VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Maija Katkovska
Latvijas Drošāka interneta centra (“Drossinternets.lv”) vadītāja
Šodien
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Tava drošība
3
3

Ko paredz “pusaudžu konti” sociālo mediju platformās

FOTO: Freepik.

Mūsdienās bērni un pusaudži tiešsaistē pavada daudz laika – skatoties video, sērfojot sociālajos medijos, sazinoties ar draugiem vai spēlējot spēles. Vecākiem vienmēr aktuāls ir jautājums: vai bērni digitālajā vidē ir drošībā? Internets var būt gan teju neierobežotu iespēju, gan risku pilna vide, kur ikviens var kļūt par krāpšanas, seksuālas uzmākšanās upuri vai saskarties ar vecumam neatbilstošu saturu, proti, vardarbību, pornogrāfiju u. c.

Lai pasargātu pusaudžus, tādas populārākās sociālo mediju platformas kā Instagram, Snapchat, TikTok u. c. ieviesušas īpašus “pusaudžu kontus” jeb Teen Accounts, kas paredzēti 13–17 gadus vecu pusaudžu aizsardzībai pret konkrētiem riskiem tiešsaistē, kā, piemēram, uzmākšanās, vecumam neatbilstošs un kaitīgs saturs. Atšķirībā no pieaugušo kontiem, kas pēc noklusējuma ir publiski, pusaudžiem paredzētajiem kontiem piešķirtas papildu drošības un privātuma funkcijas. Konti kā privāti tiek automātiski aktivizēti noteiktas vecuma grupas lietotājiem (13–17 g. v.), tāpēc reģistrējoties ieteicams norādīt lietotāja patieso vecumu. Lai pasargātu bērnus no nevēlama un kaitīga satura, kā arī traumējošas pieredzes, vecākiem vērts zināt, ka lielākajā daļā sociālo mediju platformu atļauts reģistrēties tikai no 13 gadu vecuma.

Ko nosaka ES likumdošana

“Pusaudžu kontu” ieviešana ir Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas saistīta ar Digitālo pakalpojumu aktu (no angļu val. – Digital Services Act, DPA), kurš stājās spēkā 2024. gada februārī. Šis likums nosaka stingras prasības lielākajām digitālajām platformām. Tā mērķis ir radīt drošāku, caurskatāmāku un atbildīgāku tiešsaistes vidi ES iedzīvotājiem, vienlaikus aizsargājot pamattiesības, piemēram, vārda brīvību, datu aizsardzību, un lietotāju tiesības. DPA paredz stingri noteiktus pienākumus digitālajām platformām, lai nodrošinātu pusaudžiem drošāku tiešsaistes vidi, jo viņi ir viena no visneaizsargātākajām interneta lietotāju grupām. Galvenās prasības ir personalizētas reklāmas aizliegums, aizsardzība pret nevēlamu un kaitīgu saturu, caurskatāmāki algoritmi un lielāka kontrole, kā arī vecāku uzraudzības iespējas.

Kā strādā “pusaudžu konti”

“Pusaudžu konti” paredzēti jauniešiem 13–17 gadu vecumā, un to uzdevums ir nodrošināt vecumam atbilstošu un drošu tiešsaistes vidi. Tiem piemēro privātuma iestatījumus un drošības filtrus, kas aizsargā jauniešus no nevēlamiem kontaktiem ar nepazīstamiem cilvēkiem un uzmākšanās, ierobežo piekļuvi vecumam neatbilstošam saturam, ļauj vecākiem uzraudzīt un pielāgot konta iestatījumus.

Instagram platformā “pusaudžu konts” pēc noklusējuma ir privāts līdz 15 gadu vecumam. No 16 gadu vecuma to iespējams mainīt uz publisku, tomēr jaunietim nepieciešama vecāku vai aizbildņa atļauja. Tāpat svešinieki “pusaudžu konta” īpašniekiem nevar nosūtīt ziņas, ja nav iepriekš apstiprināto draugu lokā. Vecākiem ir iespējas iestatīt laika ierobežojumus, piemēram, pēc stundu ilgas Instagram lietošanas tiek nosūtīts atgādinājums lietotni aizvērt, bet no plkst. 22.00 līdz 7.00 automātiski tiek ieslēgts Sleep Mode jeb miega režīms, izslēdzot paziņojumus un ieslēdzot automātisko atbildi. Instagram pusaudžiem tiek piemēroti sensitīva satura ierobežojumi meklēšanas rezultātos un ieteikumos Explore, Reels un Feed sadaļās. Turklāt notiek arī aizskarošas valodas filtrēšana.

Drošības funkcijas 13–17 gadus veciem pusaudžiem piemēro arī TikTok. Līdz 15 gadu vecumam konts pēc noklusējuma iestatīts kā privāts. Pat aktivizējot to kā publisku, dažas funkcijas ir ierobežotas. Piemēram, svešiniekiem nav iespējams pusaudzim nosūtīt privātas ziņas, un komentārus pie video varēs atstāt tikai draugi. Svarīgi, ka citi lietotāji pusaudža video nevarēs lejupielādēt vai izmantot savu video radīšanā.

Arī Snapchat platformā pusaudži vecumā līdz 15 gadiem nevar izveidot publisku kontu. No 16 gadu vecuma iespējams dalīties saturā ar plašāku auditoriju savā “satura lapā”, vienlaikus ir ieviestas drošības funkcijas, piemēram, Spotlight Snaps, kas nepieļauj bērnu radītā satura nevēlamu tālāku izmantošanu. Savukārt lietotāji, kas jaunāki par 18 gadiem, nevar publicēt Snap Map ar visiem redzamu lietotājvārdu vai profila piesaisti. Snapchat pusaudžiem ierobežo tiešo saziņu, tas ir, lietotāji var sazināties tikai ar savstarpēji apstiprinātajiem draugiem vai ar draugiem un kontaktpersonām, kas saglabāti viņu tālrunī.   

Jāpiebilst, ka visās trijās platformās ir pieejamas arī vecāku kontroles un uzraudzības funkcijas (piemēram, Family Center, Family Pairing), kas ļauj viņiem iestatīt drošības ierobežojumus un pārskatīt pusaudžu aktivitātes.

Kā rīkoties vecākiem

Lai efektīvi izmantotu pusaudžu kontu funkcijas, liela nozīme ir vecuma verifikācijai, kas ļauj identificēt un ierobežot nepilngadīgo piekļuvi noteiktam saturam. Bērnu drošībai daudz var darīt arī vecāki. Lūk, daži ieteikumi:

  • Pirmkārt, izstāstiet bērnam, kāpēc ir būtiski reģistrēties platformās, norādot savu īsto vecumu, un regulāri pārbaudiet, vai bērnu kontos nav mainīti drošības iestatījumi. Mēdz gadīties, ka bērni tos izmaina, neapzinoties drošības riskus. Pastāvīgi pārskatiet draugu/sekotāju sarakstu un pārliecinieties, ka kontaktos atrodas tikai bērnam pazīstamas personas.
  • Otrkārt, izmantojiet vecāku kontroles rīkus – aktivizējiet Family Center vai Family Pairing funkciju, kas ļauj sekot līdzi bērna kontu aktivitātei, ierobežot draugu pievienošanu, ekrāna laiku un bloķēt nevēlamu saturu.
  • Treškārt, uzstādiet satura filtrus, jo visas lielākās sociālo mediju platformas piedāvā iespēju automātiski ierobežot vai slēpt nevēlamu, cieņu aizskarošu vai sensitīvu saturu. Regulāri pārskatiet, kādi ieteicamie video, reklāmas un sarunas tiek rādīti bērnam.
  • Ceturtkārt, izmantojiet iespēju uzstādīt ekrānlaika ierobežojumus un miega režīmu sociālo mediju lietošanai. Platformas piedāvā iespēju automātiski atgādināt par pārtraukumiem pēc noteikta lietošanas laika vai aktīvo paziņojumu izslēgšanu naktī.
  • Piektkārt, runājiet ar bērniem par drošību internetā jau no agras bērnības. Liela kļūda ir uzticēt atvasei viedierīci, neizstāstot par drošību. Ikvienam jāzina, ko drīkst un nedrīkst publicēt, kur vērsties, ja radušās problēmas un bijusi nepatīkama pieredze. Potenciālie risinājumi – vērsties pie vecākiem, pedagogiem vai zvanīt uz uzticības tālruni 116111. Tāpat jāierāda, kur sociālo mediju platformās atrodas pogas saziņai ar administrāciju, ja radušies sarežģījumi un vajadzīga palīdzība vai jāziņo par apdraudējumu.

Nobeigumā jānorāda, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest vecuma pārbaudes lietotni, kura nodrošinās, lai bērni un jaunieši nevarētu piekļūt vecumam neatbilstošai informācijai. Verifikācijas lietotne jau šobrīd tiek testēta un pielāgota sadarbībā ar dalībvalstīm, tiešsaistes platformām un galalietotājiem. Pirmās valstis, kur tā tiek testēta, ir Dānija, Grieķija, Spānija, Francija un Itālija. 2026. gadā plānots pakāpeniski ieviest pārbaudes lietotnes izmantošanu visās ES dalībvalstīs.

Plašāk par “pusaudžu kontu” uzstādījumiem var uzzināt šeit.

Informācija par iniciatīvu ES dalībvalstīs ieviest vecuma pārbaudes rīku – šeit.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI