FOTO: Edijs Pālens, LETA.
8. martā stājas spēkā grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kā arī uz šo grozījumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas aizliedz Latvijā importēt noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja šīs produkcijas izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati par 2023. gadu liecina, ka pērn no Krievijas importēto lauksaimniecības un lopbarības produktu (kuru saņēmējvalsts bijusi Latvija) kopējā statistiskā vērtība ir 262 397 070 eiro – divreiz vairāk nekā 2021. gadā, kad tika importēti produkti 122 716 632 eiro vērtībā.
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteic, ka aizliegums ieviests līdz 2025. gada 1. jūlijam. Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas spērusi šādu soli.
|
Plašāk par tēmu >> |
Savukārt Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” izdoti, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 32. punktā paredzēto: jānosaka tie lauksaimniecības un lopbarības produkti, uz kuriem attiecas ievešanas (importēšanas) aizliegums.
MK noteikumos iekļauti daudzi produkti. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka importa aizliegums attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, sīpoliem, šalotēm, ķiplokiem, puraviem un citādiem sīpolu dārzeņiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, kolrābjiem, lapu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem. Nedrīkstēs importēt arī dārza salātus, burkānus, galda rāceņus un kāļus, galda bietes, auzu saknes, sakņu selerijas, redīsus un tamlīdzīgus sakņu dārzeņus, gurķus un kornišonus, pākšu dārzeņus un citus svaigus vai atdzesētus dārzeņus.
Tāpat aizliegums attiecas uz saldētiem, īslaicīgai glabāšanai iekonservētiem un kaltētiem dārzeņiem un pākšaugiem. Nevarēs ievest arī manioku, niedru marantu, salepu, topinambūrus, batātes un tamlīdzīgas saknes.
No augļiem importa aizliegums attiecas uz banāniem, datelēm, vīģēm, ananāsiem, avokado, gvajavēm, mango un mangostāniem, citrusaugļiem, vīnogām, melonēm un papaijām, āboliem, bumbieriem un cidonijām, aprikozēm, ķiršiem, persikiem, plūmēm un citiem svaigiem augļiem un ogām, tostarp mellenēm.
Tāpat nevarēs ievest kokosriekstus, Brazīlijas riekstus, Indijas riekstus un citus riekstus, kā arī saldētus, konservētus un žāvētus augļus un riekstus un citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas.
No Krievijas un Baltkrievijas nevarēs importēt kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.
Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.
Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevarēs ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktais importa aizliegums attiecas uz tiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas tiek izlaisti šādās muitas procedūrās:
Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Uz citām muitas procedūrām, piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās aizliegums neattiecas.
