DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

RTU izveido unikālu laboratoriju uzņēmējdarbības un sabiedrības dižsniegumam

Attēlā: RTU tenūrprofesors Agnis Stibe.

FOTO: Gints Ivuškāns.

18. jūnijā plkst. 14.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātē, Kalnciema ielā 6, tiks atklāta diždarbnīca “HyperLab”. Tās pētnieciskais aprīkojums ļaus īstenot modernus cilvēka uzvedības, uzmanības, emociju, kognitīvās slodzes un fizioloģisko reakciju pētījumus, apvienojot cilvēka spriestspēju, radošumu un vērtības, uzvedības datus un mākslīgā intelekta analītiskās iespējas.

Diždarbnīca radīs zinātniski pamatotus risinājumus uzņēmējdarbības, izglītības un sabiedrības vajadzībām.

Izsekojot dažādiem ķermeņa mērījumiem – acu skatienam un kustībai, sejas izteiksmei, balsij, smadzeņu un sirds darbībai, elpošanai, ādas izpausmēm –, laboratoriskais aprīkojums ļaus iegūt objektīvu informāciju par cilvēka reakciju uz informāciju, pakalpojumu, preci vai rīcību. Uzņēmumiem šādas zināšanas ļaus labāk izprast klientus, viņu pieredzi un vajadzības, lai pilnveidotu digitālos produktus, pakalpojumus, komunikācijas risinājumus un organizācijas procesus, balstoties ne tikai uz viedokļiem, bet arī uzvedības un fizioloģisko reakciju mērījumiem. Savukārt sabiedrība iegūs atbildīgāku, cilvēkcentrētu un pierādījumos balstītu mākslīgā intelekta un digitālo risinājumu attīstību, kurā tehnoloģijas tiek izmantotas ne tikai efektivitātes, bet arī cilvēku spēju, labbūtības un ilgtermiņa attīstības stiprināšanai.

“Pētnieki un praktiķi visos laikos ir centušies novērtēt preces vai pakalpojumus, pirms tos piedāvāt tirgū. Mērījumi, kas balstās lietotāju aptaujās, ja lietojam digitālās vides terminus, ir ar zemu izšķirtspēju. “HyperLab” infrastruktūra paaugstina izšķirtspēju. Mēs ne tikai klausāmies, ko saka cilvēks, iespējams, izmantojot iemācītas atbildes, bet analizējam, ko stāsta viņa ķermenis,” ar piemēru skaidro RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes tenūrprofesors, “HyperLab” dibinātājs un līdzvadītājs Agnis Stibe. Viņš uzsver, ka “laboratorijas mērķis ir radīt pievienoto vērtību ne tikai uzņēmējdarbībai, bet sabiedrībai kopumā, piemēram, stiprinot noturību pret viltus ziņām, propagandu, darba devējiem palīdzot izvērtēt darbinieku vai potenciālo darbinieku spēju stresa situācijās ātri pieņemt optimālus lēmumus, kas var ietekmēt tehnoloģisko vai cilvēku drošību, utt.”

Diždarbnīcas pētniecības infrastruktūru veido piecas pilnībā aprīkotas “iMotions” darba vietas. Trīs no tām atrodas Rīgā, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē, bet divas – RTU Liepājas akadēmijā, veidojot nacionāla mēroga pētniecības platformu.

“Šis ir nozīmīgs brīdis augsta līmeņa zinātnes attīstībā Latvijā. Ar “HyperLab” un “iMotions” infrastruktūru RTU iegūst jaunu pētniecības kapacitāti, kas ļauj daudz precīzāk izprast cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi. Tā ir iespēja stiprināt Latvijas spēju piedalīties starptautiski nozīmīgu, cilvēkcentrētu inovāciju radīšanā,” pauž RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes prodekāne zinātnes jomā Inga Jēkabsone.

Mūsdienīgais aprīkojums tiks izmantots ne tikai studijās un pētniecībā, bet arī inovāciju radīšanā sadarbībā ar industriju. Starptautiski atzītais latviešu zinātnieks A. Stibe plāno pārnest pasaules universitāšu, tostarp Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta, pieredzi industrijas piesaistes un sadarbības jomā. Industrijai jau ir interese par jaunās diždarbnīcas piedāvājumu.

Atklāšanas pasākumā apmeklētāji varēs vērot praktiskas demonstrācijas, iepazīstot “HyperLab” darbībā. Būs iespējams izzināt, kā “NeuroUX” tests, uzvedības dati un mākslīgā intelekta analītika palīdz pilnveidot klientu pieredzi, kā notiek uzmanības, emocionālo reakciju un vēstījuma uzticamības analīze, kā uzlabot organizāciju lēmumu pieņemšanu stresa vai informācijas pārslodzes apstākļos.

Laboratorija izveidota ar ES Atveseļošanas fonda projekta “Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešana Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā un Liepājas Jūrniecības koledžā virzībai uz izcilību augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās” finansējumu (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/003). 

Publicitātes attēls.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI