Ar trim īrniekiemija bija noslēgts īres līgums par dzīvojamo telpu īri. Līgumam beidzoties, īrnieki izlēma neatjaunot līgumu. Bija jānodod telpas, parakstot pieņemšanas–nodošanas aktu. Pirms akta parakstīšanas izīrētājs apsekoja telpas. No trijiem īrniekiem ieradās tikai viens, kas ir ierakstīts aktā. Pārējie savu prombūtni paskaidroja ar to, ka ir atgriezušies mājās ārvalstīs. Apsekošanas laikā tika konstatēti bojājumi: izlauzts istabas durvju rokturis, izlauzts skapja rokturis, diviem krēsliem bija salauztas kājas, noplēsta un salocīta grīdlīste, sabojāts spogulis, no mitruma iedarbības uzblīdušas virtuves skapīša durvis un vēl dažas līdzīgas lietas, kā arī dzīvojamās telpas tika atstātas ļoti netīrā stāvoklī un pilnas ar pamestām mantām. Īrnieki bija saņēmuši tīras telpas pēc kapitālā remonta. Visi čeki un kvītis par materiāliem un veiktajiem darbiem ir saglabāti, t. sk. par uzkopšanu un pamesto mantu izvešanu uz atkritumu poligonu. Visi bojājumi tika nofotografēti. Aizsūtīju īrniekiem informāciju par izmaksām. Īrnieki uzstāj, ka viss minētais ir saprātīgais nolietojums un uzkopšana nav viņu pienākums. Kā arī uzstāj, ka viņi nepiekrīt cenām. Līgumā ir paredzēts, ka “izīrētājs ir tiesīgs izmantot drošības naudu, lai segtu īrnieka savlaicīgi neizpildītās finanšu saistības vai arī dzēstu dzīvoklim vai dzīvokļa aprīkojumam nodarītos zaudējumus” un ka, beidzoties līgumam, “īrniekam ir pienākums nodot izīrētājam īrētās telpas apdzīvošanai derīgā stāvoklī, nododot labierīcības, iekārtas un citas ierīces lietošanai derīgā stāvoklī”. Vai drīkstu no iemaksātās drošības naudas atskaitīt izmaksas par bojājumu novēršanu? Vai tomēr ir jāvēršas tiesā? Kāda procedūra ir paredzēta šādu konfliktu risināšanai?
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Jūsu un īrnieku starpā noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus būtu iespējams komentēt pēc šī līguma pilna satura analīzes. Savukārt Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmajā daļā ir noteikti īrnieka vispārīgie pienākumi. Jūsu aprakstā minētais dzīvojamo telpu un tajā esošo mantu stāvoklis pirmšķietami rada pamatu aizdomām, ka nodarītie bojājumi nav uzskatāmi par dabisko nolietojumu un īrnieki varētu nebūt ievērojuši vairākus likumā uzskaitītos īrnieka pienākumus, tostarp: ievērot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus; saudzīgi izturēties pret dzīvojamo telpu, nepasliktināt tās stāvokli, nebojāt to; ievērot normatīvos aktus, kas attiecas uz dzīvojamās telpas lietošanu, tostarp ugunsdrošības, sanitārās un higiēnas prasības; nekavējoties informēt izīrētāju par tādiem dzīvojamās telpas bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt personas veselību, dzīvību, mantu; nodrošināt, ka īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas ievēro dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus; ievērot citus dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos īrnieka pienākumus.
Likums paredz tiesības izīrētājam noteikt drošības naudu kā nodrošināju īrnieka saistību izpildei apmērā, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu (skat. likuma 12. pantu). Beidzoties īres attiecībām, drošības nauda var tikt ieturēta gan par īres maksas, gan komunālo pakalpojumu kavējumu, gan arī situācijās, kad īrnieks ar savu rīcību izīrētājam ir radījis zaudējumus. Tātad, ja konkrētajā gadījumā jums ir pamats atzīt, ka īrnieki, pārkāpjot līguma noteikumus, ir radījuši zaudējumus, tad jums ir tiesības tos segt no viņu samaksātās drošības naudas, sniedzot īrniekiem pamatojumu un aprēķinu par tās ieturēšanu. Ja izīrētāja un īrnieka starpā par drošības naudas ieturēšanu rodas strīds, tad tas ir risināms tiesā, ceļot prasību vispārējā kārtībā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
