Zini un izmanto savas tiesības uz atvaļinājumu un papildatvaļinājumu!

Darbinieka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

Ikgadējā atvaļinājuma izmantošana nav privilēģija – tās ir Darba likuma 149. un 150. pantā noteiktās darbinieka tiesības uz apmaksātu atpūtas laiku kopumā četru kalendāra nedēļu apmērā. Darba likums nosaka pienākumu darba devējam piešķirt darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu. Savukārt darbiniekam ikgadējais atvaļinājums ir jāizmanto.

LV portāls video skaidrojumā apkopojis galvenos principus, ko der zināt ikvienam darbiniekam, plānojot ikgadējo atvaļinājumu. 

• Ikvienam darbiniekam par vienu darba gadu pienākas četru kalendāra nedēļu ilgs atvaļinājums. Princips ir: 11 mēnešus strādājam, četras kalendāra nedēļas atpūšamies. Atceries, ka darba devējs nav tiesīgs atvaļinājumu aizstāt ar izmaksu naudā. Neizmantot un uzkrāt atvaļinājumus likums neparedz.
• Ikgadējais atvaļinājums pienākas visiem darbiniekiem. Gan tiem, kuriem darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, gan tiem, kam tas noslēgts uz nenoteiktu laiku. Tāpat arī tiem, kuriem ir nolīgts pilns darba laiks, un tiem, kam ir nolīgts nepilns (piemēram, strādā četras stundas dienā u. tml.). Tātad princips visiem viens: ja ir darba līgums, par vienu darba gadu pienākas atvaļinājums četru nedēļu apmērā. Jāatgādina, ka darba devējs atvaļinājumu nepiešķir un neapmaksā, ja ar personu ir noslēgts uzņēmuma vai pakalpojuma līgums. 
• Kārtību, kādā piešķir atvaļinājumu, nosaka Darba likuma 150. pants. Proti, atvaļinājumu var piešķirt, pusēm vienojoties, jeb uz darbinieka iesnieguma pamata vai pēc iepriekš sastādīta, saskaņota un apstiprināta atvaļinājumu grafika.
• Darba devējam pēc iespējas ir jāņem vērā darbinieka vēlmes par atvaļinājuma izmantošanas laiku. Vienošanās par atvaļinājuma izmantošanu nozīmē, ka puses savstarpēji pārrunā un saskaņo laikus, kad darbinieks izmantos atvaļinājumu.
• Darba likums noteic, ka atvaļinājumu piešķir kalendāra nedēļās, nevis dienās. Tādējādi atvaļinājumu var dalīt pa daļām – pilnām kalendāra nedēļām. Lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz pilnvērtīgu atpūtu, viena atvaļinājuma daļa nevar būt īsāka par divām kalendāra nedēļām. Atvaļinājuma daļu (divas kalendāra nedēļas) ar darbinieka rakstveida piekrišanu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos.
• Atvaļinājums sastāv no darba dienām un brīvdienām. Svētku dienas atvaļinājumu pagarina. Ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, ieteicams pirms došanās atvaļinājumā noskaidrot precīzu dienu, kad jāatgriežas darbā. Darba devēja pienākums ir sniegt darbiniekam saprotamu informāciju.
• Ja atvaļinājuma laikā gadās saslimt, par to nekavējoties rakstveidā jāinformē darba devējs. Iesniegumā darba devējam jānorāda informācija par saslimšanas laika sākumu un atlikušās atvaļinājuma daļas izmantošanu. Pārtraukto atvaļinājumu var izmantot uzreiz pēc darbnespējas lapas noslēgšanas vai pārcelt uz citu laiku.  
• Tiem darbiniekiem, kam ir bērns vecumā līdz trim gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, Darba likumā ir noteiktas tiesības saņemt atvaļinājumu vasarā vai jebkurā citā laikā. 
• Sievietei, kura gaida bērniņu, ir tiesības prasīt un saņemt atvaļinājumu pilnā apmērā. 
• Darba likuma 69. panta ceturtā daļa paredz, ka darbinieks var izlemt, kad saņemt atvaļinājuma naudu. Atvaļinājuma naudu vienu dienu pirms atvaļinājuma sākuma var saņemt kopā ar darba samaksu par nostrādāto laiku līdz atvaļinājumam vai rakstveidā iesniegumā lūgt atvaļinājuma naudas izmaksu nodrošināt nākamajā darba samaksas reizē pēc atvaļinājuma izmantošanas.
• Atvaļinājuma laikā darba devējs apmaksā tikai darba dienas (stundas).

Papildatvaļinājumi

Darba likuma 151. pantā ir noteikti divu veidu darba devēja apmaksāti papildatvaļinājumi:

• papildatvaļinājums bērnu vecākiem;
• papildatvaļinājums darbiniekiem, kas veic ar īpašu risku saistītu darbu.

Valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātajiem saskaņā ar Atlīdzības likuma 42. pantu var tikt piešķirts papildatvaļinājums par iepriekšējo novērtēšanas periodu.

• Ikviens papildatvaļinājums, kuru piešķir, attiecināms tikai uz darba dienām.
• Darba devējs darba koplīgumā vai darba līgumā, vai citā iekšējā dokumentā var noteikt arī citus gadījumus, kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums (piemēram, par nakts darbu, maiņu darbu, ilggadēju darbu u. c.).
• Tiesību akti noteic, ka tiesības uz papildatvaļinājumu rodas individuālā darba gada sākumā. Papildatvaļinājums jāizmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tātad papildatvaļinājumu nevar pārcelt uz nākamo gadu un uzkrāt. Ja papildatvaļinājumu neizmanto, tas zūd.
• Valsts pārvaldē vai pašvaldībā nodarbinātajiem attiecībā uz papildatvaļinājumu par iepriekšējo novērtēšanas periodu ir saistošs arī Atlīdzības likuma regulējums. Tas paredz, ka papildatvaļinājumu par iepriekšējo novērtēšanas periodu kopumā līdz 10 darba dienām var piešķirt un izmantot tikai pēc tam, kad ir izmantots ikgadējais atvaļinājums. Minētais papildatvaļinājums jāizmanto līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.  

• Papildatvaļinājums par bērnu vai bērniem:
  • Ņemot vērā bērnu vecumu un to skaitu ģimenē, tiesības saņemt papildatvaļinājumu ir visiem bērnu vecākiem. Tātad papildatvaļinājums pienākas gan bērna mātei, gan tēvam, neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem vai tikai vienu. Nav svarīgi, vai bērna vecāki dzīvo reģistrētā laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē. Tāpat nav būtiski, kura vecāka nodokļu grāmatiņā bērns vai bērni ir reģistrēti. Abiem vecākiem papildatvaļinājums piešķirams viņu izvēlētajā laikā arī tad, ja viņi strādā vienā darbavietā.
  • Par vecākiem ir uzskatāmi arī viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns; audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību; aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

• Papildatvaļinājuma par bērnu vai bērniem ilgums:
  • trīs darba dienas – darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam;
  • ne mazāk par vienu darba dienu – darbiniekiem, kuru aprūpē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem.

Bērnu skaits nenozīmē, ka tik dienu ir piešķirams par katru bērnu. Papildatvaļinājuma dienas nesummējas, ja bērnam ir noteikta invaliditāte un ja viens vai divi bērni ir vecumā līdz 14 gadiem.  

• Bērna vecuma interpretācija:
  • bērns vecumā līdz 16 gadiem saprotams kā laiks, līdz bērnam paliek pilni 17 gadi;
  • bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem saprotams kā laiks, līdz bērnam palikuši 18 gadi.

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmajai daļai bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu.

• Laiku, kad izmantot papildatvaļinājumu par bērnu vai bērniem, vecāki var brīvi izvēlēties.
• Papildatvaļinājumu par bērnu piešķir uz darbinieka iesnieguma pamata, uzrādot dokumentu, kas apliecina vecāka statusu, – ierakstu vecāka pasē vai bērna dzimšanas apliecību.

• Papildatvaļinājumu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, piešķir darbiniekiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam. Darbs, kas saistīts ar īpašu risku, atbilstoši darba vides risku novērtējumam ir saistīts ar:
  • paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi;
  • palielinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem.

• Darbiniekus, kam piešķirams papildatvaļinājums par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, nosaka uzņēmuma darba aizsardzības speciālists, patstāvīgi veicot īpašu darba vides riska novērtējumu un apkopojot rezultātus.
• Papildatvaļinājuma par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, ilgums – ne mazāk kā trīs darba dienas.
• Gan papildatvaļinājumu, gan ikgadējo atvaļinājumu apmaksā pēc vidējās izpeļņas, ko aprēķina, ievērojot Darba likuma 75. pantā noteikto kārtību.