Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 21. panta pirmajai daļai Ministru kabineta locekļi pēc Ministru kabineta atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tiks izteikta uzticība jaunam Ministru kabinetam.
Pēdējais piliens – dronu incidents Rēzeknē
Kā ziņots, valdošās koalīcijas domstarpības saasinājās pēc dronu incidenta 7. maija naktī, kad Rēzeknē nokrita un eksplodēja divi no Krievijas ielidojušie bezpilota lidaparāti.
10. maijā Ministru prezidente pieprasīja aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju, jo ministrs esot zaudējis viņas un sabiedrības uzticību.
“Šis lēmums pieņemts, vērtējot ne tikai pēdējos dronu incidentus, bet arī plašāku situāciju aizsardzības nozarē. Valsts aizsardzībai un drošībai ir piešķirts vēsturiski lielākais finansējums – 5% no IKP –, un tas nozīmē arī ļoti augstu atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem. “Šis finansējums pārdalīts no citām nozarēm. Tāpēc cilvēkiem ir tiesības prasīt rezultātu – drošību, skaidrību un pārliecību, ka valsts spēj rīkoties ātri un profesionāli,” uzsvēra E. Siliņa.
Plašāk →
- Ministru prezidente pieprasa aizsardzības ministra Andra Sprūda atkāpšanos no amata
- Ministru prezidente uzņemas aizsardzības ministra pienākumu pildīšanu
10. maija vakarā sekoja aizsardzības ministra Andra Sprūda paziņojums par lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā. A. Sprūds uzsvēra:
“Diemžēl redzams, ka šī situācija vairs netiek izmantota tikai ministra vai viņa partijas kritikai. Tā tiek izmantota, lai apšaubītu Latvijas aizsardzības spējas, viestu šaubas par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku gatavību – Latvijas patriotiem, kuri ikdienā strādā Latvijas drošības labā. Tas man nav pieņemami. Es nepieļaušu, ka politiska kampaņa pret mani vai pret “Progresīvajiem” tiek pārvērsta par kampaņu pret Latvijas armiju.”
Plašāk →
Kā zināms, E. Siliņa par nākamo aizsardzības ministru rosināja iecelt pulkvedi Raivi Melni, tomēr koalīcijai neizdevās vienoties par sadarbības turpināšanu.
|
Ministru prezidentes Evikas Siliņas atkāpšanās paziņojums(pierakstīts no preses konferences videoieraksta) Tagad un vienmēr man svarīgākais ir Latvijas cilvēku labklājība un mūsu valsts drošība.
Šobrīd vairāk nekā jebkad cilvēkiem ir vajadzīga drošības sajūta, nevis partiju ķīviņi, amatu dalīšana vai politiska pozicionēšanās.
Dronu incidents Latgalē bija pēdējais piliens manā un sabiedrības uzticībā aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.
Es nevarēju nereaģēt; ja solījumi netiek pildīti, ir jāpieņem lēmumi, arī smagi lēmumi.
Mums Rīgā reizēm ir grūti iedomāties, kādu stresu izjūt cilvēki Latgalē. Kā jūtas ģimenes, kad naktī ierauga, ka ir pienācis kārtējais paziņojums telefonā?
Kā jūtas tās mammas vai tēti, kad bērni guļ, bet virs mājām ir neziņa?
Kādu atbildības nastu izjūt arī tie dienesti, kas dodas uz incidentiem austrumu pierobežā? Es to saprotu arī kā māte.
Cilvēkiem ir vajadzīga skaidrība, ātra rīcība, pārliecība, ka valsts ir kopā.
Mēs skaidri apzināmies, kādā laikā šobrīd dzīvojam.
Krievijas brutālais karš Ukrainā ir mainījis drošības situāciju visa Eiropā. Mēs nevaram izlikties, ka tas mūs neskar.
Tieši tāpēc, veidojot šī gada budžetu, mēs visi valdībā pieņēmām ļoti smagus lēmumus.
Ministri samazināja savu nozaru izdevumus, meklēja papildu resursus.
Mēs to visu kopīgi nolēmām. Mēs pārdalījām finansējumu no citām jomām, lai aizsardzības finansējums sasniegtu gandrīz 5% no IKP.
Vai tas bija viegli? Vai katram ministram bija viegli skatīties acīs savai nozarei, jo mēs bijām vienojušies, ka aizsardzība ir mūsu prioritāte?
Nē, tas nebija viegli. Bet mēs to darījām, jo sapratām, ka mūsu cilvēku drošība ir pirmajā vietā.
Mēs to darījām, lai mūsu bruņotajiem spēkiem varētu droši skatīties acīs. Mēs to darījām, jo zinām, cik liela atbildība šobrīd gulstas uz mūsu armiju un mūsu dienestiem.
Tāpēc mums ir arī tiesības prasīt rezultātu.
Šobrīd politikā nav vietas tukšai runāšanai. Nav vietas Minhauzena stāstiem. Nav vietas solījumiem, kurus nevar novest līdz rezultātam.
Mēs tomēr neesam parasta koalīcija mierīgos laikos. Mēs visi uzņēmāmies vadīt valsti brīdī, kad katru dienu ir jāpieņem smagi, sarežģīti un ļoti neatliekami lēmumi.
Un šādā laikā nevar slēpties aiz procedūrām un vainot citus.
Saņemot atkārtotas sūdzības un redzot saspīlētu situāciju arī Aizsardzības ministrijā, es nonācu pie secinājuma, ka Andris Sprūds kā ministrs vairs nedrīkst ieņemt šo amatu. Un tādas ir Ministru prezidenta tiesības: atbrīvot no amata jebkuru ministru.
Drošībai tieši šobrīd – vairāk nekā jebkad iepriekš – ir jābūt profesionāļu rokās.
Tāpēc aizsardzības ministra amatam es virzīju profesionālu kandidātu, pulkvedi Raivi Melni, jo viņam ir reāla pieredze Ukrainā.
Šajā situācijā Latvijas cilvēki ir pelnījuši labāko, ko valsts var piedāvāt.
“Progresīvo” vadība tā vietā, lai kopīgi strādātu pie drošības stiprināšanas, izvēlējās politisku atkāpšanos no atbildības. Un man tas nav pieņemami.
Partijas “Progresīvie” politiķi ir uzņēmušies amatus, pienākumus un solījumus, kurus nav spējuši novest līdz rezultātam.
Un brīdī, kad rodas kritiska situācija, viņi tos vienkārši noveļ uz citiem. Tā ir politiski nepieņemama rīcība laikā, kad runa ir par mūsu cilvēku drošību.
Šie nav mierīgākie laiki. Šī nav parasta situācija. Latgales iedzīvotājiem nav jādzīvo neziņā politisku spēļu dēļ. Latvijas cilvēku drošība nedrīkst būt atkarīga no partiju ķīviņiem.
Es vienmēr esmu atbildīgi izturējusies pret saviem koalīcijas partneriem, bet, manuprāt, mana atbildība sabiedrības priekšā tomēr ir daudz lielāka.
Es vadīju šo valdību, jo cilvēkiem bija vajadzīga stabilitāte. Es turēju kopā ļoti atšķirīgus politiskos spēkus – ZZS un “Progresīvos” –, jo es sapratu, ka mans uzdevums ir nodrošināt, lai valsts virzās uz priekšu.
Un šajā laikā ir izdarīti patiešām ļoti daudzi svarīgi darbi.
Vispirms, protams, mēs palielinājām aizsardzības finansējumu līdz 5% no IKP.
Mēs palielinājām veselības budžetu un pieteicām zāļu reformu, lai samazinātu zāļu cenas.
Mēs nodrošinājām lielāku pensiju indeksāciju.
Mēs palielinājām māmiņu pabalstus, kas nebija darīts gadiem.
Mēs sākām jau sen vajadzīgas pārmaiņas izglītībā, lai mūsu bērniem būtu skaidra nākotne.
Mēs strādājām pie līdztiesīga atalgojuma iekšlietu nozarē.
Mēs mazinājām administratīvo slogu uzņēmējiem, kā bijām solījuši.
Mēs palīdzējām cilvēkiem ar hipotekāro kredītu maksājumiem.
Mēs vienkāršojām nodokļus.
Mēs līdz galam ieviesām hospisa pakalpojumu.
Mēs stiprinājām darbu pret vardarbību ģimenē.
Un mēs arī mērķtiecīgi sākām darbu pie militārās industrijas attīstības un lielo investīciju piesaistes Latvijai, kas līdz šim nekad nebija darīts.
Ārlietu dienests kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru patiešām strādā ne tikai diplomātiski, bet arī mūsu valsts ekonomisko un tautsaimniecības interešu vārdā.
Mans mērķis vienmēr ir bijis skaidrs: valsts attīstība, cilvēku labklājība un drošība. Lai mūsu bērni novērtētu savas mājas, savu vlasti – Latviju.
Partijas un koalīcijas mainās, bet Latvija paliek. Mūsu cilvēki paliek.
Šobrīd politiskā greizsirdība, šauras partiju intereses ir ņēmušas virsroku pār atbildību.
Redzot spēcīgu, profesionālu kandidātu aizsardzības ministra amatam, politiskie tukšrunātāji izvēlējās nevis risinājumu, bet valdības krīzi.
Tāpēc es paziņoju, ka atkāpjos no Ministru prezidentes amata. Tas nav viegls lēmums, bet tas ir godīgs lēmums šajā situācijā.
Vienlaikus vēlos informēt, ka šodien esmu atstādinājusi no amata arī zemkopības ministru.
Es nevaru tolerēt jebkādu aizdomu ēnu pār valdības locekļiem.
Es gribu pateikt paldies visiem sadarbības partneriem, žurnālistiem, medijiem, visiem, kas man uzticējās, arī tiem, kas mani kritizēja.
Paldies arī ministriem, Saeimas frakcijas deputātiem un Valsts prezidentam par līdzšinējo sadarbību. |
