Eiropas Savienības “Digital Decade” iniciatīvas mērķis paredz, ka līdz 2030. gadam visiem būtiskākajiem publiskajiem pakalpojumiem jābūt pilnībā pieejamiem tiešsaistē. Latvija šajā jomā jau sasniegusi augstu līmeni – digitāli pieejami gandrīz 94% publisko e-pakalpojumu. Tomēr pretēji šim augstajam rādītājam šos pakalpojumus izmanto vien 66% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
“Pētījumā īpašu uzmanību pievērsām iedzīvotāju grupai ar augstāko izglītību, kas strādā valsts un pašvaldību sektorā. Šī grupa tika izvēlēta, jo tai, visticamāk, ir vieglāk izprast publiskos e-pakalpojumus – gan izglītības, gan valsts pārvaldes procesu pārzināšanas dēļ. Tieši šie cilvēki varētu kļūt par plašākas publisko e-pakalpojumu lietošanas virzītājiem, iedrošinot arī citus iedzīvotājuss izmēģināt un izmantot valsts un pašvaldību pakalpojumus attālināti,” stāsta RTU IEVF pētniece Anita Titova.
Tomēr pētījums izgaismoja, ka šī sabiedrības grupa e-pakalpojumus vērtē kritiskāk nekā vidēji iedzīvotāji – vidēji ar 6,37 punktiem no 10, kas, iespējams, nav pietiekami labs vērtējums, lai citus mudinātu uzsākt lietot e-pakalpojumus, akcentē A. Titova. Kritisko vērtējumu var skaidrot ar augstāku digitālo pratību un spēju precīzāk novērtēt pakalpojumu kvalitāti un trūkumus.
Pētījumā atklājās arī kāds paradokss – pat kritiski noskaņoti pieredzējušie lietotāji neatsakās no e-pakalpojumu izmantošanas. Tas nozīmē, ka izšķirošais faktors bieži nav tikai pakalpojuma ērtums vai kvalitāte. Kā skaidro pētniece A. Titova, daudz būtiskāki, iespējams, ir praktiski ieguvumi, piemēram, laika ietaupījums un izvairīšanās no došanās uz pašvaldības iestādi klātienē.
“Interesanti, ka pētījuma rezultāti daļēji ir pretrunā tam, ko līdz šim uzsvērusi zinātniskā literatūra – parasti tiek uzskatīts, ka cilvēki tehnoloģijas izmanto vairāk tad, ja tās ir ērtas un vienkāršas. Taču šajā grupā redzams, ka digitāli prasmīgāki cilvēki ir gatavi pieciest neērtības vai nepilnības,” norāda A. Titova.
Lai gan pieredzējušu lietotāju lietošanas paradumi nav saistīti ar e-pakalpojumu ērtību, tomēr viņu viedoklis ir svarīgs, lai sekmētu plašāku publisko e-pakalpojumu lietošanu sabiedrībā. Tāpēc e-pakalpojumu ērtums un funkcionalitāte jāuzlabo. Tāpat jāpadara informācija par tiem skaidrāka, jo pat pieredzējuši lietotāji par atsevišķām iespējām saņemt valsts pakalpojumu attālināti nav informēti, akcentē pētījuma rezultāti.
Pētījuma ietvaros tika analizēti jau iepriekš citu zinātnieku veikti pētījumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pieejamie dati par publisko e-pakalpojumu lietošanu, kā arī 2024. gada nogalē RTU veiktas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
Pētījumu veica RTU IEVF pētnieki Anita Titova, Leonards Budņiks, Jānis Caune, Reinis Leveika.
Ziņojums par Latvijas iedzīvotāju publisko e-pakalpojumu lietošanas paradumiem
Šis ir otrais no kopumā četriem RTU IEVF tapušiem pētījumiem par Latvijā pieejamajiem digitālajiem pakalpojumiem. Jau vēstīts, ka pirmā pētījuma rezultāti uzrāda – saistībā ar digitālo pārvaldību Latvijā valda terminoloģiskā neskaidrība. Termini, kuru skaidras definīcijas pētnieki vēlas nostiprināt, ir “e-pārvaldība”, “digitālā pārvaldība”, “e-identitāte”, “digitālā identitāte”, kā arī “e-pakalpojums” un “digitālais publiskais pakalpojums”. Tieši šie termini tiks iesniegti Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā, lai virzītu vienotu terminoloģijas lietojumu.
