FOTO: Freepik.
Laulības laikā laulātajiem var būt gan kopīgā, gan atsevišķā manta un ar to laulātie var rīkoties atbilstoši savām vajadzībām. Taču, šķirot laulību, jautājumi par mantas piederību var kļūt sarežgīti. Tā nesen Augstākās tiesas dienaskārtībā nonāca lieta, kurā tiesai bija jāatbild uz jautājumu – vai laulātais ir tiesīgs saņemt atlīdzību par ieguldījumu otra laulātā atsevišķajā mantā vienīgi tad, ja šis ieguldījums ir veikts no ieguldījumu izdarījušā laulātā atsevišķās mantas. Lūkojam, kādas atziņas paudusi tiesa.
Prasītāja cēla tiesā prasību par to, lai viņai tiktu atlīdzināti ieguldījumi bijušā laulātā atsevišķajā mantā. Prasības pamatojumā tika norādīts, ka ar prasītājas līdzdalību bijušā laulātā nekustamajā īpašumā laulības laikā tika renovēta dzīvojamā māja, uzbūvēta piebūve un pagrabs, tādējādi ievērojami palielinot nekustamā īpašuma vērtību.
Nekustamais īpašums bija iegādāts laulības laikā, kad pastāvēja gan laulāto kopdzīve, gan kopīga saimniecība, un tas tika izmantots kā ģimenes mājoklis. Prasītāja neapstrīdēja to, ka konkrētais īpašums pieder bijušajam laulātajam kā atsevišķa manta, taču norādīja, ka nekustamā īpašuma vērtības palielināšanā tika ieguldīti laulāto kopējie līdzekļi, prasītājas darba alga un šim mērķim prasītāja bija arī uz sava vārda paņēmusi kredītu, kura maksājumus segusi līdz laulāto kopdzīves pārtraukšanai.
Prasītāja uzsvēra, ka sniegusi ieguldījumu arī ar netiešu līdzdalību – ikdienā rūpējoties par ģimeni, audzinot divus mazgadīgus bērnus, uzturot kārtību, risinot dažādus sadzīves jautājumus, kā arī labiekārtojot māju un teritoriju.
Pēc laulības šķiršanas nekustamais īpašums palika bijušā laulātā īpašumā, savukārt prasītāja tiesā lūdza atlīdzināt ieguldījumu bankai atmaksātā kredīta apmērā.
Pirmās instances tiesa apmierināja prasītājas lūgumu, atzīstot prasītājas tiesības saņemt atlīdzinājumu par ieguldījumu bijušā laulātā īpašumā, taču pēc pārsūdzības apelācijas instances tiesa šo prasību noraidīja. Apelācijas instances ieskatā saistība, kas izriet no kredīta līguma, faktiski radusies ģimenes kopīgās saimniecības vešanas ietvarā, tādēļ šī naudas saistība ir iekļaujama laulāto kopīgās mantas sastāvā, savukārt laulātais var izprasīt ieguldījumu otrā laulātā atsevišķajā mantā vienīgi tad, ja ieguldījums izdarīts no viņa atsevišķajiem līdzekļiem, taču prasītāja nav pierādījusi savu atsevišķo naudas līdzekļu ieguldījumu atbildētāja nekustamajā īpašumā.
Izskatot prasītājas iesniegto kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu1, Augstākā tiesa (Senāts) atzina, ka apelācijas instaces spriedums, ar kuru prasītājas prasība noraidīta, ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai.
Senāts skaidroja: apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka prasītājai ir tiesības saņemt atlīdzību par ieguldījumu bijušā laulātā atsevišķajā mantā tikai tad, ja viņa pierāda, ka ir ieguldījusi atbildētāja nekustamajā īpašumā savu atsevišķo mantu, ir nepareizi iztulkojusi Civillikuma 84. pantu, no kura izriet laulāto solidaritātes princips (laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību).
Proti, ar laulību saistīts ieguldījums otra laulātā mantā parasti tiek izdarīts, paļaujoties uz turpmāku laulības pastāvēšanu un uz iespēju arī turpmāk kopīgi piedalīties laulības laikā iegūto labumu baudīšanā. Tādēļ laulības šķiršanas gadījumā gan tad, ja laulātais ieguldījis savu atsevišķo mantu otra laulātā atsevišķajā mantā, gan arī tad, ja viena laulātā atsevišķajā mantā ir ieguldīta abu laulāto kopīgā manta, ieguldījuma veicējam ir tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību, ņemot vērā otra laulātā mantas vērtības pieaugumu.
Senāts arī uzsvēra, ka ieguldījums otra laulātā atsevišķajā mantā var izpausties, piemēram, kā:
Ja radies strīds, lai noteiktu šo līdzekļu tiesisko dabu, nepieciešams noskaidrot, kādas norunas pastāvēja starp pusēm laulības laikā.
1 Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 9. decembra spriedums lietā Nr. SKC-748/2025.
