Pirmā kriminālprocesa izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs PVN deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus ar vairākiem fiktīvajiem Ungārijā reģistrētiem uzņēmumiem. Latvijas uzņēmējs tos izmantoja ar mērķi slēpt uzņēmuma patieso peļņu un izvairīties no UIN nomaksas pilnā apmērā.
Kopumā laikā no 2021. gada marta līdz 2022. gada oktobrim valdes priekšsēdētājs tādā veidā bija slēpis uzņēmuma peļņas daļu 1 330 680,86 eiro apmērā un tādējādi izvairījies no UIN nomaksas 332 672,00 eiro apmērā. Minētais uzņēmums nodarbojās ar ēku uzturēšanas un ekspluatācijas darbību.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzņēmums noslēdza Vienošanās līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, un atbilstoši tam līdz lietas nodošanai kriminālvajāšanas uzsākšanai uzņēmums sedza daļu no Latvijas valsts budžetam nodarītajiem zaudējumiem - 281 063,00 eiro apmērā.
Otrs uzņēmums, pret kura amatpersonu lūgts uzsākt kriminālvajāšanu, nodarbojās ar metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību, atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecību. Līdzīgi arī šajā gadījumā uzņēmuma valdes loceklis laikā no 2022. gada februāra līdz 2022. gada decembrim slēpa uzņēmuma patieso peļņu, tādējādi izvairoties no UIN nomaksas Latvijas budžetā 490 568,00 eiro apmērā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka šajā gadījumā valdes loceklis uzņēmuma PVN deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus ar fiktīvu Slovākijas Republikā reģistrētu uzņēmumu, piemērojot tiem reverso (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību un veica norēķinus par faktiski nenotikušajiem darījumiem uz fiktīvā uzņēmuma bankas kontiem.
Prokuratūrai tika lūgts uzsākt kriminālvajāšanu pret uzņēmumu amatpersonām saskaņā ar Krimināllikuma 218. panta otro daļu un Krimināllikuma 218.1 panta pirmo daļu, kā arī ierosināts turpināt procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai, lai panāktu valsts budžetam nodarīto zaudējumu pilnīgu vai daļēju atlīdzināšanu.
Pirmajā gadījumā ir uzlikts arests uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašuma, bet otrajā - valdes loceklim piederošajām uzņēmuma kapitāldaļām. Pašām amatpersonām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
