No lietas materiāliem izriet, ka trīs personas bija savstarpēji vienojušās par konta atvēršanu bankā, lai uz to tiktu pārskaitīti noziedzīgi iegūti naudas līdzekļi. Pēc bankas konta atvēršanas persona, uz kura vārda tas bija atvērts, uz šo kontu saņēma datorkrāpšanas ceļā iegūtus naudas līdzekļus no ārvalsts kredītiestādes konta un centās tos tajā pašā dienā izņemt, taču to izdevās izdarīt tikai daļēji, jo bankomātā tika sasniegts skaidras naudas izņemšanas limits, bet bankas filiāles darbinieks atteicās izmaksāt atlikušos kontā ieskaitītos līdzekļus. Lai maldinātu banku par naudas līdzekļu izcelsmi, apsūdzētie nākamajā dienā sagatavoja un centās iesniegt nepatiesu rakstveida paskaidrojumu un šķietami izrakstītu rēķinu par pakalpojumiem, taču vēlreiz saņēma atteikumu. Visbeidzot, daļu no kontā ienākušajiem naudas līdzekļiem viens no apsūdzētajiem, kurš no konta turētāja bija ieguvis internetbankas piekļuves datus, nesekmīgi centās pārskaitīt uz citu kontu.
Ekonomisko lietu tiesa bija attaisnojusi visus trīs apsūdzētos, atzīstot, ka viena apsūdzētā piedalīšanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta, bet attiecībā uz abiem pārējiem pastāv saprātīgas šaubas, vai viņi zinājuši, ka kontā ieskaitītajiem līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme. Rīgas apgabaltiesa bija izbeigusi krimināllietu pret vienu no apsūdzētajiem, kurš pēc pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas bija miris, un apmierinājusi prokurora apelācijas protestu par attaisnojošo spriedumu, atzīstot abus pārējos apsūdzētos par vainīgiem un sodot katru no viņiem ar sabiedrisko darbu uz 180 stundām. Tiesa atzina, ka tai nav šaubu, ka noziedzīgo darbību apraksts satur visas noziedzīgā nodarījuma pazīmes un ka apsūdzētie gan zināja par svešas naudas ienākšanu kontā apstākļos, kas ir raksturīgi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, gan bija apzināti centušies maldināt banku, tādēļ bija rīkojušies ar tiešu nodomu.
Lieta SKK-123/2026 (11270009114).
