Ir pagājuši divi kara gadi, bet cauri Latvijai arvien plūst tūkstošiem tonnu lauksaimniecības un lopbarības produktu no Krievijas un Baltkrievijas. Turklāt statistikas dati neļauj apgalvot, ka imports no šīm agresorvalstīm būtiski samazinātos. Daļa produktu paliek tepat – vietējām vajadzībām –, un uz tiem attieksies nule Saeimā pieņemtais ievešanas (importa) aizliegums.
LV portāls jau rakstīja, ka Latvija 2023. gada pirmajos desmit mēnešos importēja 12% no kopējās Eiropas Savienībā (ES) importēto Krievijas lauksaimniecības produktu vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm aiz Spānijas.
90% no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa vērtības veidoja četras produktu grupas: lopbarība (44%), graudaugi (24%), zirņi (14%) un rapšu eļļa, eļļas nogulsnes (8%).
Zemkopības ministrijas apkopotie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar 2021. gadu, lauksaimniecības produktu imports Latvijā no Krievijas pērn pieaudzis par 114%, sasniedzot 262,4 miljonus eiro. Turklāt kara pirmajā gadā pieaugums bijis vēl krasāks – par 147%, sasniedzot 302,9 miljonus eiro.
Lai arī pagājušajā gadā lauksaimniecības produktu imports no Krievijas ir nedaudz sarucis, pieaugošu tendenci uzrāda dati par šo produktu importu no agresorvalsts sabiedrotās – Baltkrievijas –, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu pērn pieauga par 226,4%, sasniedzot 90,6 miljonus eiro vērtību.
Raugoties uz izmaiņām Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa apjomā, aina ir vēl nepatīkamāka. Piemēram, no Krievijas ievesto graudaugu apjoms kilogramos pērn vairāk nekā trīs reizes pārsniedza importēto graudaugu apjomu 2021. gadā. Turklāt, neraugoties uz to, ka pērn importēti par 107 tūkstošiem tonnu jeb par 41% vairāk graudaugu no agresorvalsts nekā 2022. gadā, to kopējā statistiskā vērtība eiro ir palikusi gandrīz nemainīga, pat sarukusi par 0,3%.
“Lai pārvietotu lielu daudzumu graudaugu, īpaši kviešus un kukurūzu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Rodas ekonomiski draudi Latvijai kā pierobežas valstij,” norādījis zemkopības ministrs Armands Krauze.
LV portāla infografika
“Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jāizbeidz. Tā nauda, ko mūsu uzņēmumi cer nopelnīt, mums labklājību nenesīs. Katrs cents ir atbalsts Krievijas karadarbībai. Jābeidz finansēt Krievijas kara mašinērija, importējot Krievijas graudus. [..] Tas nav tikai valdības vai valsts varas, bet arī Latvijas uzņēmumu un sabiedrības morālās izvēles jautājums,” šādu vēstījumu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nodeva deputātiem un Latvijas iedzīvotājiem uzrunā Saeimas ārkārtas sēdē 22. februārī, pieminot otro gadadienu kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.
Savā uzrunā E. Rinkēvičs arī atzina, ka aizliegumi vien daudz nepalīdzēs, “ja visi kopā nerīkosimies”. “Es neesmu naivs. Tas nenotiks uzreiz, bet ir jāsāk,” sacīja Valsts prezidents.
Tikai dažas stundas vēlāk Saeima steidzamības kārtībā divos lasījumos atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kas ir solis šajā virzienā.
Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu ziņā, norādīts likumprojekta anotācijā. Ar grozījumiem līdz 2025. gada 1. jūlijam tiek aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Aizliegts arī ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no citām trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika.
Aizliegums neattieksies uz visu lauksaimniecības produkciju, kas nonāks Latvijā no agresorvalstīm. Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas būs aizliegts.
Tāpat likumā ir ietverts izņēmums attiecībā uz produktiem, kurus paredzēts piegādāt uz citu ES valsti.
Proti, likumā noteiktais importa aizliegums attieksies uz tiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas tiek izlaisti šādās muitas procedūrās:
Tieši šī atkāpe pirms balsojuma plenārsēdē raisīja visasākās diskusijas, jo vienlaikus tika skatīts arī Nacionālās apvienības deputātu iesniegtais likumprojekts, kurš paredzēja aizliegt jebkāda veida lauksaimniecības produktu piegādi, tostarp tranzītu no Krievijas un Baltkrievijas.
Kā iepriekš ziņoja LV portāls, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 20. februāra sēdē izskanēja informācija, ka, piemēram, tikai 1,4% no Krievijas importēto graudaugu paliek valstī – pārējais apjoms no Latvijas tiek izvests.
Arī likumprojekta anotācijā secināts, ka ir iespējama lopbarības sadārdzināšanās, taču norādīts, ka importa aizliegums būtiski neietekmēs lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumus, kuri šobrīd pārtikas un lopbarības vajadzībām izmanto Krievijas izcelsmes graudaugus, jo to klātbūtne Latvijas iekšzemes graudaugu patēriņā esot neliela.
Saeimas vairākuma atbalstītā alternatīvā likumprojekta izstrādātāji – Zemkopības ministrija sadarbībā ar vairākām citām ministrijām, VID un Saeimas Juridisko biroju – argumentē, ka šāda pieeja ir balstīta starptautiskajās saistībās, kādas ir uzņēmusies Latvija, pievienojoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kas skar preču tirdzniecību, un ES, kuras ekskluzīvā kompetence ir ārējā tirdzniecība.
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv kāds no Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulā (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem minētajiem leģitīmajiem mērķiem. Likumprojektā noteiktie aizliegumi pamatoti ar valsts drošības un sabiedrības morāles apsvērumiem: “Lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību), labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu) un citu personu tiesību (tostarp tiesību uz īpašumu) aizsardzību.”
Likuma izmaiņas stāsies spēkā 8. martā.
|
Plašāk par tēmu >>
|
23. februārī Pārtikas veterinārais dienests (PVD) paziņoja, ka, sākot ar 24. februāri, tiks pastiprināti kontrolētas no Krievijas un Baltkrievijas ievestās pārtikas un dzīvnieku barības kravas, kas caur Latvijas robežkontroles punktiem nonāk Eiropas Savienībā.
Pastiprinātā kontrole tiks uzsākta, lai noraidītu bažas par riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī pārliecinātos par sūtījumu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, tostarp nepieļaujot, ka patērētāji varētu tikt maldināti par preču veidu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelšanās vietu, izgatavošanas vai ražošanas metodi.
Pastiprināta kontrole nozīmē to, ka vismaz 10% Krievijas un Baltkrievijas preču no noteiktām preču grupām, piemēram, zirņiem, graudaugu produktiem, eļļas augu sēklām un lopbarības, tiks veikta ne tikai dokumentu, identitātes un fiziskā pārbaude, bet arī noņemti paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem, skaidro PVD. Šādi pārbaudīs arī vismaz 5% Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču, kas ievestas no citām trešajām valstīm.
15. februārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”, kas paredz, ka par tādu nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un nepārtikas preču sūtījumu robežkontroli, kas tiek ievesti no trešajām valstīm, ir jāmaksā vairāk nekā līdz šim. Tāpat ir noteikta papildu maksa par produktu pastiprināto kontroli – gan tādu, kas tiek veikta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, gan tādu, kas tiek veikta saskaņā ar nacionāla mēroga normatīvajiem aktiem.
Pēc PVD datiem, 2023. gadā PVD robežkontrolei tika uzrādīta 2 513 271 tonna dažādu no Krievijas un Baltkrievijas ievestu pārtikas preču, tostarp lopbarība, graudaugi, dārzeņi, sēklas, dzērieni, cukura konditorejas izstrādājumi, kafija un tēja.
