Sveiki! Uzņēmumā notiek sarunas par koplīguma noslēgšanu, un darba devējs vēlas tajā iekļaut nosacījumu, ka papildu atvaļinājuma dienas par darba stāžu varēs saņemt tikai tad, ja darbiniekam kopējais neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma uzkrājums nepārsniedz 8 dienas (ir variants arī 10, 20 dienas). Vai šāds nosacījums vispār ir pieļaujams? Šāda prasība rada iespaidu par faktiski nesasniedzamu un formālu solījumu (variantā, ja darbinieks vēlas atvaļinājumu izmantot darba gada beigās), jo papildu dienas būtu iespējams izmantot tikai tad, ja darbinieks gandrīz pilnībā būtu izņēmis visu savu pamatatvaļinājumu. Rodas arī jautājums, vai kārtējā gada 20 atvaļinājuma dienas tiek uzskatītas par “uzkrājumu”, vai tomēr uzkrājums ir tikai tas atvaļinājums, kas palicis neizmantots no iepriekšējiem gadiem? Uzņēmumā ir arī arodbiedrība, un šis jautājums tiek apspriests koplīguma sarunu ietvaros. Vadība argumentē, ka šāds nosacījums motivēšot darbiniekus neveidot lielus atvaļinājuma uzkrājumus un regulāri izmantot pamatatvaļinājumu, lai varētu saņemt papildu “bonusa” dienas.
Par ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu
Darba likums paredz darbiniekam tiesības uz darba devēja apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu četru kalendāra nedēļu apmērā. Ikgadējā atvaļinājuma izmantošana attiecas uz katra darbinieka individuālo darba gadu.
No minētā izriet, ka darbiniekam ir tiesības sava darba gada laikā izmantot, savukārt darba devējam ir pienākums piešķirt darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu četru kalendāra nedēļu apmērā.
Darba likuma 149. panta otrā daļa paredz, ka “darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām”. Savukārt Darba likuma 150. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka “ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes”.
No minētā izriet, ka atvaļinājumu ir tiesības dalīt pa daļām, kā arī ne vienmēr darbiniekam ikgadējais atvaļinājums tiks piešķirts atbilstoši viņa izvēlei. Darbinieks ir tiesīgs izteikt savas vēlmes par atvaļinājuma izmantošanas laiku, taču lēmumu par tā piešķiršanu pieņem darba devējs, ņemot vērā uzņēmuma normālas darba gaitas nodrošināšanu. Izņēmuma situācijas, kad darba devējam ikgadējais atvaļinājums ir jāpiešķir atbilstoši darbinieka vēlmēm, ir noteiktas Darba likuma 150. panta ceturtajā un piektajā daļā.
Par neizmantotā atvaļinājuma uzkrājumu
Likumā nav dota definīcija, kas ir uzskatāms par neizmantotā atvaļinājuma uzkrājumu. Neizmantotais atvaļinājums veidojas, ja sava darba gada laikā darbinieks nav izmantojis visu viņam paredzēto atvaļinājuma dienu skaitu un tās tiek “pārnestas” uz nākamo darba gadu. Vienlaikus tas nozīmē, ka uz aktuālo darba gadu ir attiecināms ikgadējais atvaļinājums.
Atvaļinājumu uzkrāšana nav vēlama ne no darbinieka viedokļa – darbinieks nav izmantojis tiesības uz apmaksātu atpūtas laiku un atjaunojis spēkus –, ne darba devēja viedokļa – darba devējs nav pildījis likumā doto pienākumu par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, un viņam ir papildus jāveido finanšu līdzekļu uzkrājums.
Par darba devēja piešķirta papildatvaļinājuma izmantošanas nosacījumiem
Darba devēja ierosinājums darba koplīgumā noteikt nosacījumus papildatvaļinājuma par nostrādāto laiku izmatošanai nav pretlikumīgs. Piemēram, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 42. pants noteic, ka “(..) amatpersonai (darbiniekam) (..) var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets”.
Proti, šādā veidā tiek nodrošināts, ka darba devēja piešķirtais papildatvaļinājums ir bonuss, vienlaikus darbiniekiem neveidojas neizmantoto atvaļinājumu uzkrājums. Atbilstoši Atlīdzības likumam, ja papildatvaļinājums līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam netiek izmantots, tad tas netiek pārcelts un tiesības to izmantot vēlāk ir zaudētas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
