DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

Atklātā vēstule Latvijas politiskajām partijām un Saeimai: LZA priekšlikumi par mūsdienu situācijai atbilstošu zinātnes un inovāciju politiku

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta, prof. Ivara Kalviņa vēstule Latvijas politiskajām partijām un Saeimai.

LZA publicitātes foto.

Aktuālajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā Latvijas valsts konkurētspēja un ilgtspēja ir būtiski apdraudēta. Lai nodrošinātu akūti nepieciešamo Latvijas ekonomikas transformāciju uz zināšanās balstītu inovatīvu ražošanu, LZA ieskatā steidzami vajadzīga drosmīga tiesisko un finansiālo mehānismu pārbūve, kas salāgo valsts fizisko izdzīvošanu (aizsardzību) ar tās intelektuālo nākotni (izglītību, zinātni un inovāciju), vienlaikus panākot, ka arvien lielāka daļa no valsts aizsardzībai nepieciešamā bruņojuma un materiālu tiek izstrādāti un ražoti Latvijā.

Atbilstoši pašreizējai ģeopolitiskai situācijai, kad valsts aizsardzības izdevumi pamatoti sasniedz 5% no IKP, LZA ierosina būtiski palielināt militāra un duāla lietojuma pētījumus Latvijā. Novirzot vien 5% no valsts aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem vietējam valsts pasūtījumam pētniecībā un attīstībā (P&A+I), militāri-civilās sinerģijas finansējums sasniegtu ~ 108 miljoni EUR gadā. Šie līdzekļi būtu mērķtiecīgi jāinvestē četros stratēģiskos virzienos, kas risina gan valsts fiziskās izdzīvošanas, gan intelektuālā kapitāla ataudzes jautājumus:

  • Bezpilota sistēmas, anti-dronu tehnoloģijas un viedie materiāli (indikatīvi 35 milj. EUR).

Šī virziena attīstībai būtu veidojams klasteris vai konsorcijs, kas koordinētu vadošo materiālu zinātnē specializējušos institūciju sadarbību ar vietējo industriju. Vietējo zinātnieku izstrādnes anti-dronu sistēmās, signālu slāpēšanā un jaunos kompozītmateriālos (bruņās) var nodrošināt armijai unikālas priekšrocības un rada augstas pievienotās vērtības produktus, kurus būtu iespējams eksportēt arī uz citām NATO valstīm.

  • Kiberdrošība, datu šifrēšana un mākslīgais intelekts (indikatīvi 25 milj. EUR)

Arī šeit būtu veidojams klasteris, kas koordinē Latvijas pētniecības institūciju sadarbību ar atbilstošajiem EM kompetences centriem un industriju. Vietējo algoritmu izstrāde kritiskās infrastruktūras un valsts pārvaldes aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem garantē nacionālo suverenitāti un novērš riskus, kas saistīti ar atkarību no trešo valstu programmatūrām.

  • Militārā medicīna, traumatoloģija un krīžu vadība (indikatīvi 25 milj. EUR)

Investīcijas būtu ieguldāmas Latvijas medicīnas un biotehnoloģiju institūciju koordinētā sadarbībā, jo krīzes un militāro konfliktu situācijās primārais ir cilvēku dzīvību glābšana no ievainojumiem, slimībām un bada. Investīcijas biomateriālu pētniecībā, kara medicīnā un karavīru rehabilitācijā, kā arī pārtikas drošībā un pieejamībā ne tikai stiprina armijas medicīnisko nodrošinājumu, bet arī radikāli uzlabo civilās veselības aizsardzības un aprūpes kapacitāti un gatavību dažāda mēroga katastrofām.

  • Reģionālās drošības un viedās robežas pētniecība, kā arī sabiedrības saliedētības un patriotisma veicināšana (indikatīvi 23 milj. EUR)

Šīs investīcijas būtu ieguldāmas reģionālajās augstskolās un zinātnes centros, jo robežu, it īpaši austrumu robežas viedā pārraudzība (sensori, autonomā novērošana), cīņa pret hibrīdajiem draudiem un dezinformāciju, kā arī reģionālās civilās aizsardzības plānošana varētu būt tiešs reģionālo augstskolu uzdevums. Jāstimulē un jāatbalsta humanitārie un sociālie pētījumi, kas vērsti uz sabiedrības saliedētības un patriotisma veicināšanu. Tas nodrošinātu darba vietas reģionu intelektuālajai elitei un garantētu, ka valsts drošības perimetrs tiek stiprināts tieši tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams.

LR Saeimai būtu jāpieņem politiski saistošs “Cilvēkkapitāla un drošības ilgtspējas pakts”, ietverot principu, ka, palielinoties valsts kopējam aizsardzības un iekšējās drošības budžetam, fiksētas proporcijas veidā palielinās arī zinātnes bāzes finansējums militāra un duāla lietojuma pētījumiem un inovācijām, kā arī pētījumiem tautas saliedētības un patriotisma veicināšanas jomā.

LZA prezidents

Ivars Kalviņš

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI