Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Apbūves tiesība ir jauns tiesību institūts, kas Latvijas tiesību sistēmā stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, līdz ar to šis institūts neattiecas uz jau nodibinātām tiesiskām attiecībām zemes īpašnieka un trešo personu starpā.
FOTO: Freepik
Grozījumus Civillikumā, kas paredz tā trešo daļu "Lietu tiesības" papildināt ar jaunu nodaļu "Apbūves tiesība", Saeima pieņēma jau 2015. gada 5. martā. Savukārt spēkā jaunais tiesību institūts stājās šī gada 1. janvārī.
Ar apbūves tiesību saprot ar līgumu piešķirtu mantojamu un atsavināmu lietu tiesību celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Persona varēs iegūt zemes apbūves tiesību, piemēram, komercdarbības veikšanai.
Apbūves tiesību nodibinās uz līguma pamata
Tieslietu ministrija skaidro – jauns tiesību institūts ieviests, jo iepriekšējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem.
Piemēram, var būt gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, piemēram, komercdarbības veikšanai.
Uz apbūves tiesības pamata uzbūvēto nedzīvojamo būvi varēs pārveidot par dzīvojamo ēku, ja apbūves tiesīgais (persona, kurai ar līgumu piešķirta apbūves tiesība) būs ieguvis savā īpašumā zemi zem nedzīvojamās būves. Apbūves tiesību varēs nodibināt tikai uz līguma pamata, kura termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Civillikums ierobežo tikai apbūves tiesības minimālo termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 10 gadiem. Kāds būs apbūves tiesības līguma termiņš, ir atkarīgs no līdzēju vienošanās. Civillikums noteic, ka, beidzoties apbūves tiesības līguma termiņam, apbūves tiesība izbeidzas un nedzīvojamā ēka vai inženierbūve, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, kļūst par zemes gabala būtisku daļu, proti, tiek pievienota zemes īpašnieka zemes īpašumam. Tomēr Civillikums arī paredz, ka līdzēji apbūves tiesības līgumā var vienoties, ka apbūves tiesīgajam ir pienākums pirms apbūves tiesības līguma termiņa beigām atbrīvot zemesgabalu no nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves.
Kas var kļūt par apbūves tiesīgo?
Tieslietu ministrija skaidro, ka par apbūves tiesīgo var kļūt ikviena persona, kas ar zemes īpašnieku noslēdz līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu.
Gadījumi, kuros persona var izmantot apbūves tiesību, ir atkarīgi no zemes īpašnieka un apbūves tiesīgā vienošanās. Civillikums arī paredz, ka uz apbūves tiesības pamata uz svešas zemes var celt tikai nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves. Līdz ar to dzīvojamo māju celtniecība uz apbūves tiesības pamata nav pieļaujama. Apbūves tiesība ir jauns tiesību institūts, kas Latvijas tiesību sistēmā stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī, līdz ar to šis institūts neattiecas uz jau nodibinātām tiesiskām attiecībām zemes īpašnieka un trešo personu starpā.
"Par apbūves tiesīgo var kļūt ikviena persona, kas ar zemes īpašnieku noslēdz līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu."
Civillikuma 1129.4 pants paredz, ka apbūves tiesības spēkā esamības laikā apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un atbildēt kā īpašniekam pret visām trešajām personām. Līdz ar to arī visi apbūvei nodoto zemes gabalu un apbūves tiesību apgrūtinājumi un tā uzturēšanai nepieciešamie izdevumi attiecami uz apbūves tiesīgo.
Kad izbeidzas apbūves tiesības?
Civillikuma 1129.7 pants paredz, ka apbūves tiesība izbeidzas pati līdz ar zemesgrāmatā reģistrētā apbūves tiesības termiņa beigām. Izbeidzoties apbūves tiesībai, izbeidzas visas trešo personu lietu tiesības, kas nodibinātas uz apbūves tiesību.
Pirms zemesgrāmatā reģistrētā apbūves tiesības termiņa beigām apbūves tiesība izbeidzas ar:
Ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām par labu trešajām personām, tad, izbeidzot apbūves tiesību pirms zemesgrāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa beigām ar tiesību sakritumu vienā personā vai savstarpēju vienošanos, šīs tiesības bez šo personu piekrišanas nevar aizskart.
Tāpat Civillikums paredz, ka zemes gabala īpašnieks var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē. To var darīt gadījumā, ja apbūves tiesīgais būtiski pārkāpj līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu paredzētos ierobežojumus apbūvei vai pasliktina apbūvei nodotā zemes gabala stāvokli. Tāpat arī to var darīt citos gadījumos, ja tādi paredzēti līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu.
Zemes gabala īpašnieks var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu, ja pēc viņa pieprasījuma pārtraukt un novērst pārkāpumu apbūves tiesīgais to nav izdarījis.
Līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu var noteikt, ka apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības izbeigšanās ir pienākums atbrīvot zemes gabalu no nedzīvojamās ēkas (inženierbūves).
Turklāt Civillikums paredz, ka zemes gabala īpašniekam ir tiesība pēc apbūves tiesības izbeigšanās prasīt atlīdzināt visus zaudējumus, kurus apbūves tiesīgais viņam nodarījis, lietojot apbūvei nodoto zemes gabalu.
Cik maksā apbūves tiesības nostiprināšana zemesgrāmatā?
Civillikums paredz, ka apbūves tiesība kā lietu tiesība stājas spēkā pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā. Līdz ar to līdzējiem pēc apbūves tiesības līguma noslēgšanas Zemesgrāmatu likumā un MK noteikumu Nr. 898 "Noteikumu par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūgumu formām" noteiktajā kārtībā ir jāsagatavo nostiprinājuma lūgums par apbūves tiesības ierakstīšanu un jāiesniedz tas attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā.
Par apbūves tiesības ierakstīšanu zemesgrāmatā ir maksājama kancelejas nodeva Zemesgrāmatu likuma 107. pantā noteiktajā apmērā – par jauna nodalījuma atklāšanu 28,46 eiro. Ja persona vēlas saņemt zemesgrāmatu apliecību vai tiesneša lēmuma apliecinātu datorizdruku par apbūves tiesības ierakstīšanu, tad attiecīgi maksājamas arī kancelejas nodevas, kas noteiktas Zemesgrāmatu likuma 107. panta pirmās daļas 5.un 6. punktā, norāda Tieslietu ministrija. Kancelejas nodevu apmēri ir pieejami šeit.
Pielāgota zemesgrāmatu sistēma
Pamatojoties uz nepieciešamību turpmāk apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā, Tiesu administrācija ir veikusi apjomīgu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas pielāgošanu šim jaunajam tiesību institūtam, nodrošinot šo tiesību sekmīgu un efektīvu ierakstīšanu zemesgrāmatā, skaidro Tiesu administrācija.
Savukārt, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, izstrādāta jauna tīmekļa vietne www.zemesgramata.lv, piedāvājot iedzīvotājiem tādus jaunus e‑pakalpojumus kā izziņas pieprasīšana par piederošiem nekustamiem īpašumiem, zemesgrāmatu nodalījuma apmaksa no attiecīgās vietnes. Piekļuve e-pakalpojumiem nodrošināta, izmantojot Valsts informācijas sistēmas savietotāja (VISS) koplietošanas komponentes – vienotās pieteikšanās moduli un maksājumu moduli.
Tāpat arī paplašināta jau piedāvāto e-pakalpojumu funkcionalitāte, ļaujot zemesgramata.lv reģistrētiem lietotājiem ātri un ērti atgūt nozaudētos lietotāja rekvizītus, tiešsaistē pārvaldīt lietotājus, kā arī izmantot uzlabotus statistikas pārskatus un vietnē publicētos atvērtos datus par zemesgrāmatu nodaļās iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, kuras turētājs ir Tiesu administrācija, ir vienīgā datorizētā zemesgrāmata, kas satur juridiski atzītu informāciju. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata nodrošina zemesgrāmatu datu vieglāku pieejamību un satur informāciju par visu zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu tiesisko statusu valstī.
