Akadēmiskās šķīrējtiesas loma studējošo tiesību aizsardzībā

Institūcija ar maldinošu nosaukumu

Vārds “šķīrējtiesa” visbiežāk asociējas ar komercstrīdu izskatīšanu, tomēr augstskolas akadēmiskā šķīrējtiesa nav privāta šķīrējtiesa Civilprocesa likuma izpratnē. Tā ir augstskolas pašpārvaldes institūcija, kuras vietu, sastāvu un pamatkompetenci nosaka Augstskolu likums un konkretizē attiecīgās augstskolas satversme.

Likums paredz institucionālas neatkarības garantijas: akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē no akadēmiskā personāla vidus, tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji, bet vismaz piektdaļai sastāva jābūt studējošo pārstāvjiem. Šķīrējtiesas lēmumus izpilda augstskolas administrācija. Tādējādi tā nav ne konsultatīva darba grupa, ne rektora palīgs, bet koleģiāls iekšējās tiesiskuma kontroles mehānisms.

Ko akadēmiskā šķīrējtiesa izskata

Augstskolu likuma 19. pants paredz trīs galvenās kompetences grupas: studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmiskās brīvības un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem; strīdus starp pakļautības attiecībās esošām augstskolas amatpersonām un struktūrvienību pārvaldes institūcijām; likumā noteiktajos gadījumos – iesniegumus par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu. Augstskolas satversme var paredzēt arī citus uzdevumus.1

Studējošais ir augstskolas personāla daļa. Tāpēc viņš augstskolas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību sākotnēji apstrīd akadēmiskajā šķīrējtiesā. Tipiski strīdi skar eksmatrikulāciju, akadēmisko atvaļinājumu, pielaišanu pārbaudījumam, studiju rezultātu atzīšanu, kursa obligāto prasību izpildi un tādus vērtēšanas procesa pārkāpumus, kuru sekas ietekmē iespēju turpināt vai pabeigt studijas.2

Trīs pakāpieni, kurus nevajadzētu sajaukt

Akadēmiskā autonomija nav imunitāte pret tiesiskuma kontroli

Augstskolai ir autonomija noteikt studiju programmu saturu un formas, kursa sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas metodes.3 Arī studenta zināšanu profesionāla novērtēšana pieder akadēmiskās novērtējuma brīvības jomai. Tādēļ šķīrējtiesa nevar pati pārlabot darbu un nolemt, ka trīs ballu vietā pienākas četras.

Taču robeža nav novelkama tā, ka viss, kam dots nosaukums “akadēmisks vērtējums”, būtu ārpus pārbaudes. Kontrolējams ir tas, vai prasības bija iepriekš noteiktas, saprotamas un vienādi piemērotas; vai pārbaudījums noritēja paredzētajā kārtībā; vai lēmumu pieņēma kompetenta persona; vai izmantoti patiesi un pārbaudāmi fakti; vai students tika uzklausīts; vai tika atbildēts uz viņa būtiskajiem iebildumiem; vai nav acīmredzamas kļūdas, patvaļas vai diskriminācijas.

Senāta praksē ir atzīts, ka studējošajam ir tiesības uz objektīvu vērtējumu, tomēr ne katrs atsevišķs vērtējums ir patstāvīgi pārbaudāms tiesā. Būtiska nozīme ir vērtējuma radītajām sekām, piemēram, tam, vai tas liedz vai apgrūtina turpmākās studijas vai profesionālo darbību.4 Tādēļ strīdi par vērtējumu vispirms risināmi augstskolas iekšienē, savukārt tiesas kontrole īpaši nozīmīga kļūst tad, ja pieņemtais lēmums būtiski ietekmē studējošā tiesības.

Ko rāda Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas prakse

Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas līdzšinējā prakse parāda, ka studējošo strīdi visbiežāk nav saistīti tikai ar neapmierinātību par saņemto vērtējumu. Tajos jāvērtē arī tas, vai studiju prasības ir bijušas iepriekš skaidri noteiktas un studējošajam saprotamas, vai tās piemērotas vienādi, vai augstskola ir pienācīgi noskaidrojusi faktiskos apstākļus un vai pieņemtais lēmums ir pietiekami pamatots.

RSU Akadēmiskā šķīrējtiesa savā praksē ir gan atstājusi spēkā augstskolas pieņemtos lēmumus, gan tos atcēlusi. Lēmums atstāts spēkā, ja konstatēts, ka studējošais nav izpildījis iepriekš noteiktās studiju kursa obligātās prasības un augstskola ir nodrošinājusi iespēju novērst trūkumus. Savukārt gadījumos, kad studiju procesa organizēšanā, vērtējumu uzskaitē vai lēmuma pieņemšanā konstatēti būtiski trūkumi, Akadēmiskā šķīrējtiesa ir atcēlusi eksmatrikulāciju, noteikusi papildu termiņu akadēmisko saistību izpildei vai uzdevusi augstskolai nodrošināt studiju procesa turpināšanu.

Atsevišķās lietās tiesību aizsardzība nodrošināta, atjaunojot taisnīgu vērtēšanas procedūru. Piemēram, ja konstatēti pārkāpumi noslēguma darba vērtēšanā vai aizstāvēšanā, RSU Akadēmiskā šķīrējtiesa nav pati piešķīrusi citu vērtējumu, bet gan uzdevusi organizēt atkārtotu pārbaudījumu citā komisijas sastāvā. Tādējādi šķīrējtiesa neaizstāj akadēmisko vērtētāju, bet rūpējas, lai vērtējums tiktu iegūts tiesiskā, objektīvā un pārbaudāmā procesā.

RSU Akadēmiskās šķīrējtiesas praksē tikuši vērtēti arī jautājumi par iepriekš apgūtu studiju rezultātu atzīšanu. Šādos gadījumos pārbaudīts, vai atteikums nav balstīts tikai uz formālu termiņa ierobežojumu un vai augstskola ir individuāli izvērtējusi iepriekš apgūtā kursa saturu, apjomu un sasniedzamos rezultātus.

Vienlaikus RSU prakse apliecina, ka ne katrs ar studijām vai augstskolu saistīts strīds ietilpst akadēmiskās šķīrējtiesas kompetencē. Darba tiesiskie strīdi, akadēmiskās ētikas jautājumi un privāttiesiski prasījumi par naudas atmaksu var būt izskatāmi citā institūcijā vai tiesā. Tāpēc pirms lietas izskatīšanas pēc būtības vienmēr jānoskaidro, vai konkrētais jautājums vispār ir piekritīgs akadēmiskajai šķīrējtiesai. Piemēram, RSU Akadēmiskā šķīrējtiesa ir skatījusi darba tiesisko strīdu par disciplinārsoda noteikšanu darbiniekam, jo šajā gadījumā strīda dalībnieki bija amatpersonas, kuru strīds saskaņā ar Augstskolu likumu piekrīt akadēmiskās šķīrējtiesas kompetencei.

Šie piemēri raksturo tikai Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas līdzšinējo praksi. Citu augstskolu akadēmisko šķīrējtiesu kompetence un lietu izskatīšanas kārtība vērtējama atbilstoši attiecīgās augstskolas satversmei un iekšējam regulējumam.

Kas jānorāda iesniegumā

Efektīvs apstrīdēšanas iesniegums nav vispārīgs stāsts par netaisnības sajūtu. Tajā vajadzētu precīzi identificēt apstrīdēto lēmumu vai faktisko rīcību, norādīt vēlamo rezultātu un sasaistīt katru iebildumu ar pierādījumu. Īpaši svarīgi ir paskaidrot, kā iespējamais pārkāpums varēja ietekmēt lēmumu.

• Kurš lēmums vai rīcība tiek apstrīdēta, kad tas paziņots, un kāds ir ievērojamais termiņš?
• Kura iepriekš noteikta prasība vai procedūra nav ievērota?
• Vai prasības tika paziņotas laikus un vienādi piemērotas citiem studējošajiem?
• Kuri fakti lēmumā ir nepareizi vai nepilnīgi, un ar ko tas pierādāms?
• Uz kuru būtisku iebildumu augstskola nav atbildējusi?
• Kāds risinājums tiek lūgts: atcelt lēmumu, izdot citu administratīvo aktu, atkārtot procedūru vai izbeigt prettiesisku faktisko rīcību?

Arī vēlākā tiesvedībā nepietiek vienīgi atkārtot, ka pierādījumi novērtēti nepareizi. Senāta Administratīvo lietu departaments skaidro, ka kasācijas instance nepārvērtē pierādījumus un faktiskos apstākļus. Jānorāda konkrēta pārkāptā tiesību norma un jāpamato, kā pārkāpums varēja novest pie nepareiza lietas iznākuma.5

Kāpēc šī institūcija ir vajadzīga

Augstākās izglītības kvalitāti neveido tikai studiju programmu saturs un docētāju profesionālā kompetence. To veido arī process, kurā kļūdas ir iespējams atklāt un izlabot turpat augstskolā – ātrāk, tuvāk faktiskajiem apstākļiem un ar akadēmiskās vides līdzdalību. Tāpēc augstskolām būtu vērts izmantot Augstskolu likumā paredzēto izvēles brīvību – veidot vai neveidot akadēmisko šķīrējtiesu.6

Akadēmiskās šķīrējtiesas uzdevums nav garantēt studentam labvēlīgu iznākumu. Tās uzdevums ir garantēt, ka augstskola spēj juridiski izskaidrot savu lēmumu: kas noticis, kura tiesību norma piemērota, kāpēc pierādījumi vērtēti tieši tā un kādēļ izvēlētais risinājums ir samērīgs. Ja lēmums ir tiesisks, tad šķīrējtiesai tas jāatstāj spēkā. Ja lēmums ir prettiesisks, tad augstskolas autonomija prasa nevis to aizsargāt, bet gan pašai kļūdu izlabot.

1 Turpat, skat. 19. panta pirmo daļu.

2 Augstskolu likums: LV likums. Latvijas Vēstnesis, 179, 17.11.1995. Skat. 26. panta pirmo un astoto daļu.

3 Augstskolu likums: LV likums. Latvijas Vēstnesis, 179, 17.11.1995. Skat. 4. panta trešās daļas 4. punktu un 56.¹ panta pirmo daļu un otrās daļas 2. un 5. punktu.

4 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 15. decembra lēmums lietā Nr. SKA-1564/2020 (A420146520), 5. punkts, 2011. gada 29. septembra lēmuma lietā Nr. SKA-790/2011 8. punkts, 2012. gada 5. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-961/2012 7. punkts.

5 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 22. jūlija lēmums lietā Nr. SKA-639/2025 (A420286222), 2. punkts; 2025. gada 28. novembra lēmums lietā Nr. SKA-738/2025 (A420292622), 2. punkts.

6 Augstskolu likums: LV likums. Latvijas Vēstnesis, 179, 17.11.1995. Skat. 12. panta pirmo un otro daļu.