REDAKCIJAS PIEZĪME
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības.
Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/.
Partiju priekšvēlēšanu programmas (pieejamas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā) ataino samērā plašu vienprātību par vispārzināmu problēmu esamību, bet ne vienmēr par risinājumiem, finansējumu un institucionālo atbildību. Daļa politisko spēku tiesiskumu saista ar valsts drošību kopumā. Tomēr dominē solījumi saistībā ar tiesu sistēmas pilnveidošanu un personu tiesību aizsardzību. Pretkorupcijas jomā institucionālu pārkārtojumu ideju ir maz. Politiskie spēki savus solījumus tajā koncentrē uz atklātības nodrošināšanu, it īpaši publiskajos iepirkumos.
Tiesībaizsardzības sistēma
“Drošība, izaugsme, tiesiskums un brīvība nav savstarpēji konkurējošas vērtības. Tās ir vienas modernas valsts pamats,” secina partija “Latvijas attīstībai”. Tā norāda: drošības politika ir cieši saistīta ar izglītību, zinātni, tiesiskumu un ekonomikas attīstību.
Arī “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) valsts drošību saista ar stipru tiesiskumu.
Vairāki politiskie spēki priekšvēlēšanu programmās pauduši nodomus tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai.
“Progresīvie” sola nodrošināt tiesu varas institucionālo un finansiālo neatkarību no izpildvaras budžeta veidošanā un tiesu atbalsta funkciju veikšanā.
Turpretī “Nacionālā apvienība” apņēmusies saīsināt tiesvedības procesus.
Partija “Mēs mainām noteikumus” vēsta: “Izstrādāsim jaunu Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, lai mazinātu sīko un bezgalīgo lietu slogu sistēmai.”
“Lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā, jāstiprina tiesu neatkarība un spēja spriest tiesiski un taisnīgi atbilstoši likuma garam,” uzsver “Jaunā Vienotība”.
Savukārt “Gobzema saraksts” sola: “Izveidosim modernāko ekspertīžu centru Eiropā, kas ļaus noziegumus izmeklēt visaugstākajā līmenī, izmantojot modernākās tehnoloģijas.”
Uzlabot pirmstiesas izmeklēšanas sistēmu, stiprinot ekspertīžu kapacitāti un paātrinot kriminālprocesus, gatava “JKP Jaunā konservatīvā partija”. Tā apņēmusies virzīt bāriņtiesu reformu, “mazinot lokālās ietekmes riskus un stiprinot profesionālu, neatkarīgu un vienotos kvalitātes standartos balstītu bērnu tiesību aizsardzību”.
Iestāties par bērnu tiesībām un vardarbības novēršanu ģimenē, skolā un darba vidē sola arī “Jaunā Vienotība”.
“Progresīvie” vēlas paplašināt atbalsta pakalpojumus vardarbībā cietušajiem.
“Noteiksim stingrākus sodus par vardarbīgiem noziegumiem, pret valsti vērstiem noziegumiem, paaugstināsim amatpersonu atbildību un pagarināsim noilguma termiņus par ekonomiskajiem nodarījumiem pret valsti,” vēsta partija “Austošā Saule Latvijai”.
“Ieviesīsim personisko materiālo atbildību amatpersonām par apzināti nelikumīgiem vai valsts budžetam kaitīgiem lēmumiem,” akcentē politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”. Tā arī vēlas ieviest progresīvu – ar pārkāpēja mantisko stāvokli saistītu – administratīvo sodu sistēmu.
Noteikt atbildību par valstij nodarītajiem zaudējumiem un stiprināt deputātu personisko atbildību apņēmusies politiskā partija “Stabilitātei!”. Tā ir gatava pārskatīt krimināllietas, kurās pastāv “politiskās vajāšanas pazīmes”, un “reabilitēt nepamatoti cietušās personas”.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” sola “panākt taisnīgu attieksmi pret cietušajiem no valsts un pašvaldību kļūdainajiem lēmumiem”.
Cilvēktiesību jomā savus nodomus plašāk pauduši “Progresīvie”, norādot: “Demokrātija, cilvēktiesības un pilsoniskā sabiedrība ir Latvijas drošības, noturības un saliedētības pamats.” Partija gatava aizstāvēt t. s. Stambulas konvenciju un “atbalstīt vienlīdzīgas tiesības, t. sk. laulību vienlīdzību un visu ģimeņu aizsardzību”.
Arī “Jaunā Vienotība” akcentē: “Aizstāvēsim un stiprināsim cilvēka pamattiesības, demokrātiskās un eiropeiskās vērtības, cilvēktiesības, kā arī Latvijas starptautiskās saistības kā mūsu drošības pamatu valsts demokrātijas un tiesiskuma noturībai.”
Daudzi politiskie spēki deklarējuši nodomus mainīt likumdošanas procesu.
“Lai valsts pārvaldi padarītu efektīvāku un operatīvāku, paplašināsim ministru pilnvaras, nosakot tiesības patstāvīgi izdot nozares ārējos normatīvos aktus,” pauž “Latvija pirmajā vietā”.
Veikt “normatīvo aktu masveida vienkāršošanu” iecerējis “Gobzema saraksts”.
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” sola efektivizēt likumdošanas procesu.
Korupcijas novēršana un apkarošana
Lielākā daļa partiju un to apvienību, kuras pretendē uz mandātiem 15. Saeimā, paudušas nodomus pretkorupcijas jomā.
“Izveidosim nacionālā pretkorupcijas prokurora amatu ar neatkarīgām pilnvarām izmeklēt korupciju visos līmeņos,” vēsta “Austošā Saule Latvijai”.
Apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Valsts drošības dienestu un Iekšējās drošības biroju “politiski neatkarīgā un efektīvā struktūrā” vēlas partija “Mēs mainām noteikumus”.
Stiprināt KNAB sadarbību ar publisko iestāžu valsts un pašvaldību audita un revīzijas struktūrvienībām iecerējusi “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Korupcijas apkarošanai piesaistīt “labākos kadrus” sola “Gobzema saraksts”.
Virkne partiju korupcijas apkarošanu saista ar iepirkumu procedūras pilnveidošanu.
Stiprināt korupcijas apkarošanu un publisko iepirkumu caurskatāmību apņēmusies “Jaunā Vienotība”.
“Vienkāršosim mazos publiskos iepirkumus, lielajiem izveidosim kompetences centrus, nodrošināsim publisku budžeta datu pieejamību līdz rēķinu līmenim,” norāda “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”). Politiskais spēks vēlas izveidot “Latvijas Attīstības fondu, kas valsts aktīvus pārvaldītu caurredzami – bez politiķu iejaukšanās”.
Padarīt publisko iepirkumu datus atklātākus un ar mākslīgā intelekta rīku analīzi novērst sadārdzinājumus un korupciju gatava “Nacionālā apvienība”.
“Uzsāksim reālu cīņu ar korupciju – it īpaši jomās, kas saistītas ar valsts iepirkumiem un uzņēmumiem,” pauž “Latvija pirmajā vietā”.
Publisko iepirkumu reformas ieviešanu vēlas panākt “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Veikt valsts pārvaldes funkciju un iepirkumu auditu, kā arī publicēt valsts un pašvaldību izdevumus tiešsaistē piedāvā “Saskaņas Centrs”.
“Stiprināsim korupcijas gadījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, nodrošinot stingrāku atbildību par publisko līdzekļu izšķērdēšanu, prettiesiskiem labumiem un slēptu ietekmēšanu,” vēsta “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Turpretī partija “Progresīvie” pretkorupcijas jomā sola: “Padarīsim iepirkumus atklātus, ilgtspējīgus un balstītus kvalitātē, nevis zemākajā cenā.”
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums tiesiskuma jomā īsumā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
