Ziņojums: termiņuzturēšanās atļaujas nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā

“Informatīvajā ziņojumā par Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem” aplūkota termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas dinamika un ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējā ārvalstu investīciju ieplūdē, kā arī ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības.

Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31. punkts paredz TUA izsniegšanu gadījumos, kad ārzemnieks iegulda līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā – investē nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā (kapitālsabiedrības pamatkapitālā), Latvijā reģistrētas kredītiestādes pakārtotajās saistībās vai iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus.

Ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

Investīciju piesaistes programma, kas ļāva nerezidentiem saņemt TUA, sākumā (no 2010. līdz 2014. gadam) radīja pozitīvu efektu, secināts ziņojumā. Piesaistītais ārvalstu kapitāls palielinājās no 166,8 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 447,5 miljoniem eiro 2014. gadā.

Tomēr programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, kā arī pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, ar TUA piesaistītā ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014. gada sāka samazināties; visstraujāk 2015. gadā – tas bija sarucis piecas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Turpmākajos gados saglabājās lejupvērsta tendence, ik gadu piesaistītā kapitāla apjomam samazinoties vidēji par 16,2%, līdz 2024. gadā ar TUA piesaistītais ārvalstu kapitāls bija vairs tikai 18,4 miljoni eiro – 24 reizes mazāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, salīdzinājumā ar kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā pārsniedza 11%, savukārt 2024. gadā tie vairs nebija lielāki par 0,3%. Tas norāda, ka kopumā investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu sākotnējo nozīmi un TUA nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā.

Negatīvu ietekmi uz investīciju programmu atstāja arī Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi un saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.

2022. gada 9. aprīlī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas atcēla iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA par investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. Pieprasīt TUA ar šādu pamatojumu turpmāk varēja tikai īpašos gadījumos. Tā kā par minētajām TUA līdz tam vislielākā interese bija Krievijas pilsoņiem, no 2023. gada krasi samazinājās TUA izsniegšana saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi.

83% ieguldīja nekustamajā īpašumā

Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim bija 1,64 miljardi eiro.

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim investīciju programmā ieguldītajiem līdzekļiem 83% jeb 1,37 miljardi eiro bija saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veidoja 10% jeb 160 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā – 6% jeb 100,7 miljonus eiro. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē kopš 2015. gada 1. janvāra ieguldīti 16,3 miljoni eiro jeb 1% no kopējā investīciju apjoma.

No bijušās PSRS un Āzijas

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsniegusi 19,9 tūkstošus TUA.

289 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas 3322 TUA.

2024. gada 31. decembrī Latvijā uzturējās 2865 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA.

TUA pieteicēji galvenokārt nāk no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem – lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielāko interesi par TUA izrādījuši investori no Āzijas valstīm.

uzziņai

Eiropas Savienības Tiesas atziņas par pilsonības piešķiršanu par investīcijām

Eiropas Savienības Tiesa 2025. gada 29. aprīļa spriedumā lietā C-181/23 “Eiropas Komisija pret Maltas Republiku (Pilsonība par ieguldījumu)” paudusi atziņu, ka tāds nacionālo valstu regulējums, kas paredz pilsonības piešķiršanu par ieguldījumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību normām.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Tiesa skaidroja – gan dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principam, gan uz šo principu balstītajam savstarpējas atzīšanas principam ES tiesību sistēmā ir fundamentāli svarīga loma, jo tie ļauj izveidot un uzturēt Eiropas telpu bez iekšējām robežām. ES pilsonība garantē brīvu pārvietošanos kopīgajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un šī kopīgā telpa ir balstīta uz minētajiem principiem. ES pilsonība ir apliecinājums fundamentālai solidaritātei starp dalībvalstīm, kuras pamats ir savstarpēju saistību kopums.

Tiesa spriedumā arī uzsvērusi, ka pilsonības saikne ar dalībvalsti ir balstīta uz īpašām solidaritātes un lojalitātes attiecībām, kurām raksturīgs dalībvalsts un tās pilsoņu tiesību un pienākumu savstarpīgums. Ja dalībvalsts savu pilsonību un attiecīgi arī ES pilsonību piešķir tiešā apmaiņā pret iepriekš noteiktiem ieguldījumiem vai maksājumiem, izmantojot procedūru, kas pēc būtības ir darījums, tā acīmredzami neievēro konkrētos principus. Šāda pilsoņa statusa “komercializācija” nav saderīga ar ES pilsonības pamatkoncepciju.

Latvijā tiesiskais regulējums neparedz pilsonības piešķiršanu par investīcijām, bet pieļauj termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, gadījumos, kad ārzemnieks veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā:

nekustamajā īpašumā (ar vērtību vismaz 250 000 eiro, samaksājot valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības);
uzņēmējdarbībā – kapitālsabiedrības pamatkapitālā (atbilstoši uzņēmumu specifikai, apgrozījumam un darbinieku skaitam no 50 000 līdz 100 000 eiro, samaksājot valsts budžetā 10 000 eiro);
Latvijā reģistrētas kredītiestādes pakārtotajās saistībās (ne mazāk kā 280 000 eiro, samaksājot valsts budžetā 25 000 eiro);
īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādes gadījumā (par nominālvērtību 250 000 eiro, samaksājot valsts budžetā 38 000 eiro).

Ja ārzemnieks dzīvojis Latvijā ar izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus, tad viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Galvenie nosacījumi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir: nepārtraukta dzīvošana Latvijā, finanšu līdzekļu esamība un valsts valodas zināšanās A2 līmenī.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Uzturēšanās atļaujas: kādi ir to veidi un izsniegšanas pamats

Atbilstoši Pilsonības likuma 12. panta pirmajai daļai naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personu:

kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gadā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas dienas);
kura prot latviešu valodu;
kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;
kura zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatus;
kurai ir legāls iztikas avots;
kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmusi iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet nepilsonis vai bezvalstnieks — apliecinājumu, ka viņam nav citas valsts pilsonības. Šīs prasības neattiecas uz personu, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss;
kura ir devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai;
uz kuru neattiecas Pilsonības likumā minētie naturalizācijas ierobežojumi.