SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Tieslietas
23
23

Jauni nosacījumi laulības šķiršanai tiesā

Stājas spēkā 01.05.2022.

FOTO: Freepik

īsumā
  • Līdz šim Civillikums paredzēja, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti, kā arī tiesai bija tiesības atlikt laulības šķiršanu samierināšanas nolūkā vai nepilngadīgo bērnu interesēs.
  • Turpmāk laulība tiek uzskatīta par izirušu, ja laulātie vismaz vienu gadu dzīvo šķirti, kā arī, ievērojot personu gribu laulības jautājumu risināšanā, tiesai vairs nebūs tiesību pēc saviem ieskatiem atlikt laulības šķiršanu laulāto samierināšanas nolūkos.
  • Jaunais regulējums tiks piemērots visās laulības šķiršanas lietās, kuras līdz 2022. gada 30. aprīlim nav izskatītas pēc būtības.

Atbilstoši Civillikuma regulējumam laulību, ja tā ir izirusi, var šķirt tiesa vai notārs.

Laulība tiek uzskatīta par izirušu, ja vairs nepastāv laulāto attiecības un nav pamata uzskatīt, ka tādas varētu tikt atjaunotas.

Tomēr gan laulības noslēgšana, gan laulības šķiršana ir regulēta Civillikumā, kas paredz šajos gadījumos ievērot noteiktu kārtību.

Līdzšinējais regulējums

Līdz šim laulība tika uzskatīta par izirušu, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti (laulātie šķirti var dzīvot arī kopīgā dzīvoklī, ja viņiem nav kopīgas saimniecības).

Notārs laulību varēja šķirt, ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, bet abi vienojas par laulības šķiršanu, proti, laulāto starpā nepastāv strīds.

Savukārt strīda gadījumā laulību šķir tiesa, un, ja laulātie dzīvoja šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību varēja šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

  • laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;
  • viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;
  • viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Turklāt tiesai, ja tā uzskatīja, ka, pastāvot 1. un 2. punktā minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt laulību, tā samierināšanas nolūkā varēja atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Tiesai bija tiesības laulību nešķirt, kaut arī tā bija izirusi, ja tās ieskatā laulība būtu saglabājama laulāto kopīga nepilngadīgā bērna interesēs (Civillikuma 76. pants).

Jaunais regulējums

Lai nodrošinātu taisnīgāku un cilvēka izvēlēs brīvību respektējošāku tiesisko regulējumu, no 2022. gada 1. maija Civillikums paredz, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti (termiņš samazināts no trim gadiem uz vienu gadu).

Kā norādīts likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” ” anotācijā, ar grozījumiem tiek respektēta laulātā griba gadījumos, kad kāds no laulātajiem vēlas laulības attiecības izbeigt un nav iespējama otra laulātā uzspiesta palikšana laulībā.

Tāpēc, uzsverot privātpersonu gribu laulības jautājumu risināšanā, tiek izslēgtas arī tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem samierināšanas nolūkā vai atteikumu šķirt laulību nepilngadīgo bērnu interesēs (izslēgta Civillikuma 74. panta otrā daļa un 76. pants).

Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas stājas spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Civillikumā, nosaka, ka laulības šķiršanas lietās, kuras nav izskatītas pēc būtības līdz 2022. gada 30. aprīlim, piemērojami Civillikuma 72., 74. un 76. panta noteikumi, kas stājas spēkā 2022. gada 1. maijā.

Tas nozīmē –, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret laulības šķiršanas lietu dalībniekiem, jaunais regulējums tiks piemērots visās laulības šķiršanas lietās, neatkarīgi no tā, vai pieteikums iesniegts pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās.

Labs saturs
23
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU