Pilsonības piešķiršana par ieguldījumu ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību normām

2020. gadā Malta pieņēma  noteikumus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem1 un tiešiem ieguldījumiem Maltas Republikas ekonomikas un sociālās jomas attīstībā2. Regulējums paredzēja, ka ārvalstu ieguldītājs var pieteikties otrās kategorijas naturalizācijai, ja atbilst vai apņemas atbilst šādiem nosacījumiem:

• samaksā Maltas valdībai 600 000 vai 750 000 eiro, no kuriem 10 000 eiro – kā neatmaksājamu iemaksu;
• iegādājas un pārvalda dzīvojamo nekustamo īpašumu Maltā, kura vērtība ir vismaz 700 000 eiro, vai īrē dzīvojamo nekustamo īpašumu Maltā vismaz uz pieciem gadiem par ikgadējo īres maksu vismaz 16 000 eiro apmērā;
• ziedo vismaz 10 000 eiro reģistrētai nevalstiskajai labdarības, kultūras, sporta, zinātnes, dzīvnieku labturības vai mākslas organizācijai jeb biedrībai vai citādai iestāžu apstiprinātai organizācijai jeb biedrībai;
• 36 mēnešus ir pastāvīgi uzturējies Maltā (ja maksājums ir 600 000 eiro); šo periodu var saīsināt līdz vismaz 12 mēnešiem gadījumā, ja tiek veikts īpašs tiešais ieguldījums, proti, ja tiek samaksāti vismaz 750 000 eiro;
• iztur valsts iestāžu veikto atbilstības novērtējumu un ir tiesīgs iesniegt naturalizācijas pieteikumu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

Minētais regulējums arī noteica, ka par īpašiem nopelniem, veicot tiešos ieguldījumus, naturalizācijas kārtībā piešķirto Maltas pilsonības sertifikātu skaits nevar pārsniegt 40 gadā (neskaitot apgādājamos).

Bažas, ka pilsonība tiek piešķirta personām, kurām trūkst faktiskas saiknes ar valsti

Komisija, kuras kompetencē ir ES tiesību normu īstenošanas uzraudzība, uzskatīja, ka Maltas regulējums, ar ko bija atļauta tādu personu naturalizācija apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, kurām trūkst īstenas saiknes ar Maltu, uzskatāms par ES pilsonību reglamentējošo normu pārkāpumu. Tostarp Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā nostiprinātā lojālas sadarbības principa, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāatturas no jebkādas rīcības, kas varētu apdraudēt ES mērķu sasniegšanu, neievērošanu. Tādēļ tā cēla Tiesā prasību pret šo dalībvalsti.3

Malta, skaidrojot savu nostāju, norādīja, ka jau kopš seniem laikiem valstis esot centušās piesaistīt bagātību un labklājību, veicinot turīgu personu pieplūdumu ar pilsonības vai tās ekvivalenta piešķiršanu. Pilnvaras piešķirt pilsonību esot valsts suverenitātes pamatā. Tās esot cieši saistītas ar dalībvalsts nacionālās identitātes koncepciju un attīstību, kura saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu Eiropas Savienībai ir jāaizsargā. Malta atzina, ka “iepriekšējas faktiskas saiknes” pastāvēšana esot leģitīms pamats, uz kura valstis varot nolemt atzīt indivīda saikni ar savu politisko kopienu. Tomēr katras dalībvalsts demokrātisko institūciju ziņā esot izvēlēties šo iespēju, pieņemot politiskus un suverēnus lēmumus, kas bieži vien balstās uz godīguma un morālā taisnīguma apsvērumiem. Tātad dalībvalstij esot plaša rīcības brīvība lemt par to, kādas saiknes ir pietiekamas, lai pamatotu personas uzaicināšanu kļūt par tās politiskās struktūras locekli. Līgumos un to sagatavošanas dokumentos ES dalībvalstīm neesot noteikts pienākums pieprasīt, lai personai pirms naturalizācijas būtu “iepriekšēja faktiska saikne” ar dalībvalsti. 

Dalībvalstīm, īstenojot rīcības brīvību, jāievēro Eiropas Savienības tiesību normas

Tiesa, izskatot Komisijas iesniegto prasību pret Maltu, nosprieda4, ka Malta, realizējot programmu pilsonības piešķiršanai par ieguldījumu, ir pārkāpusi ES tiesību normas. Tiesa norādīja: katrai dalībvalstij ir rīcības brīvība formulēt nosacījumus, ar kādiem tā piešķir vai anulē pilsonību. Taču, īstenojot šo brīvību, tai ir jāievēro ES tiesību normas5.

Tiesa skaidroja – gan dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principam, gan uz šo principu balstītajam savstarpējas atzīšanas principam ES tiesību sistēmā ir fundamentāli svarīga loma, jo tie ļauj izveidot un uzturēt Eiropas telpu bez iekšējām robežām. ES pilsonība garantē brīvu pārvietošanos kopīgajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un šī kopīgā telpa ir balstīta uz minētajiem principiem. ES pilsonība ir apliecinājums fundamentālai solidaritātei starp dalībvalstīm, kuras pamats ir savstarpēju saistību kopums.

Tiesa spriedumā arī uzsvērusi, ka pilsonības saikne ar dalībvalsti ir balstīta uz īpašām solidaritātes un lojalitātes attiecībām, kurām raksturīgs dalībvalsts un tās pilsoņu tiesību un pienākumu savstarpīgums. Ja dalībvalsts savu pilsonību un attiecīgi arī ES pilsonību piešķir tiešā apmaiņā pret iepriekš noteiktiem ieguldījumiem vai maksājumiem, izmantojot procedūru, kas pēc būtības ir darījums, tā acīmredzami neievēro konkrētos principus. Šāda pilsoņa statusa “komercializācija” nav saderīga ar ES pilsonības pamatkoncepciju.

Tiesa atgādināja: katrai dalībvalstij atbilstoši lojālas sadarbības principam jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt ES kopīgo mērķu sasniegšanu. Tādējādi dalībvalsts nevar savu pilsonību – un līdz ar to arī ES pilsonību – piešķirt apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, jo tāda pilsonības iegūšana būtībā ir pielīdzināma parastam komerciālam darījumam. Šī prakse nedod iespēju nedz konstatēt, vai pastāv nepieciešamā solidaritātes un lojalitātes saikne starp dalībvalsti un tās pilsoņiem, nedz nodrošināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, un tā ir uzskatāma par lojālas sadarbības principa neievērošanu.6

Kādas iespējas Latvijas tiesību akti paredz ārzemniekiem par investīcijām

Tiesiskais regulējums neparedz iespēju iegūt Latvijas pilsonību par investīcijām Latvijā. Vienlaikus Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, piemēram, Grieķijā, Spānijā, Ungārijā, ir noteikta iespēja ārvalstu investīciju piesaistes gadījumā ārvalstniekam pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju.

Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31. punkts paredz termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, gadījumos, kad ārzemnieks veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā:

• nekustamajā īpašumā (ar vērtību vismaz 250 000 eiro, samaksājot valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības);
• uzņēmējdarbībā – kapitālsabiedrības pamatkapitālā (atbilstoši uzņēmumu specifikai, apgrozījumam un darbinieku skaitam no 50 000 līdz 100 000 eiro, samaksājot valsts budžetā 10 000 eiro);
• Latvijā reģistrētas kredītiestādes pakārtotajās saistībās (ne mazāk kā 280 000 eiro, samaksājot valsts budžetā 25 000 eiro);
• īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādes gadījumā (par nominālvērtību 250 000 eiro, samaksājot valsts budžetā 38 000 eiro).

Iekšlietu ministrijas 2024. gadā sagatavotajā “Informatīvajā ziņojumā par Imigrācijas likumā paredzēto termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu gadījumos, kad ārzemnieks veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā” (Ziņojums) norādīts, ka Latvijā pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem – lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām termiņuzturēšanās atļaujām pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.

Vienlaikus Ziņojumā uzsvērts, ka izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā ar katru gadu samazinās – 2014. gadā investīciju programmā izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām termiņuzturēšanās atļaujām, savukārt turpmākajos gados tas strauji sarucis, 2023. gadā šim skaitam veidojot 0,6% no kopējā pirmreizēji izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaita.  

Ziņojumā skaidrots, ka negatīva ietekme uz investīciju programmu bija Covid-19 pandēmijas ierobežojošajiem pasākumiem un saspīlētajai ģeopolitiskajai situācijai reģionā saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto karu Ukrainā (2022. gadā tika veikti grozījumi Imigrācijas likumā, atceļot iespēju Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar investīcijām). Arī Eiropas Centrālās bankas “Euribor” bāzes likmju kāpums un inflācija apzināta kā negatīva ietekme, īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem.

1 2020. gada Noteikumi par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, kas pieņemti 2020. gada novembrī, pamatojoties uz 10. panta 9. punktu Maltas Pilsonības likumā, kurā grozījumi izdarīti ar 2020. gada Likumu par Maltas Pilsonības likuma grozījumu.

2 2020. gada noteikumu III un IV daļa ietvēra detalizētus noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā tiek izskatīti pieteikumi par naturalizāciju par īpašiem nopelniem un tiešiem ieguldījumiem Maltas tautsaimniecības un sociālās jomas attīstībā.

3 Pret dalībvalsti, kas nav izpildījusi no ES tiesībām izrietošos pienākumus, Komisija vai jebkura cita dalībvalsts var celt prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi.

4 Plašāk skat. Eiropas Savienības Tiesas 2025. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-181/23 “Eiropas Komisija pret Maltas Republiku (Pilsonība par ieguldījumu)”.

5 Skat. spriedumus: 1992. gada 7. jūlijs, Micheletti u. c., C‑369/90, EU:C:1992:295, 10. punkts; 2010. gada 2. marts, Rottmann, C‑135/08, EU:C:2010:104, 45. punkts; 2023. gada 5. septembris, Udlændinge- og Integrationsministeriet (Dānijas pilsonības zaudēšana), C‑689/21, EU:C:2023:626, 30. punkts.

6 Ja ar Tiesas spriedumu tiek konstatēta valsts pienākuma neizpilde, attiecīgajai dalībvalstij spriedums jāizpilda pēc iespējas drīzāk. Gadījumā, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts neizpilda spriedumu, Komisija var celt jaunu prasību, lūdzot piemērot naudas sodus.