Nākamgad stāsies spēkā grozījumi, kas paplašina Ekonomisko lietu tiesas kompetenci

Uzziņai

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 24. panta pirmo prim daļu šobrīd Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa civillietās izskata:

prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem un prasības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Digitālo tirgu akts) pārkāpumiem;
prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” anotācijā skaidrots, ka Ekonomisko lietu tiesas slodzes būtisku daļu veido krimināllietas, īpaši lietas par noziedzīgi iegūtu mantu, savukārt civillietu īpatsvars ir samērā zems, lai gan tiesa tika izveidota kā specializēta ekonomisko un komerctiesību strīdu izskatīšanas instance. Uzņēmēju organizācijas, tostarp Ārvalstu investoru padome, ir norādījušas uz nepieciešamību stiprināt tiesas kompetenci civiltiesību un komerctiesību jautājumos, lai nodrošinātu efektīvāku un investīciju videi labvēlīgāku strīdu izskatīšanu.

Tiesas kompetenci paplašinās ar jaunām civillietu kategorijām

2026. gada 26. februārī Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā no 2027. gada 1. aprīļa paplašinās Ekonomisko lietu tiesas kompetenci ar:

prasībām par kapitālsabiedrības daļu vai akciju iegūšanu;
prasībām par kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju, revidentu un dalībnieku nodarītajiem zaudējumiem kapitālsabiedrībai;
prasībām par informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem;
prasībām, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.

Savukārt no 2029. gada 1. septembra Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs arī:

prasības par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;
komersantu prasības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
prasības, kas izriet no finanšu instrumentiem.

Tiesas kompetenci paplašinās pakāpeniski, lai līdzsvarotu noslodzi

Likumprojekta izstrādes laikā bija iecerēts, ka grozījumi, kas paplašina Ekonomisko lietu tiesas kompetenci, stāsies spēkā jau 2026. gada septembrī, tomēr, izvērtējot tiesas kapacitāti, nolemts kompetences paplašināšanu Ekonomisko lietu tiesā ieviest pakāpeniski, lai līdzsvarotu slodzes pieaugumu. Vienlaikus pārejas periodā plānots palielināt arī tiesnešu skaitu, lai stiprinātu tiesas spēju efektīvi izskatīt sarežģītas lietas.

Grozījumi paredz, ka lietas, kas saņemtas līdz attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās brīdim, turpina izskatīt tā tiesa, kurā pieteikumi iesniegti, tādējādi nodrošinot tiesisko skaidrību un procesuālo nepārtrauktību.