E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 39010
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1

Laulātais ir tiesīgs pēc laulības šķiršanas paturēt tās laikā iegūto uzvārdu

J
jautā:
16. augustā, 2026
Kārlis

Labdien! Pēc laulības šķiršanas saglabāju bijušās sievas uzvārdu. Šķiršanās laikā parakstījām vienošanos, ka nākotnē šo uzvārdu nedrīkstēšu dot savai jaunajai sievai vai bērniem. Tobrīd šāds nosacījums no bijušās sievas puses tika iekļauts emociju iespaidā. Pašlaik esmu jaunās attiecībās, partnere gaida bērnu, un mēs plānojam laulāties. Vēlētos, lai gan partnere, gan bērns iegūtu manu pašreizējo uzvārdu. Vai iepriekš noslēgtā vienošanās var man juridiski liegt to darīt? Kādas varētu būt sekas, ja tomēr dotu savu uzvārdu partnerei un bērnam? Vai bijusī sieva varētu vērsties tiesā un pieprasīt morālā kaitējuma kompensāciju vai cita veida atlīdzību? Kāds šādā situācijā būtu sliktākais iespējamais scenārijs?

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

No juridiskā viedokļa šāda vienošanās ir pretrunā likumam, jo Civillikuma 82. panta otrā daļa noteic, ka laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa vai zvērināts notārs piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.  

Savukārt Civillikuma 151. pants paredz, ka bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma. 

Tas nozīmē, ka vienošanās, kas liedz bērnam tiesības uz vecāka uzvārdu, ir pretēja likumam. Turklāt jautājums par uzvārdu ir risināms laulības šķiršanas laikā, taču no jautājumā aprakstītās situācijas noprotams, ka tiesa jums nav liegusi pēc laulības šķiršanas izmantot tās laikā iegūto uzvārdu.  

Līdz ar to Civillikuma 1415. pants paredz, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. 

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 136 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas