Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars uzlabo akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla nodarbinātības nosacījumus, tostarp paredzot iespēju slēgt darba līgumus uz nenoteiktu laiku, kā arī ieviest amatus ar tenūrgaitas un tenūras statusu. Reformas rezultātā akadēmiskā un pētniecības karjera kļūs pievilcīgāka, tiks veicināta personāla piesaiste, tostarp paplašināsies iespējas akadēmiskajā un zinātniskajā darbībā iesaistīt profesionāļus ar nozīmīgu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē, un tādējādi tiks stiprināta akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla atjaunotne. Līdz šim akadēmiskā un pētniecības karjera tika regulētas atšķirīgi, amatu struktūra nebija vienoti veidota un nodarbinātības nosacījumi bija stingrāk regulēti, kā arī nebija sasaistīti ar vienotu karjeras ietvaru, ierobežojot karjeras nepārtrauktību un arī personāla mobilitāti starp institūcijām.
Grozījumu mērķis ir ieviest jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, nosakot akadēmiskās un pētniecības karjeras posmus, tiem atbilstošos akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla amatus, kā arī atlases, nodarbinātības un darba snieguma novērtēšanas principus. Jaunais ietvars stiprinās augstākās izglītības un zinātnisko institūciju konkurētspēju un veicinās Latvijas iesaisti starptautiskajā akadēmiskajā un pētniecības vidē.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: "Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars institūcijām sniegs iespēju plānot cilvēkresursus ilgtermiņā. Tas ir būtiski augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un noturēšanai. Grozījumi nodrošina stabilu pamatu akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla attīstībai un rada priekšnoteikumus kvalitatīvākai augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai."
Lai nodrošinātu pilnvērtīgāku iesaisti akadēmiskajā darbā vai zinātniskajā darbībā, kā arī stratēģiski plānotu cilvēkresursus ilgtermiņā, grozījumi nosaka, ka akadēmiskajam personālam pamatdarbs ir vienā augstskolā vai koledžā, savukārt zinātnes pētnieciskajam personālam – vienā zinātniskajā institūcijā. Tas saglabā iespēju veikt akadēmisko darbu vai zinātnisko darbību citās institūcijās kā akadēmiskajam viespersonālam vai akadēmiskajā viesamatā, institūcijām piesaistot personālu uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu veikšanai. Augstskolām un zinātniskajiem institūtiem tiks dota iespēja ieviest tenūras modeli jeb prognozējamu virzību no zemāka amata uz augstāko, nodrošinot pētniecībā akadēmisko brīvību. Šāda pieeja paplašinās institūciju iespējas veidot akadēmisko un pētniecības karjeru atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un veicinās augsti kvalificēta personāla piesaisti un noturēšanu.
Grozījumu pakotne izstrādāta, balstoties uz Ministru kabineta apstiprināto konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā". Grozījumu izstrādē iesaistījās vairāk nekā 50 augstākās izglītības un zinātnes sektora pārstāvju, tostarp augstskolu, studentu, arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji.Plānots, ka lielākā daļa normu stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī, tostarp normas par akadēmiskās un pētniecības karjeras posmu ieviešanu, amatu struktūras pilnveidi, atlases un ievēlēšanas vai apstiprināšanas kārtības precizēšanu, tenūras modeļa ieviešanu, akadēmiskā viespersonāla un personu uz akadēmiskajiem viesamatiem piesaisti, kā arī datu uzskaites regulējuma pilnveidi. Ar 2029. gada 1. janvāri stāsies spēkā normas par darba snieguma novērtēšanu, ar to saistīto darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtību un nodarbinātības nosacījumiem, tostarp attiecībā uz pamatdarbu vienā institūcijā, savukārt ar 2031. gada 1. janvāri – paaugstinātās kvalifikācijas prasības, nosakot obligātu doktora grāda prasību pētnieka amatam. Paralēli tiks izstrādāti saistītie Ministru kabineta noteikumi.
Ar 14.04.2026 Ministru kabineta apstiprināto likumprojektu paketi: “Grozījumi Augstskolu likumā”, “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” un “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” var iepazīties Tiesību aktu portālā.
