FOTO: Rūdolfs Liepiņš.
No šā gada 1. marta stāsies spēkā izmaiņas laulības šķiršanas procesā pie notāra. Kādas pārmaiņas gaidāmas, kādēļ tās bija nepieciešamas, un kā tam vajadzētu iespaidot gan laulības šķiršanas procesu, gan ikdienu pēc laulības šķiršanas?
Pats par sevi laulības šķiršanas process pie notāra nav nekas jauns. Jau kopš 2011. gada notāri var atzīt par šķirtām tādas laulības, kurās starp laulātajiem nav strīda. Vienīgais noteikums, ko likumdevējs bija izvirzījis, – lai tajos gadījumos, kad laulātajiem ir nepilngadīgi bērni vai manta, vienlaikus ar laulības šķiršanu rakstveidā tiktu noslēgta vienošanās par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, kā arī kopīgās mantas sadali.
Līdz 2011. gadam laulību varēja šķirt tikai tiesā, kas tiesas nevajadzīgi noslogoja ar procesiem, kuros pēc būtības nekāda strīda nav, turklāt doma par došanos uz “tiesas māju” nemotivēja pārus, kas faktiski dzīvoja šķirti, nostiprināt kopdzīves beigas arī juridiski.
Laulības šķiršana pie notāra ievērojami atslogoja tiesas. Šķiršanās process pie notāra ir ātrāks, laulātajiem emocionāli vieglāks un lētāks. Šajos gados pie notāriem uzsāktas vairāk nekā 71 500 laulību šķiršanas lietu. Laikam ritot un izvērtējot pozitīvo ietekmi, ko deva iespēja laulību šķirt pie notāra, kļuva skaidrs – arī šo kārtību iespējams pilnveidot.
Arvien biežāk tiesām nācās skatīt lietas, kurās pat pēc vairākiem gadiem kopš laulības šķiršanas nepilngadīgā bērna vecāki strīdējās kā par uzturlīdzekļiem nepilngadīgā bērna uzturam, tā par aizgādības un saskarsmes jautājumiem. Galvenais iemesls – pie laulības šķiršanas vecāki bija noslēguši pašu sagatavotu, visbiežāk interneta dzīlēs atrastu vienošanās paraugu, kuras saturs izrādījās nepiemērots konkrēto vecāku un bērna interesēm un ikdienai pēc laulības šķiršanas.
Tādēļ pērn Saeima apstiprināja Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas Notariāta likumā un Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no 2026. gada 1. marta vienošanās pirms laulības šķiršanas par nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem obligāti slēdzamas notariālā formā.
Jaunās prasības skar ne tikai vienošanās formu, bet arī saturu. Proti, turpmāk laulātajiem pirms laulības šķiršanas būs jāvienojas par noteiktu kārtību, kādā bērns satiksies un pavadīs laiku ar to vecāku, ar kuru ikdienā kopā nedzīvo.
Izmaiņas attieksies arī uz vienošanās izpildi. Jau kopš 2013. gada ir dažādas saistības, kuras pēc notāra slēgtajiem līgumiem iespējams nodot piespiedu izpildei tiesu izpildītājam bez tiesas procesa. Laulību šķiršanas lietās piespiedu izpildei tiesu izpildītājam līdz šim varēja nodot piedziņai tikai nesamaksātos uzturlīdzekļus. Turklāt to varēja tikai tad, ja laulātie vienošanos izvēlējās slēgt notariālā formā. No 1. marta piespiedu izpildei tiesu izpildītājam vienošanās nepildīšanas gadījumā varēs nodot arī jautājumus par nepilngadīgo bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām.
Jānorāda, ka pati par sevi šāda piespiedu izpilde nav nekas jauns. Arī līdz likuma izmaiņām tiesu izpildītāju darbībās ietilpa saskarsmes un aizgādības tiesību piespiedu izpildes nodrošināšana; pastāvēja tikai viena atšķirība – nevis pēc vecāku slēgtajiem līgumiem, bet tiesu nolēmumiem.
Kārtība, kādā notiek piespiedu izpilde lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, noteikta Civilprocesa likuma 74.5 nodaļā. Nekādā gadījumā nav iedomājams, ka tiesu izpildītājs neatkarīgi no apstākļiem konkrētā nedēļas dienā aizvedīs bērnu un kā pasta paciņu – gribi vai negribi – pret parakstu izsniegs tam vecākam, kuram saskaņā ar noslēgto vienošanos attiecīgajā dienā bērns jāuzņem pie sevis. Tiesu izpildītājs vispirms nosūtīs paziņojumu vecākam, kurš noslēgto vienošanos nepilda, un brīdinās par tikšanās laiku, kā arī informēs, ka līguma nepildīšanas gadījumā var tikt piemērots naudas sods līdz pat 1500 eiro.
Jaunās izmaiņas liks vecākiem vēl pirms laulības šķiršanas daudz rūpīgāk nekā līdz šim savstarpēji apspriest kārtību, kā abi vecāki varēs būt līdzdalīgi bērna dzīvē. Tas sniegs lielāku drošību un noteiktību bērnam, kura dzīvē vienlīdz svarīgi ir abi vecāki neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā vai atsevišķi. Tāpat abiem vecākiem būs lielāka paļāvība, ka ir panākta vienošanās par paredzamu un noteiktu tikšanās laiku grafiku, kuru abi vecāki labākajās bērna interesēs centīsies ievērot un pildīt.
|
