DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Notiks pirmā akadēmiskā konference par bezpilota sistēmām un Eiropas drošību

Publicitātes attēls.

25.–26. maijā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) notiks starptautiska akadēmiskā konference “Building European Strategic Autonomy Through Unmanned Systems and Human-Centric Defence Innovation”, pētniekiem un ekspertiem diskutējot par bezpilota sistēmu attīstību un cilvēkcentrētas aizsardzības inovāciju nozīmi nākotnes drošībā.

Konferences mērķis ir veicināt dialogu starp akadēmisko vidi un politikas veidotājiem, kā arī stiprināt NATO zinātnisko un tehnoloģisko kapacitāti bezpilota sistēmu jomā, identificējot būtiskākās nepilnības un attīstības virzienus operacionālās gatavības, regulējuma, industrijas spēju un cilvēkkapitāla aspektā. 

Konferences pirmajā dienā atzīti dažādu valstu pētnieki un eksperti dalīsies redzējumā par bezpilotu sistēmu revolūciju ne vien no drošības, bet arī tehnoloģiju, akadēmiskās vides attīstības un pat risku kapitāla viedokļa.

Savukārt otrajā dienā padziļināta uzmanība tiks pievērsta bezpilota sistēmu inženierijai un projektēšanai, operatīvai izmantošanai elektromagnētiski traucētās vidēs, kritiskām atbalsta tehnoloģijām, kas nepieciešamas sistēmu operācijām, kā arī aizsardzības ekosistēmas regulējuma, pārvaldības, cilvēkresursu attīstības jautājumiem. Apskatīto jautājumu spektrs būs ļoti plašs – tiks spriests gan par jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, inovatīviem augstas veiktspējas materiāliem, efektīvām sakaru sistēmām, gan par bezpilota sistēmu duālo lietojumu – no mūsdienu karadarbības, līdz ārkārtas reaģēšanas operācijām, sprāgstvielu un vides piesārņojuma detektēšanai u. c. Tiks izzināti arī dažādi industrijas attīstības aspekti, vērību pievēršot kā pārvaldības un inovāciju mērogošanas izaicinājumiem un risinājumiem, tā pētniecības drošībai un pat garīgās veselības riskiem un to novēršanai dronu pilotēšanas kontekstā. Vairāk informācijas šeit.

Vairāk informācijas

Programma

“Building European Strategic Autonomy Through Unmanned Systems and Human-Centric Defence Innovation” piedalīsies Baltijas un Skandināvijas, Ukrainas, Grieķijas, ASV un Austrālijas zinātnieki un eksperti, ne tikai iepazīstinot ar aktuālākajiem pētījumiem un inovācijām, bet arī izstrādājot politikas rekomendācijas un tehnoloģiju ceļa karti.

Konference notiks RTU Zinātnes un inovāciju centrā – zālēs “The Moon” un “Mushroom”, Ķīpsalas ielā 6a. Savukārt 25. maijā plkst. 17.00 RTU Arhitektūras un dizaina institūta ātrijā, Ķīpsalas ielā 6, būs skatāma aizsardzības tehnoloģiju ekspozīcija.

Konference ir viens no aizsardzības inovāciju samita “Drone Summit 2026” satelītpasākumiem. Stiprinot valsts un akadēmiskā sektora sadarbību aizsardzības inovāciju jomā, RTU jau otro gadu kopā ar Aizsardzības ministriju un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru organizē aizsardzības inovāciju samitu “Drone Summit 2026”. Samits norisināsies 27. maijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI