Pirms četriem gadiem mēs ar vīru daudzstāvu ēkā nopirkām dzīvokli 2. stāvā. Pirmos divus gadus mums netraucēja trokšņi. Tolaik apakšstāva telpu, kas ir paredzēta komercuzņēmumam, aizņēma pārtikas veikals un vēlāk – tetovējumu salons. Pēc tam tur ievācās friziere, kura pirms savas komercdarbības uzsākšanas veica remontu, taču nepadomāja par skaņas izolāciju. Katru darba dienu no 9.00 līdz +/- 21.00 dārd basi. No mūsu puses bija vairāki mēģinājumi rast kompromisu, tomēr ikvienu mūsu piedāvājumu friziere noraidīja. Viņa atteicās maksāt no savas kabatas par skaņas izolāciju, sakot, ka tā nav viņas problēma, vai pārtraukt atskaņot mūziku pēc plkst. 17.00, jo bez mūzikas viņa nevarot strādāt. Mēs pat piedāvājām apmaksāt tā saucamos “basu slazdus”, uz ko sieviete atbildēja, ka nevēlas izjaukt dizainu. Viņa arī teica: mēs paši esam vainīgi, ka nopirkām dzīvokli tādā vietā. Mūzika, ja atrodies frizētavas telpā, nav skaļa, toties mūsu dzīvoklī ir tāda dzirdamība, ka, liekas, apakšstāvā rīko diskotēku. Izmisumā savā guļamistabā ielikām skaņu izolējošus paneļus, bet diemžēl tas neatrisināja problēmu. Vai šādā situācijā ir iespēja panākt taisnīgumu?
Atbildot uz iepriekš uzdotu līdzīgu jautājumu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija skaidroja, ka trokšņošana jeb trokšņa radīšana pēc būtības nav tieši aizliegta darbība. Vienlaikus Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmajā daļā minēts – par rīcību, kas izpaužas kā sabiedriskās kārtības traucēšana, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas, vai personas miera, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darba traucēšana vai savu vai citu personu drošības apdraudējums, pārkāpumu veikušās personas var tikt sauktas pie atbildības. Sadzīvisku trokšņu radīšana nav atzīstama par necieņu vai bezkaunīgu rīcību pret kaimiņiem, tādēļ savstarpējās nesaskaņas primāri risināmas sarunu ceļā. Taču, ja iedzīvotājs uzskata, ka konkrētajā brīdī tiek traucēts viņa miers, tad aicinām nekavējoties informēt pašvaldības policiju, lai amatpersonas varētu pārbaudīt situāciju notikuma vietā. Praksē nereti jau policijas ierašanās un pārrunas ar iesaistītajām personām palīdz novērst traucējumus un panākt, ka turpmāk tiek ievērotas kaimiņu intereses un savstarpēja cieņa.
Plašāk par tematu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
