Balsis ir skaitītas* – sava loma arī zemajai vēlētāju aktivitātei

Informācija balstīta Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajos vēlēšanu rezultātos 4. oktobrī plkst. 18.00, kad publiskoti saskaitīto balsu dati no visiem vēlēšanu iecirkņiem (skat. https://www.cvk.lv/saeima-2026-rezultati).

Pārliecinoši uzvar “Apvienotais saraksts”

Ar vairāk nekā trešās daļas vēlētāju atbalstu 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvar šobrīd valdību vadošais politiskais spēks “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”).

Par šo kandidātu sarakstu savu balsi nodot izvēlējas 283 892 jeb 35,288% vēlētāju, tā sasniedzot vienu no augstākajiem rezultātiem pēc neatkarības atjaunošanas. Proti, vēl vairāk balsu Saeimas vēlēšanās savulaik izdevās iegūt tikai partijai “Latvijas Ceļš”, par kuru 5. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 362 437 jeb 32,4% vēlētāju, un partijai “Vienotība”, ko 10. Saeimas vēlēšanās atbalstīja 301 429 jeb 31,2% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.  

Šis rezultāts “Apvienotajam sarakstam” nodrošina 41 mandātu parlamentā, kas ir visu laiku lielākais kāda politiskā spēka sasniegtais pārsvars Saeimas darbības vēsturē (neskaitot Satversmes sapulci, kurā bija 152 deputāti).

Saeimas vēlēšanās nepieredzēti zema vēlētāju aktivitāte

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par vēlētāju aktivitāti liecina, ka gandrīz puse balsstiesīgo pilsoņu 15. Saeimas vēlēšanās nepiedalījās.

No kopumā 1 557 615 balsstiesīgo pilsoņu Saeimas vēlēšanās nobalsoja tikai 806 641 jeb 51,79%. Visapzinīgākie pilsoņi bijuši vidzemnieki (59,05%), bet kūtrākie – rīdzinieki. Galvaspilsētā novēlēja vien 46,43% balsstiesīgo pilsoņu. Zema aktivitāte bijusi arī Latgalē, kur vēlēšanās piedalījās mazāk nekā puse – 47,17% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Tik zema vēlētāju aktivitāte nozīmē, ka 15. Saeimas vēlēšanās bija ievērojami zemāks 5% slieksnis, kas bija jāpārvar, lai kandidātu saraksts iegūtu mandātus Saeimā. Zemāks bija arī 2% slieksnis, kas ļauj pretendēt uz valsts budžeta finansējumu partijas turpmākajai darbībai.

Pateicoties zemajai vēlētāju aktivitātei, šajās vēlēšanās ticis pārspēts mazākais balsu skaits, ar ko politiskajam spēkam izdevies pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Saeimā. Proti, par partiju “Jaunā Vienotība” savas balsis nodeva 51 183 jeb 6,362% vēlētāju, kas nodrošina septiņas deputātu vietas nākamajā Saeimas sasaukumā.

Līdz šim mazākais balsu skaits, ar kādu politiskais spēks nonāca Saeimā pēc neatkarības atjaunošanas, bija “Tautas saskaņas partijai”, par kuru  6. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 53 041 jeb 5,6% pilsoņu. “Jaunās Vienotības” rezultāts ir tuvs 13. Saeimā sasniegtajam, kad par šo politisko spēku novēlēja 56 542 jeb 6,7% balsstiesīgo.

15. Saeimā ievēlētie politiskie spēki

Provizoriskie Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka 5% barjeru ir pārvarējušas sešas partijas/partiju apvienības, tai skaitā viena jaunpienācēja parlamentā – “Suverēnā vara” / Apvienība “Jaunlatvieši”.

Politiskie spēki, kuri 15. Saeimas vēlēšanās pārvarēja 5% barjeru

Salīdzinot iegūto balsu skaitu ar iepriekšējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem, redzams, ka vēlētāju izvēle šajos četros gados, ir būtiski mainījusies. Piemēram, pašreizējās koalīcijas partijas –  gan “Jaunā Vienotība”, gan “Zaļo un Zemnieku savienība” – šajās vēlēšanās pieredzējusi vēlētāju atbalsta kritumu gandrīz par 70%. Par 14. Saeimas jaunpienācēju partiju “Stabilitātei!” šoreiz nobalsoja aptuveni 75% mazāk vēlētāju, nekā pirms četriem gadiem.

Atbalstītāju skaits rūk arī “Nacionālajai apvienībai”, kas, piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās saņēma 92 963 balsis, bet 14. Saeimas vēlēšanās – 84 939 balsis. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka šoreiz par “Nacionālo apvienību” nobalsojuši 71 579 jeb 8,897% pilsoņu.

Atbalstītāju loks ievērojami pieaudzis “Apvienotajam sarakstam”, kas šajās vēlēšanās saņēma par 180%  vairāk balsu nekā iepriekšējās. Vēlētāju atbalsts nedaudz palielinājies arī “Progresīvajiem” – šai partijai savu balsi nodot izvēlējās par nepilniem septiņiem tūkstošiem lielāks vēlētāju skaits nekā 2022. gadā. Atbalsts vairāk nekā divkāršojies partijai “Suverēnā vara”, kas šoreiz vēlēšanās startēja kopā ar Apvienību “Jaunlatvieši” (+ ~218%). Saņemto balsu skaits pieaudzis arī partijai “Latvija pirmajā vietā” (+ ~ 84%).

Saeimā ievēlēto partiju rezultāti 14. un 15. Saeimas vēlēšanās

Līdz 2% pietrūkst dažas balsis

Vēlētāju balsojums Saeimas vēlēšanās arī izšķir, kuras partijas turpmākajos četros gados saņems valsts budžeta finansējumu darbības nodrošināšanai.

Turpmākajos četros gados valsts budžeta finansējumam kvalificējas 9 politiskās partijas vai partiju apvienības.

Saeimā nebūs pārstāvēta, bet valsts finansējumu saņems arī pašreizējā koalīcijas partija “Zaļo un Zemnieku savienība”, par kuru nobalsoja 35 405 jeb 4,401% vēlētāju; partija “Mēs mainām noteikumus”, par kuru savu balso atdeva 27 579 jeb 3,428% vēlētāju, un partija “Latvijas attīstībai”, par kuru nobalsoja 17 533 jeb 2,179% vēlēšanu dalībnieku.

Svētdienas pēcpusdienā vēl nebija skaidrības, vai uz valsts finansējumu varēs pretendēt partija “Stabilitātei!”, kuras rezultāts balansēja uz 2% robežas. Atbilstoši provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem par šo partiju 15. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 16 062 jeb 1,997% vēlētāju. Tas nozīmē, ka šai partijai faktiski pietrūka daži desmiti balstu, lai turpinātu saņemt finansējumu no valsts budžeta.

UZZIŅAI

Vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās no Satversmes sapulces līdz 15. Saeimai

1 Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma Pārejas noteikumu 34. punkts paredz, ka 2025. un 2026. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķina un piešķir, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu.