TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
05. decembrī, 2022
Lasīšanai: 15 minūtes
3
3

Tiesnešu ētikas kodekss un tā ievērošanas uzraudzība

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika.

Tiesnesim ir jābūt neatkarīgam un objektīvam, ar augstu profesionālo kompetenci, morālo autoritāti, godprātīgam un ar nevainojamu reputāciju. Apzinoties, ka tiesnešu ētikas augstu standartu veicināšana un uzturēšana ir katra tiesneša atbildības jautājums, tiesneši Latvijā ir pieņēmuši Tiesnešu ētikas kodeksu. LV portāls apskata, kādu principu ievērošanu paredz Tiesnešu ētikas kodekss un kādas var būt sekas par to pārkāpumu.

īsumā
  • Tiesnešu ētikas kodekss regulē, un Tiesnešu ētikas komisijas pārziņā ir jautājumi, kas saistīti ar tiesnešu reputāciju, uzvedību tiesas sēžu zālē, nepieļaujamām attiecībām ar lietas dalībniekiem, komunikāciju un izturēšanos gan sociālajos tīklos, gan tiesas zālē.
  • Tiesnesim, pildot amata pienākumu, un privātajā dzīvē ir jāievēro Tiesnešu ētikas kodeksā iekļautie principi, savukārt par Tiesnešu ētikas kodeksa rupjiem pārkāpumiem tiesnesis var tikt saukts pie disciplināratbildības.
  • Tiesnešu ētikas komisija sniedz skaidrojumus par dažādām sadzīviskām situācijām, kurās tiesnesis kā sabiedrības loceklis var nokļūt, jo tiesnesis ikdienā kādam ir arī kaimiņš, klasesbiedrs, bijušais darbabiedrs.
  • Par tiesneša rīcību, kas pārkāpj Tiesnešu ētikas kodeksu, var ziņot jebkurai no amatpersonām/institūcijām, kurām ir tiesības lemt par disciplinārlietas ierosināšanu, turpretī tiesneši neskaidrās situācijās var vērsties Tiesnešu ētikas komisijā, lai lūgtu padomu par pieļaujamo rīcību.

Pirmie tiesnešu profesionālās ētikas standarti tika izveidoti jau 1995. gadā, bet 2008. gadā likums “Par tiesu varu” tika papildināts ar tiesnešu pašpārvaldes institūciju – Tiesnešu ētikas komisiju (Ētikas komisija) –, kurai tika noteikta kompetence sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot tiesnešu ētikas normas.

Tiesnešu ētikas komisija

Ētikas komisijas sastāvā ir 10 locekļi: pieci no rajonu (pilsētu) tiesnešu izvirzītajiem kandidātiem, trīs – no apgabaltiesu, divi – no Augstākās tiesas tiesnešu izvirzītajiem kandidātiem.

Ētikas komisijas funkcijas ir:

  • pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tiesu priekšsēdētāju, tieslietu ministra, Tiesnešu disciplinārkolēģijas vai Disciplinārtiesas pieprasījuma (personas, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu) sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem;
  • pēc savas iniciatīvas vai tiesnešu lūguma skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, kā arī konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem;
  • apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu;
  • apspriest ētikas normu pārkāpumus;
  • izstrādāt Tiesnešu ētikas kodeksa normas un iesniegt tās apstiprināšanai Tiesnešu konferencē;
  • lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.

paudusi Tiesnešu ētikas komisijas locekle, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Madara Ābele: “Ētikas komisijai piekrīt visi jautājumi, kas saistīti ar tiesnešu reputāciju, uzvedību tiesas sēžu zālē, nepieļaujamām attiecībām ar lietas dalībniekiem, komunikāciju un izturēšanos gan sociālajos tīklos, gan tiesas zālē. Ētikas principi ir vieni no būtiskākajiem tiesneša stājas nosacījumiem. Tāpat kā ir svarīgi pareizi spriest lietu, būtiska nozīme ir tiesneša uzvedībai un attieksmei. Valstij un visai tiesu sistēmai ir svarīgi, lai katrs tiesnesis rīkotos ētiski un atbildīgi.”

Kādi ētikas principi jāievēro tiesnešiem

Šobrīd spēkā esošais Tiesnešu ētikas kodekss tika apstiprināts 2021. gadā Tiesnešu konferencē, kurā piedalījās 484 no 549 tiesnešiem Latvijā. Par Tiesnešu ētikas kodeksa normu esošajā redakcijā  apstiprināšanu nobalsoja 431 tiesnesis. Tas nosaka piecus tiesnešu ētikas kanonus:

  • Neatkarība

Tiesneša neatkarība ir priekšnoteikums tiesiskumam un ir viena no taisnīgas tiesas pamatgarantijām, tāpēc tiesnesis savus amata pienākumus veic neatkarīgi, patstāvīgi izvērtējot konkrētos faktus, saskaņā ar dziļu tiesību izpratni, būdams brīvs no jebkādas tiešas vai netiešas ārējās ietekmes, pamudinājuma, spiediena, draudiem vai iejaukšanās – ne no citiem valsts varas atzariem, ne ģimenes, sociālās, politiskās vai citu attiecību ietekmes.

  • Godprātība un cieņa

Tiesneša godprātība un cieņpilna attieksme stiprina un vairo sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, tāpēc tiesnesis ciena un ievēro likumu, savu amatu un tā pienākumus, ar cieņu izturas pret procesa dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā.

  • Objektivitāte

Tiesneša objektivitātei jāattiecas ne vien uz nolēmumiem, bet arī uz to pieņemšanas procesu, kas nozīmē, ka tiesnesis savus pienākumus pilda objektīvi, neitrāli un bez aizspriedumiem, tai skaitā izvairās no vārdiem, žestiem vai citām darbībām, kuras varētu uztvert kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi. Tā kā tiesnesis nav nošķirts no sabiedrības, kurā viņš dzīvo, arī viņa darbības ārpus tiesas nedrīkst radīt šaubas par tiesneša spēju objektīvi veikt amata pienākumus. Tiesnesis par neizlemtu lietu nesniedz publiskus komentārus, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu.

  • Kompetence

Tiesas efektīvas darbības pamatā ir tiesneša profesionālās prasmes un zināšanas, tāpēc tiesnesim tās nepārtraukti ir jāpapildina un jāattīsta, kā arī tiesnesim amata pienākumi jāveic savlaicīgi un rūpīgi, ar izpratni par tiesībām un lietas faktiskajiem apstākļiem.

  • Atbilstība

Tiesneša uzvedībai visā savā darbībā jābūt tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti. Tā kā tiesnesis ir pakļauts pastāvīgai sabiedrības uzmanībai, viņam ir jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas jebkurai citai personai varētu šķist apgrūtinoši, – gan attiecībā uz tiesneša profesionālo darbību, gan privāto dzīvi. Tiesnesis nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju, kuru ieguvis, veicot amata pienākumus.

Atbildība par tiesneša ētikas pārkāpumiem

Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmajai daļai tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

  • tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;
  • darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;
  • necienīgu rīcību vai Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;
  • atteikšanos pārtraukt savu piederību partijām vai politiskajām organizācijām;
  • likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

Līdz ar to gadījumā, ja tiesnesis neievēro Tiesnešu ētikas kodeksā minētos ētikas principus, viņš var tikt saukts pie disciplināratbildības. Ierosināt disciplinārlietu par tiesneša rīcību ir tiesīgi:

  • Augstākās tiesas priekšsēdētājs – par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem;
  • tieslietu ministrs – par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem;
  • apgabaltiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem;
  • rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem;
  • Tiesnešu ētikas komisija – par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.

Par tiesneša rīcību, kas pārkāpj Tiesnešu ētikas kodeksu, var ziņot jebkurai no minētajām amatpersonām/institūcijai (piemēram, tiesvedības procesa dalībnieki, kolēģi u. c.), turklāt ziņot var arī anonīmi, jo sniegtā informācija jebkurā gadījumā tiek pārbaudīta. Vienīgi jāuzsver, ka, ziņojot par tiesneša pārkāpumu, ir vēlams norādīt iespējami detalizētāku informāciju par notikumiem, kurus objektīvi būtu iespējams pārbaudīt.

Tiesnese M. Ābele skaidrojusi, ka tiesnešu uzvedība tiesas zālē ir Ētikas komisijā visbiežāk pārrunātais jautājums: “Tiesnesis uzsāk konfrontāciju ar lietas dalībnieku, vārdu apmaiņu, bieži tiesnesis pauž savu personisko vērtējumu par lietas apstākļiem – viņš tā nekad nedarītu, viņam ģimenē tā nav pieņemts utt. Īpaši šādi gadījumi ir ģimenes strīdos, kuros notiek pāru attiecību kārtošana un ir iesaistīts arī bērns. Pārim pozīcija, uzvedība un atklātība par ģimenes dzīvi ir spilgtāka šeit, tiesas zālē, nekā tā ir mājās. Akcenti tiek likti uz savstarpējām attiecībām, un juridiskā puse, lietas izspriešana paliek otrajā plānā. Šie strīdi ir izsaukuši problēmas komunikācijā tiesas zālē.”

Skaidrojumi tiesnešiem, lai zinātu, kā rīkoties

Jau kopš Ētikas komisijas izveides viens no tās darbības virzieniem ir bijis sniegt skaidrojumus par dažādām situācijām, kurās var nokļūt tiesneši, pildot amata pienākumus. Skaidrojumi ir sniegti gadījumos, kad tiesnesis ir lūdzis padomu, vai, izvērtējot personu iesniegumus, vai, ja Ētikas komisija pēc savas iniciatīvas ir uzskatījusi, ka tiesu varas sekmīgai darbībai ir nepieciešams izvērtēt kādu jautājumu vai situāciju.

Ētikas komisija ir gatavojusi arī skaidrojumus par dažādām sadzīviskām situācijām, kurās tiesnesis kā sabiedrības loceklis var nokļūt, jo tiesnesis ikdienā kādam ir arī kaimiņš, klasesbiedrs, bijušais darbabiedrs, treniņu biedrs vienā sporta klubā vai līdzbraucējs sabiedriskajā transportā, pircējs, kurš ar kādu stāv vienā rindā veikalā.

Ētikas komisija ir skaidrojusi, ka sarunai ar tiesnesi par dažādām sadzīves lietām, piemēram, vaļaspriekiem, sabiedriskiem notikumiem, nav jāatšķiras no sarunas ar jebkuru citu personu. Taču lietas dalībnieka vai citas personas, kura to dara lietas dalībnieka labā, saruna ar tiesnesi par viņa tiesvedībā esošu lietu ārpus tiesas procesa bez otra dalībnieka klātbūtnes (ex parte) nav pieļaujama.1

Piedāvājam ieskatu vēl dažās atziņās, kuras paudusi Ētikas komisija:

1. piemērs

Gadu mijā tiesnese saņēmusi viņai adresētu aploksni no zvērināta advokāta, kurā atradās DVD disks ar filmu, un uz diska vāciņa bija uzlīmēts advokāta novēlējums. Citiem tiesneses kolēģiem šāda dāvana netika atsūtīta. No tā paša advokāta kādā no iepriekšējām gadu mijām tiesnese saņēmusi dāvinājumā mazu atziņu grāmatiņu. No citiem advokātiem gadu mijās saņemtas apsveikumu kartītes. Tiesnese vēlas zināt Ētikas komisijas viedokli jautājumā –, vai šādu nelielu, pa pastu atsūtītu dāvaniņu (grāmatiņa, disks, kalendārs) pieņemšana ir uzskatāma par ētisku rīcību?

Ētikas komisijas skaidrojums

Tiesnesim ir jāspēj patstāvīgi orientēties situācijā un, droši paļaujoties uz personisko pārliecību, atpazīt, kad apsveikuma nolūks ir vienīgi koleģiālas cieņas apliecinājums un cilvēcīga komunikācija un kad – mēģinājums ietekmēt tiesneša objektivitāti. Skatoties no saprātīga novērotāja perspektīvas, pa pastu atsūtītas tādu kolēģu simboliskas dāvaniņas pieņemšana gadu mijā, kuri nav tiesneša tiesvedībā esošas lietas dalībnieki, normālos apstākļos nevar radīt tiesnesim iepriekšējus aizspriedumus un traucēt objektīvi spriest tiesu.2

2. piemērs

Tiesnese saņēmusi divus ielūgumus uz pašvaldības rīkotiem svinīgiem pasākumiem. Uz šādiem pasākumiem pašvaldība mēdz aicināt iestāžu vadītājus, sabiedrībā zināmas personas, kā arī pašvaldībā esošo tiesu pārstāvjus. Tiesnese lūdz skaidrot, vai saprātīgam vērotājam no malas varētu šķist neētiski, ka tiesnesis tiek ielūgts un apmeklē pašvaldības rīkotus pasākumus, kas nav pieejami jebkuram pilsētas iedzīvotājam.

Ētikas komisijas skaidrojums

Tikai tā iemesla dēļ, ka tiesnesis ir piedalījies pašvaldības rīkotā svinīgā pasākumā, saprātīgam vērotājam nevajadzētu rasties šaubām par tiesneša ētikas normu pārkāpumu.

Lai izvērtētu, vai piedalīties kādā pasākumā pēc pašvaldības, policijas, prokuratūras, kā arī iestāžu vai uzņēmumu uzaicinājuma, būtu jāuzdod vairāki jautājumi, lai noskaidrotu, vai tiesneša rīcība izskatās objektīva no saprātīga vērotāja pozīcijas:

  • kāds ir pasākuma mērķis;
  • kāds ir pasākuma formāts;
  • kas finansē pasākumu;
  • vai ir skatāma, tikko skatīta vai tuvākā nākotnē skatāma lieta, vai uzaicinājums nav izteikts tieši kādas skatāmās lietas sakarā;
  • vai piedalīšanās pasākumā turpmāk varētu būt par pamatu atstatīties no lietu skatīšanas.

Piedaloties pasākumos, nevajadzētu lieki radīt situācijas, kuru dēļ būtu jāatstatās no lietu izskatīšanas, kā arī tiesnesim jādomā par savu uzvedību pasākumā, jo neatkarīgais vērotājs vairāk par visu vērtēs tieši konkrētā tiesneša uzvedību pasākuma laikā.3

3. piemērs

Tiesnese lūdz skaidrot, vai tiesneses rīcība, lietojot zvērinātu advokātu birojam piederošu automašīnu, atbilst Tiesnešu ētikas kodeksam. Proti, tiesnesei un zvērinātam advokātam ir kopīga saimniecība, personiskas un mantiskas attiecības. Tiesnesei nav savas automašīnas, tāpēc, saskaņojot ar dzīvesbiedru, tiesneses un bērnu vajadzībām tiek izmantota biroja automašīna.

Ētikas komisijas skaidrojums

No tiesnešu profesionālās ētikas viedokļa nav pieņemama situācija, ka tiesnesis pastāvīgi lieto advokātu birojam piederošu automašīnu, pat ja tā ir viņa dzīvesbiedra – advokāta – rīcībā esoša automašīna.

Ja tiesnesis izmanto zvērinātu advokātu birojam piederošus mantiskus labumus, ir tikai dabiski, ka sabiedrībai rodas šādas šaubas. Šaubu pamatotība sakņojas tiesnešu un zvērinātu advokātu attiecību būtībā. Tādējādi nav iespējams abstrahēties no apstākļa, ka tiesnese izmanto zvērinātu advokātu birojam piederošu transportlīdzekli, nevis tikai savam dzīvesbiedram piederošu automašīnu. Lai neradītu ētikas normu pārkāpumu, tiesnesim ikdienas lietošanā vajadzētu izmantot savā vai kāda ģimenes locekļa īpašumā esošu automašīnu.4

1 Tiesnešu ētikas komisijas atziņu krājums: skaidrojumi, atzinumi, lēmumi. 2008.–2016. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 16.–17. lpp.

2 Tiesnešu ētikas komisijas atziņu krājums: skaidrojumi, atzinumi, lēmumi. 2008.–2016. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 72.–74. lpp.

3 Turpat, 31.–33. lpp.

4 Turpat, 34.–36. lpp.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI