Situācijas mēdz būt dažādas, un no jautājumā sniegtās informācijas nav precīzi secināms, kā vaina ir konkrēto telpu applūdināšana.  

Par apsekošanu un tās dokumentēšanu 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3. un 3.¹ punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē. Pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamajā mājā pārvaldnieks kopīpašumā ietilpstošo iekārtu un inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. 

Tātad, lai konstatētu inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli, tostarp atsevišķajos dzīvokļu īpašumos, atbilstoši pārvaldīšanas līgumā noteiktajai kārtībai jāveic to vizuālā pārbaude (apsekošana). Līdz ar to jāņem vērā, ka pārvaldnieka rīcības robežas attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem ir noteiktas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, tāpat pārvaldniekam ir saistoši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi. 

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu. Līdz ar to dzīvokļa īpašnieka pienākums ir veikt visas nepieciešamās darbības, tai skaitā informēt pārvaldnieku (vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu) par radušos inženierkomunikāciju bojājumu, jo dzīvokļa īpašniekam jāpiedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī jānodrošina iespēja apsekot dzīvokli. Savukārt pārvaldnieka pienākums ir pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībāapsekot dzīvoklī esošos kopīpašuma stāvvadus, ja dzīvokļa īpašniekam ir radušās aizdomas par to bojājumu, un to fiksēt dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. To nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 7. punkts. Tas nozīmē, ka normatīvie akti neparedz tiešu pienākumu par inženierkomunikāciju apsekošanu sastādīt aktu. 

Par zaudējumu atlīdzināšanu 

Atbildē uz līdzīgu jautājumu sniegts šāds skaidrojums par applūdināšanas fakta konstatēšanu un aprakstīšanu: saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.  

Dzīvokļa īpašnieka atbildība un pienākums atlīdzināt zaudējumus izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmās daļas: dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā. 

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 

• tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 
• zaudējumu esamība;
• cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Par pierādījumu apliecinošu dokumentu sagatavošanu 

Ja pārvaldnieks apskates laikā konstatē, ka dzīvokļa applūdināšanas cēlonis nav kopīpašuma inženierkomunikāciju bojājums, bet tas noticis dzīvokļu īpašnieku darbības vai bezdarbības dēļ, tad normatīvie akti neparedz pārvaldniekam pienākumu cietušā dzīvokļa īpašnieka interesēs vākt pierādījumus, kas pamatotu prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Tādā gadījumā par applūdināšanas fakta konstatēšanu un zaudējumu apliecinošu dokumentu (piemēram, akta, fotofiksācijas, neatkarīga eksperta atzinuma) sagatavošanu jāparūpējas pašam dzīvokļa īpašniekam.