DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Lai sekmētu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, RTU un LDDK trešo reizi izzinās uzņēmēju viedokli par sadarbību ar universitātēm

Attēlā: RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

FOTO: Reinis Oliņš.

Lai radītu veselīgu augsni augstas pievienotās vērtības ekonomikas izaugsmei Latvijā, jau trešo reizi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Darbu devēju konfederācijas (LDDK) sadarbībā notiks aptauja “Zināšanu pārneses barometrs”. Līdz ar uzņēmējiem šogad vērtējumu par industrijas un akadēmijas sadarbības vajadzību un kvalitāti sniegs arī augstākās izglītības iestādes.

“Zinātnes universitātēm ir nozīmīga vieta ekonomikas izaugsmē, nodrošinot izglītotu speciālistus, zināšanas un tehnoloģijas, lai uzņēmumi varētu radītu inovatīvus, globāli konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Jau vairākus gadus veiktais pētījums raksturo industrijas un universitāšu mijiedarbību, padziļināti pētot sadarbību veicinošus un kavējošus faktorus ar dažāda lieluma un kapitāla – valsts, Latvijas privātā un ārvalstu – uzņēmumiem. Barometrs apliecina – sadarbības katalizators ir uzņēmumu vēlme attīstīties –, taču to sekmētu arī, piemēram, pieejamāka informācija par sadarbības iespējām, plašāki cilvēku un finanšu resursi, lielāka universitāšu elastība utt.,” uzsver RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

“Zināšanu pārneses barometrs” tiks īstenots divos informācijas vākšanas posmos. Vispirms sadarbībā ar LDDK notiks kvantitatīva interneta aptauja, kurā uzņēmēji vērtēs informētību par sadarbības iespējām un pieredzi, minot barjeras, kas traucē sadarboties, un iesaka risinājumus efektīvākai sadarbībai. Viņi tiks arī lūgti pamatot savu sadarbības motivāciju un ieskicēt nākotnes nodomus. Aptaujai sekos padziļinātās intervijas. Šoreiz tiks veiktas arī padziļinātas intervijas ar universitāšu pārstāvjiem, atklājot viņu redzējumu. Papildu tam sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA tiks analizēta arī universitāšu un uzņēmumu sadarbības publicitāte medijos. 

Pērn veiktais pētījums liecina, ka kopumā uzņēmumi pozitīvi vērtē sadarbību ar universitātēm – vidējais vērtējums ir 3,9 punktu apmērā piecu punktu skalā. Gada laikā 46% uzņēmumu sadarbības pieredze uzlabojās – augstskolas kļūt atsaucīgākas komunikācijā, ātrāk reaģē uz sadarbības priekšlikumiem, palielinās izpratne par nepieciešamību pētījumu rezultātus izmantot praktiski. Vienlaikus barometrs iezīmē vajadzību turpināt uzlabojumus, tostarp tiek sagaidīta lielāka augstskolu elastība, labāka uzņēmumu vajadzību izpratne, skaidra atdeve un līdzvērtīgā partnerībā balstītas sadarbības pieejas. 

Pētījums arī apliecina, ka sadarbība salīdzinoši aktīvāk notiek studiju jomā, galvenokārt nodrošinot studentiem prakses iespējas, bet kūtrāka tā ir pētniecībā un inovācijās. Vairāk informācijas šeit.

Zināšanu pārneses barometrs tiek veidots jau trešo reizi, lai sekmētu augstskolu un uzņēmumu sadarbību, sniegtu ieskatu šā brīža situācijā un izstrādātu rekomendācijas sadarbības veicināšanai.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI