakot, ka docētājs ir persona, kura īsteno studiju programmas, studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas. “Termins “docētājs” tiks lietots arī attiecībā uz pedagogiem, kuri neatkarīgi no nodarbinātības veida, īsteno studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas,” paskaidrots anotācijā.
Likumprojekts tostarp paredz, ka akadēmisko personālu varēs ne tikai ievēlēt, bet arī atlasīt augstskolas izveidota akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisija.
Plānots, ka atbilstoši cilvēkresursu politikai augstskolai akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķa un izcilības profesora amatu) pretendentu atlasei vajadzēs izvēlēties pretendenta ievēlēšanas procedūru vai atlases procedūru, bet jomas praktiķa un izcilības profesora amatu pretendentiem un akadēmiskajam viespersonālam augstskolai būs japiemēro pretendenta atlases procedūru.
Savukārt augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķus un izcilības profesorus) atlasei augstskolai būs jāizsludina atklāts starptautisks konkurss.
Vienlaikus plānotās izmaiņas precizē Augstskolu likuma 26. pantu, nosakot akadēmiskā personāla pieņemšanas darbā nosacījumus un nostiprinot principu par vienu akadēmiskā personāla amatu vienā augstskolā.
“Paredzēts, ka augstskolas akadēmiskais personāls varēs veikt blakus darbu citā augstskolā kā akadēmiskais viespersonāls vai tikt citādi nodarbināts. Savukārt, nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņems vērā tikai akadēmiskā personāla amatos pieņemtās darbā personas, izņemot jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu,” paskaidrots anotācijā.
Likumprojekts arī precizē, ka augstskolai ar akadēmiskā personāla amatā darbā pieņemto personu (izņemot izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un pēcdoktorantūras pētnieku) slēgs darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Ar izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un ar pēcdoktorantūras pētnieku augstskola slēgs darba līgumu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus.
Uz tām akadēmiskā personāla amatos darbā pieņemtajām personām, ar kurām noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, neattieksies Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Akadēmisko personālu, kurš nodarbināts uz noteiktu laiku, augstskola informēs par turpmākās karjeras iespējām augstskolā ne vēlāk kā sešus mēnešus, pirms beidzies uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš.
Iepazīties ar visām plānotajām izmaiņām, kā arī sekot līdzi to pieņemšanas gaitai var šeit.
Papildus Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva divus saistītus likumprojektus:
- “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kuru mērķis ir ieviest vienotu un pārskatāmu pētniecības karjeras ietvaru, kas ir saskaņots ar plānotajām izmaiņām Augstskolu likumā;
- “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, kuru mērķis ir pilnveidot Profesionālās izglītības likuma tiesību normas, lai nodrošinātu ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” saskaņotu akadēmiskās karjeras ietvara piemērošanu izglītības iestādēs, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas.
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, līdzīgi kā likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, plāno ieviest jaunu terminu “pētniecības karjera”, nosakot, ka tā ir sistēma, kuras ietvaros darbojas zinātnes pētnieciskais personāls un kura ir balstīta uz Augstskolu likumā noteiktajiem akadēmiskās karjeras principiem, pielāgota zinātniskajai darbībai un ietver šādus pētniecības karjeras posmus:
- pirmais pētniecības karjeras posms – zinātniskie asistenti, to pienākumu izpildītāji un zinātniskie viesasistenti;
- otrais pētniecības karjeras posms – pētnieki, to pienākumu izpildītāji, viespētnieki, pēcdoktorantūras pētnieki, to pienākumu izpildītāji un pētnieki ar praktisko kompetenci;
- trešais pētniecības karjeras posms – vadošie pētnieki, to pienākumu izpildītāji, vadošie viespētnieki un vadošie pētnieki ar praktisko kompetenci;
- ceturtais pētniecības karjeras posms – pētniecības profesori, to pienākumu izpildītāji, pētniecības viesprofesori.
Līdzīgi kā Augstskolu likumā Zinātniskās darbības likumā plānots ieviest pētniecības tenūru, kas ir prognozējamas nodarbinātības modelis pētniecības karjeras ietvaros zinātniskajā institūtā, kas piemērojams šajā likumā noteiktajā otrajā, trešajā un ceturtajā pētniecības karjeras posmā ietilpstošajiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot pēcdoktorantūras pētnieka amatu, lai nodrošinātu prognozējamu pētniecības karjeras attīstību, piesaistītu un noturētu augsti kvalificētu zinātnes pētniecisko personālu, kā arī aizsargātu akadēmisko brīvību.
Pētniecības tenūru īstenos ievērojot likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā” noteiktos tenūras principus, tos pielāgojot zinātniskā institūta darbībai un jaunajiem pētniecības karjeras posmiem.
Attēlā Latvijas roebža ar Krieviju.
Foto: Edijs Pālens, LETA.
Rosina ieviest jaunu ekspluatācijas aizsargjoslu veidu – aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu
Šā gada 16. aprīlī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas paredz robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanu, lai pasargātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūru no tehniskiem bojājumiem.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumi nepieciešami, lai novērstu zaudējumus un nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas iespējas, ko rada koku un zaru krišana uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras.
Šobrīd Aizsargjolsu likuma 12. panta otrajā daļā ir noteikti 16 ekspluatācijas aizsargjoslu veidi. Atbilstoši likumprojektam plānots ieviest vēl vienu veidu – aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu.
Tāpat likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 23.3 pantu, kurš noteiktu:
- aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu nosaka, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju, drošību un ekspluatāciju, kā arī lai nodrošinātu valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
- aizsargjoslu platums ir 30 metri, sākot no valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējās malas un patrulēšanas joslas malas, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu;
- metodiku aizsargjoslu noteikšanai gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu izstrādā Iekšlietu ministrija, saskaņojot to ar Zemkopības ministriju.
Vienlaikus plānots likumu papildināt ar jaunu 58.6 pantu, kas noteiks aprobežojumus aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, piemēram, saimnieciskās darbības, jebkāda veida būvniecības (arī pagaidu būvju uzstādīšanas) un teritorijas izmantošanas veida maiņas aizliegumu teritorijas plānošanas dokumentos bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.
Savukārt, ja īpašnieks atsavinās nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, tam būs jāsaņem Aizsardzības ministrijas piekrišana nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts sauszemes teritorijas aizsardzību (aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas būs ierakstāms zemesgrāmatā, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas nostiprinājuma lūgumu).
Tāpat plānots papildināt likuma 61. pantu (Aizsargjoslu uzturēšana) ar jaunu 5.1 daļu, nosakot, ka aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu būs jāapzāģē augošu koku zari vai vainagi, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvēm, un saskaņā ar minēto aizsargjoslu noteikšanas metodiku būs jāizcērt koki, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm.
Par potenciāli apdraudošiem kokiem būs uzskatāmi koki, kuri atrodas aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējai malai un patrulēšanas joslas malai, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
- koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem;
- koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
- lapu koku stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
- koki blakus valsts robežas joslai, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
- lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējo robežu) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
- bebru grauzti koki;
- koki, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi.
Kā norādīts anotācijā, Valsts robežsardzei nav tāda programmnodrošinājuma, ar kuru varētu noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām:
“Precīzi noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām, prasa nesamērīgi lielus resursus, jo šādu zemes vienību ir ļoti daudz.
Pat aptuvena informācija par teritorijām, uz kurām attieksies projektā ietvertais tiesiskais regulējums, neparādīs iespējamo darbu apjomu, proti, cik daudz būs jāizcērt jau apdraudošie (traucējošie) koki un potenciāli apdraudošie koki aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu.
Vien meža īpašumi, kas robežojas ar valsts robežas joslu gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu un kuru koki potenciāli apdraud izbūvēto infrastruktūru 2025. gada sākumā, ir saskaitīti šādi:
- īpašumi, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” – 24 vienības;
- juridisko personu īpašumi – 106 vienības;
- fizisko personu īpašumi – 115 vienības;
- pašvaldības un rezerves zemju fonds – 17 vienības.
Ieroči. Attēls ir ilustratīvs.
Foto: Ieva Leiniša, LETA.
Noteiks aizliegumu izsniegt ieroču atļaujas Latvijas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi
Šā gada 16. aprīlī Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, kas paredz noteikt tiešu aizliegumu izsniegt ieroču atļaujas Latvijas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kā arī radīt tiesisku pamatu jau izsniegto atļauju anulēšanai.
Kā norādīts anotācijā, šobrīd Ieroču aprites likums neparedz tiešu aizliegumu izsniegt ieroča atļaujas personai, kura ir Latvijas pilsonis un vienlaikus Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis:
“Šādas personas šobrīd var saņemt šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļaujas, kā arī saglabāt jau izsniegtās atļaujas.
Šāda situācija neatbilst nacionālās un sabiedriskās drošības interesēm, jo pieļauj, ka personas, kurām vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, var legāli turēt šaujamieročus Latvijā.”
Tāpat anotācijā paskaidrots, ka apdraudējumi nacionālajai drošībai šajā jomā vērtējami, pamatojoties uz drošības iestāžu atzinumiem un riska novērtējumiem:
“Līdzīgs ierobežojošs regulējums attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, jau ir noteikts Valsts aizsardzības dienesta likumā.”
Vilciena lokomatīve. Attēls ir ilustratīvs.
Foto: Evija Trifanova, LETA.
Rosina publiskot uzņēmumu sarakstu, kas eksportē un/vai importē preces ar Krieviju un Baltkrieviju
2026. gada 16. aprīlī Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības pilnīgu importa un eksporta pārorientāciju uz Latvijai draudzīgām valstīm un pārtraukt sadarbību ar Latvijas demokrātisko iekārtu apdraudošu valstu ekonomikām.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 24. pantu, kas noteiks Centrālās statistikas pārvaldei pienākumu publicēt datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju, norādot eksportētāja un importētāja identifikācijas numuru un eksportētāja un importētāja nosaukumu.
Plānots, ka attiecībā uz informāciju, kas par eksportētāju un importētāju iegūta no nodokļu administrācijas, netiks piemērots likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktais konfidencialitātes ierobežojums.
Kā norādīts anotācijā, šis būs vēl viens veids, kā atbalstīt Ukrainas sabiedrību cīņā pret Krievijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas izraisīto bruņoto konfliktu.
Foto: Evija Trifanova, LETA.
Jauns Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums
2026. gada 16. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums”, kas izstrādāts, lai noteiktu finanšu instrumentu (neatmaksājamu grantu veidā) vadību un nodrošinātu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu 2021.–2028. gada periodā investīciju projektiem līdz 2031. gada 30. aprīlim, programmu divpusējās sadarbības aktivitātēm līdz 2031. gada 31. decembrim, Divpusējās sadarbības fondam (DSF) līdz 2032. gada 30. aprīlim.
Likumprojekts nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera tiesības un pienākumus, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, nosacījumus programmas līdzfinansējuma piešķiršanai, kā arī divpusējās sadarbības fonda un programmas divpusējās sadarbības aktivitātes īstenošanas kārtību.
Vienlaikus ar jaunu likum tiks regulēti šādi jautājumi:
- likumā lietotie termini, piemēram, donorvalstis, Finanšu instrumenta birojs, līdzfinansējuma saņēmējs, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, saprašanās memorands u. c.;
- kas ir finanšu instrumentu vadība likuma izpratnē;
- finanšu instrumentu vadības un projekta īstenošanas nodrošināšanas kārtība, tostarp:
- finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas;
- vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības;
- programmas apsaimniekotāja pienākumi un tiesības;
- revīzijas iestādes pienākumi un tiesības;
- sertifikācijas iestādes pienākumi un tiesības;
- līdzfinansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības;
- projekta partnera pienākumi un tiesības;
- Ministru kabineta kompetence finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā;
- projektu iesniegumu atlases un lēmuma pieņemšanas par projekta iesniegumu kārtība;
- kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto finanšu instrumentu finansējumu;
- informācijas pieejamības un dokumentu glabāšanas kārtība.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
