Neviens normatīvais akts neparedz darba devēja tiesības neizmantoto atvaļinājumu dzēst. 

Ikgadējā atvaļinājuma izmantošanas regulējums ir noteikts Darba likuma 149. un 150. pantā, un darba līgumā vai koplīgumā nav nepieciešams to ietvert, ja uzņēmumā, kurā strādājat, nav paredzēta atvaļinājuma īpaša, labvēlīgāka izmantošanas kārtība.  

Proti, darba devējam ir noteikts pienākums piešķirt darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu, savukārt darbiniekam ikgadējais atvaļinājums ir jāizmanto. Atvaļinājumu var piešķirt, pusēm vienojoties, jeb uz darbinieka iesnieguma pamata vai pēc iepriekš sagatavota, saskaņota un apstiprināta atvaļinājumu grafika.

Likums neparedz arī darbinieka tiesības neizmantot un uzkrāt atvaļinājumus vairākus gadus pēc kārtas. Atvaļinājuma uzkrājumu veidošana nav vēlama, jo nepietiekama atpūta kaitē darbinieka veselībai, spējai kvalitatīvi veikt nolīgtos darba pienākumus. Tāpat tiek radīta nevēlama situācija attiecībā uz finansējuma (atvaļinājuma naudas) deponēšanu ilgtermiņā. Ja kādu ar uzņēmuma darbību saistītu iemeslu dēļ atvaļinājumu kārtējā gadā izmantot nav iespējams, tad tā daļu – divas kalendāra nedēļas – likums pieļauj pārcelt uz nākamo gadu. Tam ir nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. Tādējādi likums noteic, ka darbiniekam, lai izmantotu savas tiesības uz pilnvērtīgu atpūtu, viena darba gada laikā atvaļinājums jāizmanto vismaz daļēji – divas kalendāra nedēļas.  

Ja ir izveidojies atvaļinājuma uzkrājums un tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, tad darba devējam jāizmaksā neizmantotā atvaļinājuma kompensācija par visu uzkrāto periodu. Citos gadījumos atvaļinājumu kompensēt naudā nav iespējams.  

Atvaļinājuma izmantošanas principi ir aprakstīti LV portāla skaidrojumā “Zini un izmanto savas tiesības uz atvaļinājumu un papildatvaļinājumu!”.