KNAB izmeklētajā kriminālprocesā iegūtie pierādījumi norāda uz to, ka bijusī Krievijas Federācijas politiski nozīmīga persona laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam saņēmusi finanšu līdzekļus 2 398 000 eiro apmērā no ārvalstīs reģistrētas komercsabiedrības. Maksājumi veikti uz personas kontu Latvijā reģistrētajā kredītiestādē AS “ABLV Bank”, kā to pamatojumu norādot aizdevuma atmaksu.
Izmeklēšanas gaitā konstatētas būtiskas neatbilstības aizdevuma darījuma dokumentācijā, maksājumu pamatojumā un finanšu līdzekļu kustībā starp savstarpēji saistītām ārvalstu komercsabiedrībām. Izvērtējot iegūto pierādījumu kopumu, tiesa atzinusi, ka nav gūts pietiekams pamatojums visu saņemto finanšu līdzekļu likumīgajai izcelsmei un arestētajai mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.
Daļu no saņemtajiem finanšu līdzekļiem persona izmantojusi nekustamā īpašuma iegādei, savukārt citus līdzekļus ieguldījusi finanšu instrumentos. Vēlāk prasījuma tiesības pret likvidējamo AS “ABLV Bank” nodotas citai komercsabiedrībai. Tiesa atzinusi, ka prasījuma tiesību nodošana citai personai nemaina to pamatā esošo finanšu līdzekļu izcelsmi.
2021. gada 20. oktobrī KNAB uzsāka kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar koruptīvu noziedzīgu nodarījumu saistītiem apstākļiem. 2024. gada 3. jūnijā KNAB pieņēma lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodeva materiālus izlemšanai tiesai.
2025. gada 22. aprīlī Ekonomisko lietu tiesa apmierināja KNAB ierosinājumu un nolēma konfiscēt valsts labā prasījuma tiesības pret likvidējamo AS “ABLV Bank”
1 917 565,80 eiro apmērā un nekustamo īpašumu. Par šo lēmumu tika iesniegtas sūdzības, kuras Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija noraidīja, 2026. gada 10. novembrī atstājot spēkā pirmās instances tiesas lēmumu.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmums nav pārsūdzams.
