Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemesgabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā (skat. Civillikuma 1129.¹ un turpm. p.). Tas nozīmē: ja apbūves tiesības līgums ir spēkā (noslēgts uz vismaz desmit gadiem un ierakstīts zemesgrāmatā), tad apbūves tiesība ir civiltiesiskās apgrozības objekts, kuru var mantot un pēc tam arī atsavināt un apgrūtināt, ja vien tas nav aizliegts apbūves tiesības līgumā. Būtiski arī uzsvērt, ka apbūves tiesība nedod tiesības mantot un atsavināt zemi, uz kuras ēka ir uzcelta, tādēļ svarīgi iepazīties ar apbūves tiesības līgumu un tajā ietvertajiem nosacījumiem (termiņu, tiesībām un pienākumiem, sekām, iestājoties līguma termiņam). Ja iestājas apbūves tiesības līguma termiņš un tas netiek pagarināts, tad apbūves tiesība izbeidzas un uz tās pamata uzceltā ēka kļūst par zemesgabala būtisku daļu. 

Minētajā situācijā ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju (piemēram, zvērinātu notāru, kura lietvedībā mantojuma lieta atrodas), lai izvērtētu jūsu tiesības konkrētajā gadījumā atbilstoši noslēgtajam apbūves tiesības līgumam. 

Apbūves tiesības institūts ir samērā jauns. Civillikumā tas ir ieviests kopš 2017. gada 1. janvāra, lai regulētu situācijas, kad uz svešas zemes tiek būvētas ēkas (iepriekš regulējuma trūkuma dēļ pastāvēja iespēja būvēt dzīvojamās mājas uz nomātas zemes un, izbeidzoties nomas termiņam, ēkas īpašnieki zaudēja tiesības arī uz dzīvojamo ēku, tādēļ tagad regulējums noteic, ka uz svešas zemes pieļaujams būvēt tikai nedzīvojamās ēkas). 

Uzzini vairāk LV portālā >> 

• Civillikumā jauns tiesību institūts – apbūves tiesība 
• Vai likumiskās mantošanas gadījumā ir saistošs nomas līgums 
• Vai līgums ir saistošs, ja viens no līgumslēdzējiem ir miris