E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 35287
Lasīšanai: 4 minūtes

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums vēl nav pieņemts

J
jautā:
03. februārī, 2025
Alise

Sveiki! Vai norma par privatizācijas pabeigšanu attiecas arī uz paju sabiedrības mājām? Vai arī norma attiecas uz visām daudzdzīvokļu mājām neatkarīgi no dzīvokļa privatizācijas veida par pajām vai sertifikātiem? Vai jaunā likumprojekta 11. pants nosaka privatizēto dzīvojamo māju turpmākos pārvaldīšanas nosacījumus? Mūsu daudzdzīvokļu māja 2019. gadā tika ierakstīta zemesgrāmatā un pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos, apsaimniekošanas līgums nav noslēgts nevienam dzīvoklim. Vai tas nozīmē, ka līdz 2026. gadam apsaimniekotājs pārņems mūsu māju? 

A
atbild:
Šodien
Edīte Brikmane
LV portāls

Likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” vēl tiek skatīts Saeimā un nav pieņemts galīgajā lasījumā. Likumprojekta priekšlikumu tabula, kas tika skatīta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 2025. gada 22. janvārī, ir pieejama šeit, savukārt sēdes protokols – šeit. 

Minētajā komisijas sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums likumprojekta 11. pantā precizēt termiņu un noteikt: “Ja dzīvokļu īpašumu īpašnieki nav pārņēmuši privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība (persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības) Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā līdz 2026. gada 1. janvārim sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīko dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvokļu īpašnieku kopība būs jāinformē par tās tiesībām izvēlēties citu pārvaldnieku vai dibināt biedrību dzīvojamās mājas pārvaldīšanai.” 

Likumprojektā plānots noteikt, kas notiks, ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiks pieņemts. Pašreiz atbildīgajā Saeimas komisijā skatītā versija (aplūkota 2025. gada 4. februārī) paredz, ka tādā gadījumā pārvaldīšanas uzdevums būs uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Tādējādi pārvaldīšanas līguma projekts tiks pievienots minētajam uzaicinājumam pieņemt kopības lēmumu un tajā paredzētais pārvaldīšanas līguma darbības termiņš nevarēs būt ilgāks par pieciem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža.  

Likumprojekta 11. panta trešajā daļā iecerēts nostiprināt pušu tiesības vienpusēji izbeigt attiecīgajā kārtībā noslēgto pārvaldīšanas līgumu.  

Savukārt likumprojekta 12. pants regulēs bijušo kooperatīvu un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašumtiesību sakārtošanu (priekšlikums pantu izslēgt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 14. janvāra sēdē netika atbalstīts).  

Svarīgi uzsvērt, ka uz trešo lasījumu Saeimā virzītā likumprojekta redakcija vēl var mainīties.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 247 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas