Meita ar savu māti ir uzrakstījušas savstarpēju vienošanos, ka meita apņemas rūpēties par māti vecumdienās. Vai tādai vienošanās ir juridisks spēks?
Lai varētu precīzi atbildēt, nepieciešams izvērtēt noslēgto vienošanos. Līdz ar to iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi.
Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. pants noteic, ka dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts, īstenojot iestādes vai amata pilnvaras (piemēram, valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs, advokāts), vai fiziskā persona.
Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju attiecīgo dokumentu izmantot tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kam nav juridiskā spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram.
Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus:
Personas ir tiesīgas slēgt savstarpējas vienošanās par visu, izņemot to, kas ir pretējs likumam. Tādējādi, ja puses ir noslēgušas vienošanos, tā ir pusēm saistoša. Tomēr būtiski ir izvērtēt, kādas var būt iespējamās sekas par vienošanās neizpildīšanu, piemēram, tiesības vērsties tiesā, lai pieprasītu tās izpildi.
Civillikuma 189. pants noteic, ka bērni var noslēgt ar saviem vecākiem visādus tiesiskus darījumus. Kamēr bērni ir nepilngadīgi, šādi darījumi noslēdzami tikai ar bāriņtiesas līdzdalību, kura ieceļ šim gadījumam aizbildņus.
Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka Civillikuma 188. pants paredz, ka pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.
Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.
Tātad likums paredz, ka bērniem ir pienākums uzturēt vecākus un tikai tiesvedības ceļā ir iespējams atbrīvoties no attiecīgā pienākuma.
Savukārt, ja māte ar meitu vēlas noslēgt uztura līgumu Civillikuma 2096. panta izpratnē (ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi), tad ir būtiski līgumu slēgt atbilstoši likuma regulējumam (norādot uztura vērtību, vai, ja apmaiņā pret uzturu tiek dots nekustamais īpašums, tas jānostiprina zemesgrāmatā).
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
