FOTO: Aigars Reinholds, PantherMedia/ScanPix.
Lai zemes īpašnieki nenoskaidrotas piederības ēku, kas uzbūvēta līdz 1993. gada 5. aprīlim, varētu ierakstīt zemesgrāmatā, vasaras vidū stājās spēkā grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Normatīvais regulējums dod iespēju bez atsevišķa tiesvedības procesa ierosināšanas tiesā apvienot vienā īpašumā gan ēku, gan zemi. Grozījumi attiecas uz dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām. LV portāls skaidro, kā regulējumu piemēro praksē.
“Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” izmaiņu mērķis ir risināt ar nenoskaidrotas piederības ēkām (būvēm) saistīto problemātiku, atvieglojot īpašumtiesību sakārtošanu,” uzsver Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Inguna Helmane.
Līdz septembra vidum Rīgas pilsētas tiesā ir saņemti divi nostiprinājuma lūgumi nenoskaidrotas piederības būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā. Savukārt kopš izmaiņām normatīvajā regulējumā tiesās kopumā ir iesniegti ap desmit nostiprinājuma lūgumu tiesību nostiprināšanai uz nenoskaidrotas piederības būvēm, zina teikt tiesnese.
Tiesa šādas lietas izskata rakstveida procesā.
Pašlaik aptuveni 13% jeb vairāk nekā 206 000 ēku no visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām būvēm ir ar statusu “nenoskaidrota piederība”.
Plašāk par tēmu >>
Vienkāršotā kārtība var būt risinājums gan tiem zemes īpašniekiem, kuri vēlas legalizēt pēc kolhozu likvidācijas palikušo ēku, ko līdz šim lietojuši un uzturējuši kārtībā, gan tiem, kas grib dzīvojamās mājas īpašuma sastāvā nostiprināt padomju laikā celtās palīgēkas, gan tiem, kuri vēlas sakārtot īpašumu, zemi atbrīvojot no graustiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Lai būvi varētu ierakstīt zemesgrāmatā uz zemes īpašnieka vārda, nav būtiski, kas ir zemes īpašnieks. Proti, arī privāto tiesību juridiskā persona, valsts vai pašvaldība, pamatojoties uz likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, var lūgt ierakstīt uz sava vārda zemesgrāmatā nenoskaidrotas piederības ēkas, kuras atrodas uz tai piederošās zemes.
Atbilstoši patlaban tiesā iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem redzams, ka lūdzēji ir fiziskās un juridiskās personas, kā arī pašvaldības, akcentē I. Helmane.
Lai vienkāršā tiesvedības procesā zemesgrāmatā ierakstītu nenoskaidrotas piederības ēkas (būves), kas celtas līdz 1993. gada 5. aprīlim, tās nevar būt reģistrētas kā “patstāvīgs īpašuma objekts” zemesgrāmatā, Valsts zemes dienestā (VZD) vai pašvaldībā, turklāt Kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā tām nevar būt reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Civillikuma 994. pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.
Turpretī par tiesisko valdītāju atzīstama persona, kas tiesiski ieguvusi nekustamo īpašumu un kuras īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, skaidro I. Helmane.
Tiesiskais valdītājs ir persona, kuras pilnīgā varā atrodas lieta un kura izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Tas izriet no Civillikuma 876. panta: lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara pār lietu.
Civillikuma 875. pantā valdījums definēts kā “tiesībām atbilstoša faktiska vara”. Savukārt lietu valdījums raksturots kā “īpašuma tiesībām atbilstoša faktiska vara pār lietu”, kas pastāv, “kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad turklāt šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam”.
Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju atzīstama persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam tiesiskā valdītāja jēdzienam, zemes reformas ietvaros ir ieguvusi nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, ja ar likumā noteiktās institūcijas lēmumu zeme piešķirta īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to.
Attiecībā uz būvi valdītājs ir persona, kurai ar līgumu, izņemot līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu, noteiktas tiesības būvēt.
Pamats nenoskaidrotas būves ierakstīšanai zemesgrāmatā ir VZD sniegtā informācija par to, ka ēka (būve) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrēta uz citas personas vārda. Datums – 1993. gada 5. aprīlis – noteikts, jo tad tika atjaunots Zemesgrāmatu likuma spēks.
Kā noskaidrot, ka ēka celta līdz 1993. gada 5. aprīlim? I. Helmane uzsver: zemes īpašniekam vai valdītājam jāpieprasa izziņa no VZD Kadastra informācijas sistēmas, ka ēka (būve) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrēta uz citas personas vārda, un tā jāiesniedz zemesgrāmatā.
“Likuma mērķis nav VZD apliecināt ēkas (būves) uzcelšanas laiku, bet tikai pārliecināties un sniegt informāciju, ka ēka (būve) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrēta uz citas personas vārda,” norāda tiesnese.
“Pirms 1993. gada 5. aprīļa ēku (būvju) īpašumtiesības reģistrēja VZD vai pašvaldībā. Līdz ar to, ja VZD avotos (tostarp arhīvā) atrodama informācija par attiecīgo ēku (būvi) un VZD var pārliecināties un sniegt informāciju par to, ka ēka (būve) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrēta uz citas personas vārda, VZD sniegtā informācija ir pietiekama un personai nav nepieciešams papildus apliecināt tiesai, ka ēka (būve) celta pirms minētā datuma,” skaidro I. Helmane.
VZD, sniedzot informāciju, ka ēka (būve) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrēta uz citas personas vārda, jāpārbauda gan aktuālie dati Kadastra informācijas sistēmā, gan arhīva dokumenti, lai pārliecinātos, ka ne aktuālajos, ne vēsturiskajos VZD informācijas avotos nav ziņu par ēkas (būves) īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Bez nostiprinājuma lūguma zemes īpašniekam papildus jāiesniedz tiesai apliecinājums, ka viņam nav zināms par tiesvedībām vai strīdiem attiecībā uz konkrētajām būvēm un zemes īpašnieks ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesu ziņu sniegšanu.
“Ņemot vērā, ka ierakstīšanas procesā citas personas netiek iesaistītas, apliecinājums ir svarīgs, lai pēc iespējas izslēgtu potenciālos strīdus, citu personu tiesību aizskārumu un nodrošinātu nodibināto īpašumtiesību neaizskaramību un pastāvīgumu,” paskaidro tiesnese.
“Ievērojot zemesgrāmatas ierakstu publisko ticamību un to sekas, būtiski izskaust negodprātīgas rīcības un nepatiesu ziņu sniegšanas risku. Tāpēc paredzēts, ka zemes īpašniekam arī jāapliecina, ka viņš ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesu ziņu sniegšanu, lai attiecīgajā gadījumā negodprātīgo personu varētu saukt pie kriminālatbildības,” akcentē I. Helmane.
Likumā ietvertais regulējums nav piemērojams gadījumā, kad nenoskaidrotas piederības ēka (būve) atrodas uz diviem zemesgabaliem, kas pieder dažādiem īpašniekiem, un starp viņiem pastāv strīds, uzsver I. Helmane.
Dokumentus zemes īpašnieks apliecina pie notāra vienlaikus ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu.
Papildinot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. panta trešo daļu, noteikts, ka vienkāršotā kārtība ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz zemes īpašnieka vārda piemērojama arī tad, ja zemes īpašnieks pirms vēršanās tiesā ir reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā kā tiesiskais valdītājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 44. panta otrās daļas 4.1 punkta kārtībā.
“Gadījumos, kad nenoskaidrotas piederības ēka (būve), kas reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, ir nojaucama, nav samērīgi uzlikt par pienākumu zemes īpašniekam vispirms ierosināt attiecīgā grausta uzmērīšanu un lūgt to ierakstīt zemesgrāmatā, lai vēlāk varētu ierosināt tā nojaukšanu,” piebilst tiesnese.
Tādēļ, ja zemes īpašnieks nevēlas un ēkas (būves) ierakstīšana zemesgrāmatā nav nepieciešama, jo plānotās darbības iespējams īstenot arī tiesiskā valdītāja statusā, Kadastra informācijas sistēmā ir paredzēta iespēja nenoskaidrotas piederības ēkai (būvei) zemes īpašnieku ierakstīt kā tiesisko valdītāju.
