Vēlējos pajautāt par aukstajiem ieročiem. Kad lasīju likumu, pamanīju sadaļu, kur teikts, ka aukstos ieročus esot aizliegts nēsāt. Bet ja ir ieroču nēsāšanas atļauja? Un, ja tik un tā aizliegts, kāpēc šaujamieroci drīkst nēsāt ar atļauju, bet, piemēram, kasteti nē? Vēl nesen redzēju, kā dzelzceļa pieturā viens vīrietis uzbruka otram. Ja man šādā situācijā uzbruktu un pie rokas būtu, piemēram, kastete vai cits aukstais ierocis, es justos mazliet drošāk. Jautājums arī par pašaizsardzību: ja man tajā pašā stacijā kāds uzbrūk un es nolemju aizstāvēties, vai par pašaizsardzību arī pienākas sods, ja uzbrucējam netiek nodarīti dzīvībai bīstami miesas bojājumi?
Ieroču aprites likuma 7.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi pašaizsardzībai.
Atbilstoši šī panta pirmajai daļai pašaizsardzībai var tikt paredzēti šādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:
Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 1.panta 4.punktu aukstais ierocis ir priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus.
Atbilstoši Ieroču aprites likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam fiziskām personām ir aizliegts nēsāt tādus aukstos ieročus, kuri īpaši paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai, izņemot aukstos ieročus medniekiem, zvejniekiem un makšķerniekiem - medībās, zvejā un makšķerēšanā, aukstos ieročus sportistiem noteiktajā sporta veidā - sacensībās vai treniņos un aukstos ieročus, ko izmanto kultūras pasākumu dalībnieki izrādēs, parādēs un citos oficiālos kultūras pasākumos.
Ieroču aprites likuma 19.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka ieroča nēsāšanas atļauja tiek izsniegta fiziskajām personām B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai. Ieroča nēsāšanas atļauja dod fiziskajai personai tiesības:
Krimināllikuma 28.pantā ir norādīti kriminālatbildību izslēdzošo apstākļu veidi. Saskaņā ar šo pantu apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, lai gan tajos izdarītās darbības atbilst šajā likumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 29.panta pirmo daļu nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
Atbilstoši šā panta otrajai daļai par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu tiek atzīta aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā dēļ uzbrucējam radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
