Attēlā: Saeimas sēde.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
6. augustā stājas spēkā grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām”, kas paredz, ka personām, kuras padomju okupācijas laikā nepamatoti tika ievietotas psihiatriskajās slimnīcās, statusu atjaunot varēs ne tikai prokuratūra, bet arī Saeima. Vienlaikus spēkā stājas grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, kas paredz šo personu tiesības saņemt politiski represētās personas statusu.
|
Līdz šim likums “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” (turpmāk – likums) paredzēja, ka, lai atjaunotu personas statusu, personai, tās aizgādnim vai radiniekam, vai pārdzīvojušajam laulātajam (ja persona ir mirusi) jāvēršas Latvijas Republikas prokuratūrā ar iesniegumu par personas statusa atjaunošanu. Attiecīgi prokuratūra izskata iesniegumu un lemj par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu to piešķirt. Lai pieņemtu lēmumu, prokuratūrai jāpieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas atzinums.
Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” ” (turpmāk – likumprojekts) anotācijā, praksē konstatēts, ka daudzi cilvēki šo iespēju neizmanto. Bieži vien tas ir tādēļ, ka viņiem nav pārliecības par ekspertu komisijas objektivitāti (piemēram, tiek akcentēts, ka atsevišķi ārsti, kas piedalās atzinuma sagatavošanā, veica ārsta pienākumus arī PSRS laikā), vai arī viņi ir sasnieguši cienījamu vecumu, līdz ar to ir grūti iesaistīties administratīvajās procedūrās.
Ar grozījumiem likumā tiek ieviesta papildu iespēja – personas statusu varēs atjaunot arī Saeima ar atsevišķu lēmumu gadījumos, kad to nevarēs izdarīt pašreizējā kārtībā (ja pastāv tiesiski vai faktiski šķēršļi).
Grozījumi paredz, ka iesniegumu par personas statusa atjaunošanu var iesniegt pati persona vai tās aizgādnis (ja persona ir mirusi, attiecīgo iesniegumu var iesniegt tās radinieks vai pārdzīvojušais laulātais) Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai (turpmāk – komisija), pievienojot iesniedzēja rīcībā esošos dokumentus un citu informāciju, kurai varētu būt nozīme lēmuma pieņemšanā.
Savukārt komisija, izvērtējot iesniegumu, var pieaicināt ekspertus, lūgt tos iepazīties ar lietas materiāliem un sniegt atzinumu, vai personas ievietošana ārstniecības iestādē ir bijusi nepamatota un politiski motivēta un vai ir pamats veikt izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās (ja šāds lūgums ir saņemts). Ja komisija secinās, ka persona nepamatoti bija ievietota psihiatriskajā iestādē, tā varēs sagatavot Saeimas lēmuma projektu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Saeimas un komisijas pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami, jo ir balstīti uz politiskiem apsvērumiem, nevis tiek pieņemti administratīvajā procesā.
Ja Saeimas lēmumā par personas statusa atjaunošanu tiks noteikts pienākums veikt izmaiņas datu apstrādes sistēmās attiecībā uz konkrēto personu vai paredzēti citi pienākumi, kas saistīti ar personas statusa atjaunošanu, Saeimas lēmuma izpildi uzraudzīs prokuratūra.
Likuma 1. pants līdz šim paredzēja, ka personas nepamatota ievietošana psihiatriskajās ārstniecības iestādēs ir tad, ja tā izdarīta bez tiesas nolēmuma. Ar grozījumiem atsauce uz tiesas nolēmuma iztrūkumu izslēgta, jo, kā likumprojekta izskatīšanas laikā, atsaucoties uz Latvijas Nacionālā arhīva sniegto informāciju,1 atzīts, gan Latvijas Nacionālajā arhīvā pārņemtā Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentācija, gan Nacionālā psihiskās veselības centra dokumenti liecina – kopš 1961. gada2 politiskajās krimināllietās samērā skrupulozi centās ievērot spēkā esošās kriminālprocesuālās normas. Ievietošana psihiatriskajās slimnīcās nenotika bez tiesas nolēmuma. VDK izmeklētājs pieņēma lēmumu par psihiatriskās ekspertīzes veikšanu apsūdzētajam. Tālāk psihiatriskās ekspertīzes komisija atzina konkrēto cilvēku par nepieskaitāmu. Savukārt tiesa uz šīs ekspertīzes pamata noteica piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā slimnīcā. Faktiski jau no 1953. gada septembra bez tiesas nolēmuma psihiatriskajās ārstniecības iestādēs neviens netika ievietots, tādēļ šāds tiesību normas formulējums nesasniedza likuma mērķi.
Iepriekš likums noteica – gadījumā, ja prokurors konstatē, ka persona padomju okupācijas laikā nepamatoti tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā un par attiecīgo gadījumu nav saņemts iesniegums, viņš uzsāk lietvedību pēc savas iniciatīvas, saņemot personas, tās aizgādņa vai, ja persona ir mirusi, radinieka, vai pārdzīvojušā laulātā piekrišanu. Ar grozījumiem precizēts: ja personai nav radinieka vai pārdzīvojušā laulātā, lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai minētā piekrišana nav nepieciešama.
Grozījumi paredz, ka dokumenti par personām, kuras par savu politisko pārliecību, politisko darbību, pretošanos totalitārajiem režīmiem, reliģiskajiem uzskatiem, rases vai nacionālo piederību vai piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, tiek nodoti valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam un glabāti pastāvīgi.
Izmaiņas regulējumā noteic, ka Ministru kabinetam līdz 2027. gada 30. jūnijam jāizveido koleģiāla institūcija, kura veic ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu un informē sabiedrību un kompetentās iestādes par pētījuma rezultātiem. Iecerēts, ka institūcijas sastāvā iekļaujami Latvijas psihiatru profesionālās kopienas, vēsturiskās atmiņas institūciju, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes iestāžu un tiesu varas pārstāvji.
Turpretī grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” paredz, ka, pamatojoties uz lēmumu par personas statusa atjaunošanu, personām, kuras padomju laikā nepamatoti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās, varēs piešķirt politiski represētās personas statusu (likumā noteiktajā kārtībā, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē).
1 Pēc Kultūras ministrijas iesniegtā priekšlikuma.
2 1961. gadā stājās spēkā LPSR Kriminālkodekss un LPSR Kriminālprocesa kodekss.
