Man ar bankas kredītu ir iegādāts (un bankā apdrošināts) dzīvoklis. Pēc mēneša sāka tecēt dvieļu žāvētājs, kā rezultātā apakšējiem kaimiņiem tika bojāti griesti. Kaimiņiem bija “Balta” apdrošināšanas polise, un es saņēmu vēstuli no “Baltas”, ka man jāsedz bojājumu izmaksas (Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta 1. daļa). Vai varat izskaidrot, kāpēc man kaut kas jāatmaksā kaimiņa apdrošinātājam, ja kaimiņi jau tāpat veic apdrošināšanas iemaksas? Sanāk, ka “Balta” no kaimiņa tāpat vien saņem naudu, bet beigās visu tāpat apmaksā “vainīgais”? Kur loģika?
Latvijas Apdrošinātāju asociācija LV portālam skaidro: “Kaimiņa apdrošināšana ir paredzēta, lai viņš zaudējumu gadījumā saņemtu atlīdzību ātri un bez nepieciešamības pašam strīdēties ar zaudējumu nodarītāju vai gaidīt tiesas procesu. Kaimiņš maksā apdrošināšanas prēmiju tieši par šo drošību un servisu. Ja kaimiņa īpašums ir apdrošināts, tad apdrošinātājs vispirms atlīdzina zaudējumus savam klientam. Taču tas nenozīmē, ka persona, kura ir atbildīga par zaudējumu nodarīšanu, tiek atbrīvota no pienākuma tos atlīdzināt. Tādēļ pēc atlīdzības izmaksas apdrošinātājam saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45. pantu pāriet tiesības prasīt izmaksātās summas atlīdzināšanu no atbildīgās personas (subrogācija). Vienlaikus jāņem vērā, ka apdrošinātāja tiesības vērsties pret atbildīgo personu ne vienmēr var tikt īstenotas, piemēram, ja par zaudējumu nodarīšanu atbildīgs ir pats apdrošinātāja klients. Citiem vārdiem sakot, kaimiņa samaksātā apdrošināšanas prēmija nav maksa par to, lai zaudējumus segtu vainīgās personas vietā. Tā ir maksa par garantiju, ka atlīdzība tiks saņemta ātri un bez nepieciešamības pašam risināt jautājumu ar zaudējumu nodarītāju.”
Apdrošināšanas līguma likuma 45. pants noteic:
“1) Apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.
(2) Ja apdrošinātāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sedz tikai daļu no nodarītajiem zaudējumiem un apdrošinātājs prasību pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem, ceļ viena gada laikā no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīža, apdrošinātājam ir pienākums informēt apdrošināto par subrogācijas tiesības izmantošanu. Šādā gadījumā apdrošinātajam ir tiesības pieteikt savu prasību kā līdzprasītājam vai arī celt prasību atsevišķi.
(3) Ja apdrošinātā ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ nav vai nebūs iespējams par labu apdrošinātājam celt prasību pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem, apdrošinātājs var neizmaksāt atlīdzību tādā apmērā, par kādu nav vai nebūs iespējams celt prasību vai, ja atlīdzība ir izmaksāta, prasīt no apdrošinātā, lai tas atmaksā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.
(4) Izmantojot subrogācijas tiesību, apdrošinātājs nevar vērsties ar prasību pret apdrošinātā bērniem, vecākiem vai laulāto, pat ja tie ir vainīgi par nodarītajiem zaudējumiem. Izņēmums ir tādi apdrošināšanas gadījumi, kad vainīgais tos ir izraisījis ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.
(5) Civiltiesisko seku ziņā apdrošinātāja subrogācijas tiesība ir pielīdzināma cesijai, kuru realizē saskaņā ar šā panta noteikumiem. Apdrošinātāja subrogācijas tiesībai piemēro apdrošinātā prasībai pret zaudējumu nodarījušo personu noteikto noilguma termiņu.
(6) Apdrošinātājam ir tiesības subrogācijas rezultātā pārņemtās prasības tiesības cedēt citām personām un nodot šīm personām tādas ziņas par šo cedēto prasības tiesību, kuras var sekmēt zaudējumu piedziņu.”
Plašāk par tematu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
